- Latvijas Universitātes un Latvijas Dabas Fonda zālāju eksperti apmeklēja 127 zālāju atjaunošanas poligonus (728 ha), reģistrējot tajos sastopamo veģetāciju un biotopu stāvokli.
- Papildus veģetācijas mērījumiem, tika veikti arī augsnes izpētes pasākumi 50 izpētes punktos, 217 augsnes paraugu ņemšanas vietās (94 augsnes slāņu izpēte un 123 augsnes virskārtas pētījumu vietas). Augsnes paraugos tika fiksētas augsnes ķīmiskās īpašības: pH, fosfors, slāpeklis, kālijs, ogleklis un citi elementi.
Zālāju apsekošana
Bezmugurkaulnieku pētījumi tika veikti 41 vietā, 150 hektāru apjomā. Putnu pētījumi tika uzsākti tajos zālājos, kas ir nozīmīgi putnu biotopi.
Zālāju atjaunošanas plānu izstrāde
Informācija, kas tikusi ievākta pirms zālāju atjaunošanas kalpoja par pamatu zālāju atjaunošanas plānu izstrādei. Zālāju atjaunošanas plāni tika sagatavoti visām projekta partneru saimniecībām (11), demonstrējumu saimniecībai (1) un tām zālāju platībām, kuras atjauno LDF (1). Zālāju atjaunošanas plānos tiek iekļauta detalizēta informācija par zālāju biotopiem un to dabas vērtībām, veģetācijas un augšņu apraksti, kā arī detalizēts atjaunošanas uzdevumu un pasākumu apraksts, un atjaunošanas darbu potenciālās ietekmes uz aizsargājamiem biotopiem un sugām novērtējums.
Zālāju konektivitātes modelis
Balstoties uz šobrīd Latvijā pieejamo ģeotelpisko informāciju par zālājiem, tika izstrādāta zālāju konektivitātes modeļa pirmā versija, izdalot zālāju poligonus 10. klasēs, pēc to saistības (konektivitātes) ar citiem poligoniem. Konektivitātes modelis uzskatāmi parāda tās teritorijas, kurās zālāju konektivitāte ir laba un izceļ teritorijas ar sliktu konektivitāti. Labākā zālāju konektivitāte ir AAA Ziemeļgauja, Dabas parkā Abavas senleja un citās zālājiem nozīmīgās dabas teritorijās. Savukārt Zemgalē zālāju konektivitāte ir ļoti zema. Modeļa pirmā versija tiek izmantota GrassLIFE vajadzībām (mobilo ganāmpulku prioritāri atjaunojamo vietu atlasē, atjaunošanas darbu prioritizēšanai), bet tā otrā jeb gala versija tiks izmantota tālākai zālāju atjaunošanas plānošanai Latvijā.
Pētījumi par zālājiem, bioloģisko daudzveidību un biznesu
Projektā sagatavoti divi apjomīgi ziņojumi:
- “Zālāji un Ekosistēmu pakalpojumi”, ko GrassLIFE uzdevumā sagatavoja Baltijas Vides forums, kas apskata dažādus ar zālājiem saistītus ekosistēmu pakalpojumus un metodes to mērīšanai.
- “Zālāji, Bioloģiskā Daudzveidība un Bizness” (angļu valodā), ko GrassLIFE uzdevumā sagatavoja somu pētniece Traci Birge, kas apskata dažādus ar dabiskajiem zālājiem saistītus produktus Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā.
Zināšanu pārnese
GrassLIFE aktīvi darbojas ar projektā iegūto zināšanu pārnesi, un pieredzes pārņemšanu no citām iniciatīvām, gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā. Līdz 2020. gada jūnijam esam piedalījušies 22 starptautiskos un 24 nacionālos pasākumos, gan stāstot par projektu, gan mācoties no citiem. Notikuši trīs pieredzes apmaiņas braucieni – 2018. gadā uz Ziemeļgauju, 2019. gadā uz Igauniju un 2020. gadā uz Abavas senleju.
Faktu lapas par ekosistēmu pakalpojumiem
Balstoties sagatavotajā ziņojumā par ekosistēmu pakalpojumiem, tika izstrādātas ilustrētas faktu lapas par atsevišķiem ekosistēmu pakalpojumiem.
Apputeksnēšana
Ārstniecības augi
Augsne
Invazīvās sugas
Kaitēkļi
Kultūras pakalpojumi
Lopbarība
Oglekļa uzkrāšana
Plūdu novēršana
Ūdens kvalitāte