GrassLIFE - GrassLIFE

Pļavas manifests

Dabiskās pļavas ir mūsu visu kopīgā vērtība – tajās ir mūsu kultūra, vēsture, identitāte, tajās ir cilvēka un dabas kopdarbība daudzu gadu simtu gaitā, tajās ir dabas daudzveidība un nākotnes iespējamības. No mūsu rīcības šodien būs atkarīgs tas, vai dabiskās pļavas būs arī daļa no ainavas, ko redzēs mūsu bērni un vērtība, kas būs viņu dzīvē.

Sugu daudzveidības ziņā pļavas ir mūsu reģiona bagātākās ekosistēmas.

Vienā kvadrātmetrā dabiskās pļavas var būt līdz pat 50 augu sugu. Tas ir vairāk nekā vienā kvadrātmetrā tropiskā meža. Dabiskās pļavas ir sugām piesātinātākās ekosistēmas mūsu reģionā.

Tās dod mājvietu neskaitāmiem kukaiņiem, pļavas putniem un sīkiem zīdītājiem.

Dabisko pļavu augsnes organismu sabiedrība ir tik daudzveidīga, ka pētnieki vēl nav spējuši to līdz galam aptvert.

Skaistums un daudzveidība nav vienīgās pļavas vērtības.

Dabiskā pļava ir kompleksa ekosistēma, kas nodrošina apputeksnētāju pastāvēšanu, oglekļa krāju, augsnes veselību, ūdens regulāciju. Tos saucam par ekosistēmu pakalpojumiem, bet tos var saukt arī par dzīvības tīklu, kas nodrošina mūsu pastāvēšanu.

Dabiskās pļavas nevar pastāvēt bez cilvēkiem.

Dabiskajām pļavām nevajag kopšanu kā dārzam vai parkam, tām vajag īstu saimniekošanu - ganīšanu, pļaušanu, vērīgu saimnieku aci. Tad pļavas uzplaukst un var turpināt dalīties ar saviem labumiem ar mums visiem.

Iepazīsti ceļmalu!

Latvijas Dabas fonds izstrādājis interaktīvu rīku “Pļavu savedējs”

Latvijas Dabas fonds nostiprina dabisko pļavu saglabāšanas un atjaunošanas virzienu – īsteno projektu GrassLIFE2

Kas ir pļava?

Ikdienā par pļavu mēdzam dēvēt gandrīz katru lauku, kurš nav aparts, kurā aug zāle, zied kādas puķes, varbūt ganās govis. Uz pļavu mēs dodamies, lai saplūktu jāņuzāles, ievāktu augus ziemas tējai, sajustu vasaras, saules, smilgu pieskārienu un kukaiņu sanēšanu. Tomēr tikai pavisam neliela daļa no visiem zālājiem ir tā, ko mēs varam dēvēt par dabisku pļavu. Kas īsti ir dabiska pļava? Tā ir tāda pļava, kurā ir liela augu sugu daudzveidība un kas veidojusies gadu gaitā dabas un cilvēku mijiedarbībā. Tā netiek uzarta, tajā nepiesēj augus un neizmanto mēslojumus, taču tā regulāri tiek nopļauta vai noganīta. Tāpēc vispareizāk to dēvēt par daļēji dabisku pļavu vai ganībām.

Dabas zemnieki

Dabiskās pļavas nevar pastāvēt bez cilvēka, kas tās apsaimnieko - nopļauj vai nogana. Tikai cilvēka un dabas sadarbībā var veidoties un saglabāties dabisko pļavu unikālā dabas daudzveidība. Tāpēc mēs veidojam un stiprinām dabas zemnieku kopienu - atbalstām tos zemes īpašniekus un lauksaimniekus, kuri dabiskās pļavas iekļauj savā saimniekošanas sistēmā.