Daba neko nav atcēlusi
COVID 19 krīze 2020. gadā ienesa lielas izmaiņas cilvēku dzīvēs. Pulcēšanās ierobežojumi, atcelti plāni, ceļojumi, koncerti, festivāli un citi pasākumi. Cilvēkiem jāmeklē alternatīvas ierastajām izklaidēm, arī 2020. gada vasarā. Tāpēc projekts GrassLIFE aicināja atcerēties, ka dabā viss turpinās pilnā jaudā un nāca klajā ar kampaņu “Daba neko nav atcēlusi!”. Ar šo devīzi Latvijas Dabas fonds un GrassLIFE aicināja ikvienu iepazīt Latvijas dabu, iedziļinoties dabiskās pļavas norisēs kā īpašos pasākumos.
Inga Račinska, projekta GrassLIFE vadītāja: “Daba ir mierinoša, iepriecinoša, un, ieskatoties dziļāk tās norisēs, tā var būt arī izklaidējoša, satraucoša vai uzjautrinoša. Pandēmijas laikā redzam, ka pieaug cilvēku cieņa pret dabu un vēlme tajā doties, turklāt ir radusies arī iespēja vairāk laika veltīt dabas izzināšanai. Ar kampaņu “Daba neko nav atcēlusi” mēs aicinājām koncertu, izklaides un sporta pasākumu mīļotājus neskumt par ierobežojumiem, bet vasarā doties dabā, jo esam pārliecināti, ka dabā iespējams rast ikvienam piemērotu alternatīvu pierastajiem pasākumiem.”
Dabas notikumu cikls “Daba neko nav atcēlusi”, sākot no 2020. gada jūnija piedāvāja izzināt Latvijas dabu dažādās norisēs. Šo pasākumu laiku un vietu katrs varēja ieplānot pats un doties pļavās, izmantojot Latvijas Dabas fonda piedāvātās tēmas un informāciju kā iedvesmu.
Mīlas festivāls “Nerātnais kukainītis” ir par kukaiņu mīlas laiku dabā. Uz vienu hektāru dabisko pļavu var būt 500 kg kukaiņu, un, pazaudējot dabiskās pļavas, izzudīs 1300 bezmugurkaulnieku sugu. Lielākā daļa augu bez kukaiņu palīdzības nevar radīt sēklas vai augļus – Eiropā ap 30% ziedaugu apputeksnē tieši kukaiņi. Kukaiņi izplata augu sēklas un regulē to augšanu, vairojot vides daudzveidību, no tiem pārtiek putni un citi dzīvnieki. Šobrīd pļavās ir kukaiņu mīlas laiks. Kamēr vien kukaiņi dabiskajās pļavās var netraucēti vairot auglību, rūpēdamies par teju visu dabā, mēs varam baudīt dzīvi.
Izrāde “Mobilais ganāmpulks” ir par dabiskās pļavas atjaunotājām. Dabiskās pļavas ir unikāla Latvijas dabas un kultūras vērtība, taču to pastāvēšana ir apdraudēta. Viens no labākajiem veidiem, kā atjaunot un uzturēt dabiskās pļavas, ir noganīšana. Kamēr vien ziedu pilnās pļavās redzi ganāmpulkus, izbaudi šo izrādi un nocel cepuri lopiņu priekšā – dabiskās pļavas turpina būt! Mūūū!
Grupa “Pļavas putni” sniedz koncertu dabiskajās pļavās visas vasaras garumā. Dabiskajās pļavas, kurās sastopama viena trešā daļa no visas Latvijas augu valsts, mīt arī krietni vairāk putnu sugu nekā citās pļavās. Daudzas no šīm sugām ir aizsargājamas, arī Eiropā par lielu retumu kļuvusī grieze, kas ligzdošanai labprāt izvēlas tieši dabiskās pļavas. No dabisko pļavu pastāvēšanas atkarīgs ir arī pupuķis, ķikuts un pļavas tilbīte, kuras populācija Latvijā pēdējos gados sarukusi par 35%. Taču dabiskās pļavas izzūd straujāk nekā jebkurš cits biotops Latvijā, un nu tās aizņem vien 0,7% no Latvijas teritorijas. Kad pār pļavām kopā ar miglu ceļas putnu balsis, atceries – šie koncerti skanēs, kamēr vien būs dabiskās pļavas!
“Ziedēšanas ultramaratons” ir pļavas augu ziedēšanas sacensība vasaras garumā. Šajā maratonā vienīgais būtiskais rezultāts – ziedēt, cik ilgi un daudzveidīgi iespējams. Zaudējot dabiskās pļavas, kas veido 0,7% no Latvijas teritorijas, dabas daudzveidības ziņā mēs zaudētu tikpat daudz, cik tad, ja izzustu visi pārējie Latvijas zālāji kopā. Dabiskajās pļavās vienā kvadrātmetrā var ietilpt vairāk nekā 50 dažādu sugu, tajās sastopama trešdaļa no visas Latvijas augu valsts, un puse no Latvijas Sarkanās grāmatas sugām ir tieši pļavu augi. Novērtē īstenas pļavas! Tādas, kurās ziedēšanā sacenšas desmitiem un simtiem dažādu augu. Un uzvar visi.
Rekorda uzstādīšana “Cik salien vienā m2 pļavas?” parādīja, ka Latvijas dabiskās pļavas var sacensties ar tropu mežiem – jo vienā kvadrātmetrā salien līdz pat 50 dažādām augu sugām!
