GrassLIFE pieredzes apmaiņas brauciens uz Igauniju: pļavu sēklas Tartu, pļavu atjaunošanas mašīnas, zemnieku sadarbība un pļavu gaļa Sāremā un Muhu
Latvijas Dabas fonda projekta GrassLIFE dalībnieki 2019. gada 5. -7. augustā apmeklēja vairākas interesantas un iedvesmojošas iniciatīvas Igaunijā. Uz Igauniju devāmies, lai kliedētu mītu par zemnieku kooperācijas neiespējamību un iepazītos ar igauņu inovācijām pļavu atjaunošanas lauciņā.
Pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki bija GrassLIFE projekta partneri, kopā 22 dalībnieki no deviņām organizācijām, tai skaitā zinātnieki, dabas eksperti un lauksaimnieki.
Nordic Botanical
“Nordic Botanical” ir neliels igauņu uzņēmums, kas nodarbojas ar dabas daudzveidības atjaunošanu un vairošanu, iegūstot un tirgojot dabisko pļavu sēklas. Uzņēmumu pirms sešiem gadiem izveidoja bioloģijas doktore, Tartu universitātes pētniece Avelīna Helma un zoologs, Igaunijas vadošais zirnekļu pētnieks Marts Meriste.
Papildu sēklu ievākšanai dabā, uzņēmums arī nodarbojas ar sēklu audzēšanu. Šobrīd tiek audzētas apmēram 90 dažādas sugas – sākot no vienkāršām margrietiņām, pelašķiem, pļavas dzelzenēm, ceļtekām, beidzot ar jau retākiem pļavu augiem – pļavas vilkmēli, dziedniecības ancīti, parasto raudeni, dzelteno ilzīti, smiltāja neļķi.
Apmeklējot uzņēmuma sēklu audzēšanas staciju, kas atrodas netālu no Tartu, GrassLIFE komanda iepazinās ar sēklu ieguves un audzēšanas tehnoloģijām un apsprieda uzņēmuma izaugsmes rādītājus. Dabisko pļavu sēklas nav lētas – viens kilograms ar rokām dabā lasītu sēklu maksā no 700-2000 EUR, atkarībā no sugas, jo to ievākšana ir smalks darbs. Ar sēklu savākšanas mašīnu ievākto sēklu maisījumu cena ir zemāka, tās maksā apmēram 50 EUR par kilogramu. Sēklas būtu iespējams eksportēt arī uz Latviju, jo atrodamies pietiekami tuvu, lai šāds eksports neapdraudētu augu ģenētisko daudzveidību.
Kā stāsta igauņi, sākums nebija viegls un pieprasījums pēc zālāju sēklām veidojās ļoti pamazām. Toties šobrīd pieprasījums pēc uzņēmuma pakalpojumiem jau pārsniedz tā iespējas, tāpēc sēklu audzēšanai ir ļoti svarīgs izaugsmes potenciāls. Tomēr pļavas augu audzēšana ir eksperiments, jo neviens Igaunijā un visā Baltijā to nekad iepriekš nav darījis, un nav zināms cik veiksmīgi izdosies augus izaudzēt dobēs.
Lielu interesi Latvijas zemniekos radīja igauņu uzkonstruētā sēklu savākšanas mašīna, ar kuru vienas dienas laikā var iegūt apmēram 100 kg jaukta pļavas sēklu maisījuma pirms sijāšanas.
Sēklu ievākšana un pārdošana nav vienīgais, ar ko nodarbojas “Nordic Botanical”, jo arvien biežāk uzņēmumam pieprasa konsultācijas par kādas konkrētas teritorijas atjaunošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu un vairošanu tajā.
Life to Alvars projekts
LIFE programmas finansētais igauņu projekts Life to Alvars ir līdzīgs GrassLIFE – tajā tiek atjaunoti zālāji un veicināta to tālāka apsaimniekošana, iekļaujot tos saimniecību biznesa apritē. Projekts ir ambiciozs – tajā tiek atjaunoti 2500 hektāri piekrastes (alvāru 6280*) pļavu Sāremā, Hījumā un Muhu salās, un nodrošināta infrastruktūra to apsaimniekošanai. Projekts norisinājās piecus gadus un tas beigsies 2019. gada 31. augustā.
Alvāri ir Igaunijas rietumiem un salām raksturīgās kadiķu pļavas, kurās liela dabas daudzveidība veidojas ļoti plānā augsnes kārtiņā virs kaļķakmens. Arī Igaunijā šīs pļavas izzūd, jo vairs nenotiek tradicionālā saimniekošana – pļaušana un noganīšana.
GrassLIFE apmeklējuma laikā pēdējie zālāju atjaunošanas darbi Sāremā vēl ritēja pilnā sparā, un mums bija iespēja aplūkot igauņu izmantotās mašīnas pļavu atjaunošanai. Brauciena dalībnieki atzina, ka daļu no igauņu izmantotajiem risinājumiem varētu ar labām sekmēm izmantot arī Latvijā. Atjaunošanas izmaksas ir 2-4 tūkstoši eiro par hektāru, frēzēšana izmaksā apmēram 1000 eiro/ha.
Muhu salas zemnieku kooperatīvs
Lai nodrošinātu atjaunoto zālāju turpmāku apsaimniekošanu, nepieciešama ganīšana. Savukārt, lai ganīšana būtu ilgtspējīga, tai jānes ienākumi zemniekiem. Lai stiprinātu savu vietu tirgū un nodrošinātu stabilus ienākumus, zemnieki uz Muhu salas vienojās kooperatīvā, kura ietvaros notiek vienota gaļas pārstrāde un tirgošana, izmantojot vienotu zīmolu “Muhu gaļa”. Uz Muhu salas nesen pabeigta arī kooperatīvam uzbūvēta gaļas fasēšanas māja. Zemnieki ir apmierināti, un pieprasījums pēc liellopu un jēra gaļas produktiem ir lielāks nekā šī brīža piedāvājums.
Vai arī Latvijas zemniekiem, kas saimnieko dabiskajās pļavās būtu iespējams apvienoties? Par to domas brauciena dalībnieku vidū dalījās. Bet vienojāmies, ka noteikti būtu jāizpēta šāda iespēja arī Latvijā, dabai draudzīgas gaļas zīmola attīstībai un piedāvājuma veidošanai.
GrassLIFE galvenās atziņas no brauciena:
- Ja ir iespējams attīstīt mazu un pelnošu zālāju sēklu tirgošanas biznesu Igaunijā, tas noteikti ir iespējams arī Latvijā. Tomēr jārēķinās ar igauņu pieredzi, ka stabilas klientūras izveide prasīs vismaz piecu gadu aktīvu darbu.
- Zālāju atjaunošanas darbiem iespējams pielāgot arī citiem mērķiem paredzētu tehniku, bet jārēķinās ar to, ka zālāju atjaunošanas darbi parasti ir “traumatiskāki” tehnikai, un jāparedz attiecīgs budžets biežākam tehnikas remontam.
- Kooperēšanās ir vienīgā iespēja izveidot stabilu zīmolu tādiem produktiem, kas iegūti dabiskajās pļavās. GrassLIFE ietvaros būtu svarīgi izpētīt iespējas kooperatīva izveidei Latvijā.
