english
Valoda
  • Latviski
  • English
Ārstniecības augi
    • Kāpēc ārstniecības augus?
    • Ārstniecības augi cilvēka dzīvē
    • Augi kulinārijā
Dabas novērojumi un sabiedriskā zinātne
    • Kas ir sabiedriskā zinātne?
Mobilais ganāmpulks
    • Kas ir mobilais ganāmpulks?
Pētījumi un zināšanu pārnese
    • Dabiskie zālāji un zinātne
    • Ko pētnieki dara pļavās?
    • Zālāju konektivitātes modelis
Pļavu atjaunošana
    • Kāpēc pļava?
    • Iesēj savu kvadrātmetru
    • Zālājs? Pļava? Kas ir kas?
    • Kā atjauno dabiskās pļavas?
    • Dabas vērtības dabiskajos zālājos
    • Projekta teritorijas
Pļavu atjaunotāji
    • Demonstrējumu saimniecība – dabas saimniecība “Bekas”
    • SIA “Andruks”
    • Z/s “Kalna Rubeņi”
    • Z/s “Celmiņi”
    • Z/s “Drubazas”
    • Z/s “Jaunkraukļi”
    • Saimniecība “Krasti”
    • Saimniecība “Piekrastes”
    • SIA “Sita Nature park”
    • Z/s “Stirnas”
    • Z/s “Vekši”
    • Z/s “Vētras”
Par projektu
    • Sākums
    • Jaunumi
    • Notikumu kalendārs
    • Pļavu atjaunotāji
    • LIFE programma
    • Informācijas krātuve
    • Projekta pase

VRI pētnieki veikuši ārstniecības un aromātisko augu resursu novērtēšanu bioloģiski vērtīgajos zālājos

Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki izstrādājuši metodi ārstniecības un aromātisko augu resursu novērtēšanai bioloģiski vērtīgajos zālājos. Šī metode ļaus kopā ar projekta GrassLIFE partneriem attīstīt ilgtspējīgas apsaimniekošanas idejas Latvijā izzūdošajiem dabiskajiem zālājiem.

Latvijas dabiskās pļavas ir mūsu dabas dārgumu krātuves – viena no lielākajām to vērtībām ir ārstniecības un aromātiskie augi. VRI pētnieki 2020. gada vasarā turpināja pagājušajā gadā uzsākto pētījumu ārstniecības un aromātisko augu resursu novērtēšanai Latvijas dabiskajās pļavās. Tādējādi pētnieki cenšas noskaidrot  ekonomisko potenciālu pieciem bioloģiski vērtīgajiem zālāju biotopiem – sausiem zālājiem kaļķainās augsnēs (6210*), sugām bagātam ganībām un ganītām pļavām (6270*), vilkakūlas zālājiem (6230*), smiltāju zālājiem (6120*), parkveida pļavām un ganībām (6530*).

Ārstniecības un aromātiskie augi ir viens no redzamākajiem zālāju ekosistēmu pakalpojumiem, tomēr tas ir salīdzinoši maz pētīts, tāpēc nav skaidri definētas metodes augu resursu novērtēšanai un kartēšanai. VRI vadošais pētnieks Dr. Andrea Primavera un pētniece Rūta Abaja izstrādājuši unikālu ārstniecības un aromātisko augu sugu novērtēšanas metodoloģiju piecos Eiropas nozīmes zālāju biotopos. Jaunajā metodē iekļauts:

1. Zālāju novērtēšana pēc biotopu kartēšanas metodes. Lai varētu novērtēt metodi, pētnieki atlasīja 5 Eiropas nozīmes zālāju biotopus, kuri Latvijā atrodami vismaz 3 dažādās teritorijās. Svarīgi bija atrast augstas kvalitātes bioloģiski vērtīgos zālājus, jo degradētās teritorijās nav iespējams novērtēt dabisko zālāju biotopu reālo potenciālu;


2. Ārstniecības un aromātisko augu uzskaite zālājos
. Katrā no izvēlētajām zālāju teritorijām pētnieki veica ārstniecības un aromātisko augu uzskaiti. Lielākā uzmanība pievērsta tām sugām, kuras atrodamas Eiropas Farmakopejā. Tas nozīmē, ka šīs sugas satur pietiekami daudz aktīvo vielu, tās ir atzītas par vērtīgām farmācijas industrijā un tām ir augsts pieprasījums globālajā tirgū. Kopumā VRI pētnieki izveidoja sarakstu ar 36 vērtīgajām ārstniecības un aromātiskajiem augu sugām, kas atrodamas Latvijas zālājos. Sarakstā iekļautās sugas uzskaitītas pēc īpaši izstrādātas metodes. Katrā no izvēlētajiem zālājiem vismaz trijās vietās pētnieki pēc nejaušības principa ierīko 1 m2 parauglaukumus, tajā ierāmē vēl četrus mazākus 25 x 25 cm laukumus, kuros uzskaita katru atrodamo ārstniecības un aromātisko augu. Pārrēķinot šo skaitu uz 1 m2 laukumu un izsakot vidējo augu skaitu no visiem trim zālājā izvietotajiem parauga laukumiem, ir iespējams noteikt aptuveno ārstniecības un aromātisko augu daudzumu visā zālāja platībā.

3. Ārstniecības un aromātisko augu izkliedes novērtēšana zālājā
. Pētnieki to veic pēc zinātniski atzītas nejaušības principa metodes – neskatoties pāri plecam met nelielu objektu (šajā pētījumā met to pašu 25×25 cm rāmīti), un vieta, kur tas piezemējas, ir tā, kur veic mērījumu. Tādējādi pētnieks nav ietekmējis pētījuma rezultātu, jo neizvēlas, kuru laukumu pētīt. Izkliedes mērījumus pētnieki katrā zālājā veic 20 reizes, metot 25 x 25 cm rāmi un uzskaitot visas tajā atrodamās ārstniecības un aromātisko augu sugas. Šādi mērījumi palīdz pētniekiem apzināt, cik izkliedētas ir vērtīgās augu sugas visā platībā un kāds ir to ražas potenciāls katrā zālājā;

4. Ārstniecības un aromātisko augu biomasas novērtēšana. Tirgū ārstniecības un aromātisko augu cenu nosaka drogas – žāvēta ārstniecības auga izmantojamās daļas masa. Piemēram, ja vērtīgā auga daļa ir zieds, tad tirgus cenu nosaka žāvētā zieda biomasa. Pētnieki katrā zālājā ievāc 10 paraugus no katra ārstniecības un aromātiskā auga, tos nosver un aprēķina masas izmaiņas attiecībā pret žāvētas drogas masu, tādējādi nosakot ārstniecības un aromātisko augu vidējo biomasu konkrētajā zālājā.

Apvienojot mērījumu rezultātus, pētnieki var noteikt vērtīgo ārstniecības un aromātisko augu izkliedi katrā zālājā, kā arī novērtēt augu drogu vidējo biomasu. Izvērtējot šo informāciju un salīdzinot to ar ārstniecības un aromātisko augu tirgus cenu pasaulē, iespējams ļoti precīzi noteikt dabisko zālāju un tajos iegūstamo augu ekonomisko vērtību un tirgus potenciālu.

Līdztekus ārstniecības un aromātisko augu ekonomiskā potenciāla novērtēšanai dabiskos zālājos pētnieki veic plaša mēroga sociālo aptauju. Tās mērķis ir saprast Latvijas iedzīvotāju paradumus ārstniecības un aromātisko augu ievākšanā un lietošanā. Tas ļaus pētniekiem aprēķināt, cik viens cilvēks vidēji patērē ārstniecības un aromātisko augus un cik tas apmēram izmaksā, salīdzinot tos ar augu vidējo tirgus cenu pasaulē. Šo sociālo pētījumu pēc vienotas, standartizētas metodikas veic pētījumu aģentūra SIA “Latvijas Fakti”, saskaņā ar VRI sagatavotu pasūtījumu un anketēšanas jautājumiem.

Lauka datu ievākšanas pētījumi, kuros izmantota VRI pētnieku izstrādātā ārstniecības un aromātisko augu sugu novērtēšanas metodoloģija, ir noslēgušies. 2020. gada vasarā pētnieki veica vēl divas ekspedīcijas, kurās nebija iespējams doties 2019. gada sezonā, jo veģetācijas periods nebija pietiekami garš. Kā veiksmīgāko lauku pētījumu veikšanas periodu pētnieki min laiku ap Jāņiem, kad zālājs sasniedzis savu pilnbriedu, bet vēl nav nopļauts. Liels atbalsts lauka datu ievākšanā bija VRI un Latvijas Dabas fonda praktikanti, kā arī no malas piesaistītie brīvprātīgie.

Gan lauka pētījumu, gan sociālā pētījuma datu analīzi veic VRI vadošais pētnieks Dr. Andrea Primavera, lai sagatavotu vienotu ziņojumu par pētīto dabisko pļavu biotopu ārstniecības augu sniegto ekosistēmu pakalpojumiem. 

 

 

 

Dalīties:
  • Ārstniecības augi
    • Projektā paveiktais
    • Kāpēc ārstniecības augi?
    • Ārstniecības augi cilvēka dzīvē
    • Augi kulinārijā - pavārgrāmata "Pļava"
  • Dabas novērojumi un sabiedriskā zinātne
    • Kas ir sabiedriskā zinātne?
    • Skolu programma
  • Mobilais ganāmpulks
    • Kas ir mobilais ganāmpulks?
    • Mobilā ganāmpulka paveiktais
  • Pētījumi un zināšanu pārnese
    • Dabiskie zālāji un zinātne
    • Zinātniskās publikācijas par zālājiem
    • Projektā paveiktais
    • Ko pētnieki dara pļavās?
    • Zālāju konektivitātes modelis
  • Pļavu atjaunošana
    • Kāpēc pļava?
    • PILSĒTAS PĻAVAS
    • Projektā paveiktais
    • Iesēj savu kvadrātmetru
    • Zālājs? Pļava? Kas ir kas?
    • Kā atjauno dabiskās pļavas?
    • Dabas vērtības dabiskajos zālājos
    • Projekta teritorijas
Kontakti
Latvijas Dabas fonds

Inga Račinska
projekta vadītāja
+371-67830999
inga.racinska@ldf.lv

Jānis Andrušaitis
mobilo ganāmpulku koordinators
+371-29119612
janis.andrusaitis@ldf.lv

Liene Brizga-Kalniņa
komunikācijas vadītāja
+371-29110527
liene.brizga@ldf.lv

Latvijas Universitāte

Solvita Rūsiņa
projekta koordinatore
solvita.rusina@lu.lv

Demonstrējumu saimniecība "Krastiņi"

Viesturs Lārmanis
projekta demonstrējumu koordinators
larmanis@lanet.lv

Vides Risinājumu institūts

Rūta Abaja
projekta koordinatore
ruta.abaja@videsinstituts.lv

Latvijas Dabas fonds

Inga Račinska
projekta vadītāja
+371-67830999
inga.racinska@ldf.lv

Jānis Andrušaitis
mobilo ganāmpulku koordinators
+371-29119612
janis.andrusaitis@ldf.lv

Liene Brizga-Kalniņa
komunikācijas vadītāja
+371-29110527
liene.brizga@ldf.lv

Latvijas Universitāte

Solvita Rūsiņa
projekta koordinatore
solvita.rusina@lu.lv

Demonstrējumu saimniecība "Krastiņi"

Viesturs Lārmanis
projekta demonstrējumu koordinators
larmanis@lanet.lv

Vides Risinājumu institūts

Rūta Abaja
projekta koordinatore
ruta.abaja@videsinstituts.lv

Lapas karte
    Kāpēc ārstniecības augus?Ārstniecības augi cilvēka dzīvēAugi kulinārijā
    Kas ir sabiedriskā zinātne?
    Kas ir mobilais ganāmpulks?
    Dabiskie zālāji un zinātneKo pētnieki dara pļavās?Zālāju konektivitātes modelis
    Kāpēc pļava?Iesēj savu kvadrātmetruZālājs? Pļava? Kas ir kas?Kā atjauno dabiskās pļavas?Dabas vērtības dabiskajos zālājosProjekta teritorijas
    Demonstrējumu saimniecība – dabas saimniecība “Bekas”SIA “Andruks”Z/s “Kalna Rubeņi”Z/s “Celmiņi”Z/s “Drubazas”Z/s “Jaunkraukļi”Saimniecība “Krasti”Saimniecība “Piekrastes”SIA “Sita Nature park”Z/s “Stirnas”Z/s “Vekši”Z/s “Vētras”
    SākumsJaunumiNotikumu kalendārsPļavu atjaunotājiLIFE programmaInformācijas krātuveProjekta pase
Projekts GrassLIFE: Zālāju atjaunošana un to dažādas izmantošanas veicināšana LIFE16NAT/LV/262"