"Vekši": iespēja pašiem veidot savu skaisto parkveida pļavu

Saimniecība "Vekši" atrodas Vidzemē gandrīz pie pašas Igaunijas robežas - Valkas novada Valkas pagastā. Tā citu bioloģisko liellopu audzētāju saimniecību vidū izceļas ar izcilajām dabas vērtībām, kas sastopamas saimniecības hektāros. "Vekši" ietilpst Natura 2000 aizsargājamo ainavu apvidū Ziemeļgauja. "Vekšiem" piekļaujas aktīvi līkumojošs Gaujas posms, saimniecības teritorijā sastopamas visdažādākā vecuma, platuma, dziļuma un konfigurācijas vecupes. Te saglabājies dabiskais reljefs un dabiskajiem zālājiem raksturīgās augu sabiedrības. "Vekši" saimnieko, saskaņojot savus darbus un dzīvi ar Gauju un tās norisēm un rūpējoties par dabas vērtībām sev apkārt. "Vekšu" saimniecību, iepriekš piesakoties, var apciemot, lai apmeklētu Vekšu dabas taku.

Saimniecības vizītkarte

  • Valkas novada Valkas pagasta zemnieku saimniecība “Vekši”
  • Atrodas aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”
  • Bioloģiska saimniecība
  • Gaļas liellopu audzēšana
  • Apsaimnieko 180 ha plašu Valkas novada daļu, t.sk. 140 ha dabiskos zālājus Gaujas ielejā
"Vekši": projektā GrassLIFE paveiktais
16 hektāri

atjaunotas parkveida pļavas
10 hektāri

paplašinātas ganību platības
4 hektāri

veikta invazīvo sugu ierobežošana

Ko "Vekši" paveikuši projektā GrassLIFE?

  • 16 ha platībā atjaunotas Parkveida pļavas un ganības – ES nozīmes īpaši aizsargājams zālāju biotops.
  • Paplašināti ganību aploki, saimniecības ganību sistēmā ietverot jaunas dabisko zālāju platības 10 ha platībā.
  • 4 ha plašā dabisko zālāju daļā veikta invazīvās sugas – blīvā skābene – ierobežošana.
  • Citu saimniecības dabisko zālāju apsaimniekošana pielāgota to sugu daudzveidības paaugstināšanai – vietām atstāti nepļauti sēklu ienākšanās laukumi, citviet pļaušana pielāgota ekspansīvo sugu ziedēšanas laikiem, tā neļaujot tām izziedēt un izsēt sēklas, bet ziemas novietnei tuvākie lauki pāris sezonas nopļauti vien vēlā rudenī, tā dodot tiem atelpu no intensīvas noganīšanas iepriekšējos gados un ļaujot atjaunoties sugām, kuru skaits intensīvas ganīšanas ietekmē zālājā bija būtiski samazinājies.
  • Izstrādāts un ar Dabas aizsardzības pārvaldi saskaņots saimniecības aizsargājamo zālāju biotopu atjaunošanas plāns, tā rodot iespēju atbalsta maksājumiem pieteikto zālāju apsaimniekošanu pielāgot konkrēto zālāju atjaunošanas vajadzībām.
  • Atmežoto un no jauna ierīkoto ganību platību noganīšanai uzstādīti stacionāri ganību aploki un iegādātas tīršķirnes zīdītājgovis.
  • Atjaunotas caurtekas un saimniecības ceļu virsas kvalitāte, tā rodot iespēju visiem saimniecības zālājiem piekļūt ar pļaušanas tehniku.
  • Paplašināta saimniecības ziemas novietne, izbūvējot plašāku betonētu laukumu lopu barošanai ziemā.
Izmantotās metodes
  • Krūmu ciršana, celmu frēzēšana un atvašu smalcināšana.
  • Nepļautu laukumu atstāšana, sugu piesātinājuma uzlabošanai un sēklu izsējas iespēju nodrošināšanai.
  • Agra pļaušana ekspansīvo sugu ierobežošanai.
  • Blīvo skābeņu agra noganīšana, to sakņu izduršana un kaļķošana.
  • Pārganīto zālāju atpūtināšana.
  • Atjaunojoša ganīšana kūlas slāņa mazināšanai un no ganīšanas atkarīgo sugu izplatības veicināšanai.

Zālāju atjaunošanas sasniegtais rezultāts 2020. gada beigās

  • Veicot atmežošanu atjaunota aizaugušo Parkveida pļavu un ganību struktūra – atjaunotas aizaugušās lauces, atsegti dižkoki un citi senās parkveida ainavas koki un atsedzot jaunākus kokus, sekmēta nākotnes parkveida ainavas koku veidošanās.
  • Ierīkotas jaunas ganību platības un to apsaimniekošana pielāgota dabisko zālāju saglabāšanas vajadzībām.
  • Atjaunojot caurtekas un saimniecības ceļu segumu, atvieglotas saimniecības zālāju apsaimniekošanas iespējas.
  • Pilnveidojot ziemas novietnes labiekārtojumu, uzlabotas lopu labturības iespējas ziemā un atviegloti saimniecības ikdienas darbi.
  • Iegūtas zināšanas un radīti priekšnoteikumi saimniecības dabisko zālāju biotopu laba aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai ilgtermiņā.

Zs "Vekši" saimnieki Ainis un Sanita Āboliņi kopš 2004. gada saimnieko Aiņa dzimtas mājās –  Vecrāmjos, kas atrodas gleznainā, dabas vērtībām bagātā Gaujas ielejas vietā, kur teju katrs zemes pleķītis ap pagalmu ir vērtīgs un īpaši aizsargājams. Tā ir privilēģija, bet vienlaikus arī apgrūtinājums, jo saimniekošanas izvēļu spektrs ir visai ierobežojošs – saimniecībai piegulošās lauksaimniecības zemes nav iespējams uzart vai ielabot, arī ganību paplašināšanas iespējas ir niecīgas, jo vietas, ko neaizņem dabiskie zālāji, klāj vērtīgi meži. Izņēmums ir padomju periodā aizaugušas parkveida pļavas, kuras saimniecības apkārtnē netrūkst. Tās atjaunojot, saimnieki iegūst papildu ganību platības, bet Ziemeļgaujas augi un dzīvnieki – reiz zaudētās dzīvotnes.

Latvijas TV raidījumā “Aculiecinieks” Sanita saka: “Katrai vietai ir savs veids kā saimniekot.” Ziemeļgaujas pļavām tā ir ekstensīva lopkopība. Tomēr atmežošana ir dārgs un sarežģīts prieks, kas arī prasa zināmu drosmi, Tāpēc labi, ka ir projekts GrassLIFE, kas var palīdzēt gan ar padomu, gan papīriem, gan finansējumu. Āboliņi arī atzīst, ka pieņemt lēmumu atgriezties dzimtas mājās un sākt saimniekot Ziemeļgaujā, palīdzēja jau agrāk īstenotā LIFE projekta atbalsts.

Kopumā saimniecības liellopi ganās tikai un vienīgi vērtīgajos ES nozīmes biotopos – veselos sešos: smiltāju zālājos, sausos zālājos kaļķainās augsnēs, vilkakūlas zālājos, sugām bagātās ganībās un ganītās pļavās, palieņu zālājos un  parkveida pļavās un ganībās. Ārpus ielejas zālāji tiek izmantoti siena ieguvei. 

Pirmie rezultāti

Botāniskus uzlabojumus šobrīd vēl nevar noteikt - cirtainā skābene nav iznīcināta, bet tā kā tai tiek pievērsta uzmanība, tad blīvus cerus tā vairs neveido, tomēr to jāturpina mērķtiecīgi apkarot, jo sakneņi šim augam ir ļoti dzīvīgi. Arī  nepļauto laukumu un agrās pļaušanas ietekmi uz sugu daudzveidību vēl nevar noteikt. Uzskatāmi uzlabojumi vērojami no ganībām izslēgtajā pļavā – otrajā neganīšanas gadā pļava bija vienos ziedos. Tas nozīmē, ka pļavā esošie augi beidzot varēja izziedēt un bija labi pamanāmi, bet šobrīd nevar apgalvot, ka pļavā būtu pieaudzis ziedaugu skaits.  Galvenās izmaiņas Vekšos saistītas ar parkveida pļavas atjaunošanas radītajām ainavas izmaiņām, kas šeit ir būtiskas.

Sanita saka: “Jūtamies kā mākslinieki, kuriem pašiem ir iespēja izveidot skaisto parkveida pļavu”. Tā tiek veidota vietā, kur tā bija vēl pirms 100 gadiem, taču aizauga pēc 2. pasaules kara. Lielākā daļa seno parkveida koku pa šo laiku ir gājuši bojā, daļa palikuši, bet ne vajadzīgajā blīvumā.

Latvijas Televīzijas raidījums "Aculiecinieks" par saimniekošanu "Vekšos"

Turpmākie darbi

Kaut paveikts jau daudz, daudz darāmā vēl priekšā – izcirsto koku un krūmu celmi ir safrēzēti, bet vēl pāris gadus nāksies appļaut atvases. Kamēr atjaunosies stabila velēna, vajadzēs arī appļaut nātres, usnes, kazenes un citas ekspansīvās sugas, kuras lopi izvairās ēst un kuras sekmīgāk izmanto ciršanas laikā zālājā palikušās barības vielas, kas palikušas no ciršanas atliekām, un pirmajos atjaunošanas gados izkonkurē dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas.

Tā kā atmežotā vieta ir sens zālājs, tā augsnē visdrīzāk vēl ir saglabājušās dabisko zālāju augu sēklas, kas ļauj cerēt, ka dabiskiem zālājiem raksturīga veģetācija atjaunosies pati regulāras pļaušanas un noganīšanas ietekmē, bet to labāk zināsim pēc šīs vasaras.

Īpaša uzmanība šogad tiks veltīta arī vietām, kur pēc frēzēšanas darbiem tika atsegti plaši augsnes laukumi. Tā kā starp krūmiem vēl bija saglabājušies atsevišķi sugām bagāti zālāja laukumi, sagaidāms, ka augsnē vēl ir saglabājusies bagāta sēklu banka un sugām bagāts augājs tajā atjaunosies pats, bet, ja tas būs nepieciešams, 2021. gada vasaras nogalē “Vekšu” zālāji tiks bagātināti ar dabisko zālāju sēklām, kas iegūtas saimniecības zālāju vietās, kur jau ir gana bagāts augājs, izmantojot kādu no partneru saimniecībās jau izmēģinātajām sēklu izkliedes metodēm.

Turpmākos GrassLIFE gadus būs jāturpina arī iesāktie agrās pļaušanas, nepļautu laukumu atstāšanas un atsevišķu zālāju atpūtināšanas darbi.

Dalība projektā GrassLIFE saimniekus mudināja arī paplašināt savu saimniecību un iegādāties vēl teritoriju, kurā uzsākt atmežošanu un zālāju atjaunošanu. Kā saka saimnieks Ainis: “Darba pietiek un tas ir galvenais. Citi brauc darbu meklēt uz ārzemēm, mēs esam tepat – savā vietā”.

Dalīties:

Finansē

Partneri

Komunikācijas partneri