Pļavas produkti
Kā ikviens var palīdzēt dabiskajai pļavai – arī tad, ja nav pļavas īpašnieks? Mēs varam iegādāties un patērēt ar dabisko pļavu saistītus produktus, tā atbalstot dabisko pļavu apsaimniekotājus. Latvijā pļavas produktu attīstība šobrīd ir vēl pavisam aizmetnī, tāpēc projekts GrassLIFE aicina paraudzīties uz dabisko pļavu, iedomājoties, kā mēs varētu daudzpusīgi un radoši izmantot tās veltes jaunu produktu radīšanā un kādas būtu šo produktu priekšrocības. 
Produktu idejas: GrassLIFE
Pļavas produktu ilustrācijas: Johanna Lohrengel

Neparasti un tajā pašā laikā pazīstami aromātisks kūpošs dzēriens, rūpīgi pagatavots, pasniegts smalkā tasītē – rituāls pirms naktsmiera. Atspirdzinoša, pavisam viegli salda zeltaina limonāde sīkiem burbulīšiem norasojušā glāzē – garšo un smaržo pēc vasaras un liek domāt par zāles stiebru ņirbēšanu saulē un smilgu pieskārieniem kājām. Vēss un krēmīgs sorberts ar medainu garšas noti.

Vai ziniet, par ko te ir runa? Tā ir pļavas tēja – pasniegta kā tējas rituālā, pagatavota kā auksts gāzēts dzēriens, izmantota deserta radīšanā. Un šīs ir tikai dažas iespējas. Jā, citu reizi tā ir vienkārši sauja laukos vasarā salasītu augu, aplietu vecajā mīļajā krūzē. Taču pļavas tēja un tās izmantošana var būt arī citāda – moderna, inovatīva, tajā pašā laikā saglabājot pamatīgo tradīciju un zināšanu bāzi, kas ir savvaļas augu ievākšanas pamatā.

Savvaļas augu vākšana tējām ir sena un populāra tradīcija Baltijas valstīs, un zāļu tēja ir pirmais no produktiem, kas cilvēkiem saistās ar pļavu. Zālītes pļavā ir lasījušas jau mūsu vecmāmiņas, no paaudzes paaudzei nododot zināšanas par pļavas augu īpašībām, lietošanu, un garšām. Un visbiežāk mēs tējas tieši tā arī lietojam – kā ierādījusi vecmāmiņa. Šodien, balstoties uz stiprajiem tradicionālo zināšanu pamatiem, izmantojot mantotās prasmes iegūt un saglabāt pļavas augu vērtības, ir iespējams pacelt pļavas zāļu tējas jaunā, mūsdienīgā līmenī. Mēs varam palūkoties uz Latvijas pļavas tēju kā uz modernu, aktuālu produktu, kas ieņem vietu līdzās citām pārtikas pasaules aktuālajām tendencēm ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās, ielaužoties pasaules tēju tirgū.

Pasaulē Latvijas tēju garša nav sveša – tādi zīmoli kā, piemēram, “AnnA Bergmans”, ko ražo viena no pirmajām Latvijas bioloģiskajām saimniecībām “Upmaļi” Rendas pagastā, un “Lauku tēja” no “Ozoliņiem” Zaubes pagastā jau darbojas eksporta tirgos, uzsverot tradicionālās zināšanas un tīro vidi. Savukārt tējas zīmols “Plūkt” kas radīts tieši eksporta tirgum, pļavas augu aromātu un vērtību pasniedz dizainiski izsmalcināti un vēstot augu stāstu, kas balstīts zinātniski apliecinātās augu īpašībās un savijas ar ražotāju personisko stāstu.

Lielā daļā no Latvijā ražotajām tējām tiek izmantoti speciāli audzēti augi – gan konvencionālajās, gan bioloģiskajās saimniecībās, un tikai neliela daļa no tiem tiek ievākti savvaļā – pļavās un mežos. Zīmola “Plūkt” radītāja Māra Lieplapa norāda, ka augs, kas audzis savvaļā, ir koncentrētāks gan krāsā, izskatā, gan garšā un smaržā.

Zāļu tēju garšas īpašības, to aromaterapeitiskā iedarbība un labvēlīgā ietekme uz cilvēka pašsajūtu, spēja stiprināt organismu un palīdzēt tikt galā ar kaitēm – tās ir labi zināmas vērtības. Tējas, kas nākušas tieši no dabiskajām pļavām, sniedz to lietotājam vēl papildu ieguvumus. Augi no dabiskajām pļavām noteikti būs auguši tīrā vidē un tajos nebūs pesticīdu atliekvielas. To garša, smarža, un krāsa būs intensīvākas, un, iegādājoties pļavas tējas, jūs atbalstīsiet zemniekus, kas apsaimnieko dabiskās pļavas un veido Latvijas ainavu, tādā veidā palīdzot saglabāties dabas daudzveidībai. Iespējams, kādu tējas dzērāju uzrunās un ievilinās tieši pļavas augu savvaļīgais romantisms – jo pļavas puķes zied, kur vēlas.

Ja gaļas lopu ēdienkarte ir pļava, kurā ēdami vairāki desmiti dažādu augu, nevis kultivēts zālājs ar nedaudz sugām, vai tas atstāj kādu ietekmi uz gaļas sastāvu? Dabisko zālāju augi ir bagātāki ar vitamīniem, minerālvielām un bioloģiski aktīvām vielām, un pētījumi apliecina, ka gaļai, kas nāk no dabiskām pļavām, ir augstāka uzturvērtība – tajā ir augstāka omega 3 taukskābju koncentrācija, kā arī vairāk antioksidantu, kā arī šī gaļa ir liesāka. Šādā gaļā ir lielāka cilvēka uzturā nozīmīgo garās ķēdes polinepiesātināto taukskābju proporcija, kā arī vairāk E vitamīna. 

Pavāru un gaļas cienītāju vidū zāli ēdušu liellopu gaļa (“grass fed”) tiek uzskatīta par garšas ziņā daudzveidīgāku, intensīvāku un iespaidīgāku nekā intensīvi audzēto liellopu gaļa, kuras audzēšanā izmantots piebarojums un kombinētā lopbarība. Gaļa, kas nāk no dabiskās pļavas, varētu tikt uzskatīta par “grass fed” nākamo pakāpi – jo tās garšas nianses un sastāvu veido lielā augu daudzveidība, kas turklāt mainās visas sezonas laikā. Gatavojot šādu gaļu ir nepieciešams daudz mazāk garšvielu, un var iztikt arī pilnīgi bez tām, jo gaļas sastāvs arī garšas ziņā atspoguļo ganību augu valsts daudzveidību.

Pēdējos gados aizvien lielāka zinātnieku interese tiek pievērsta dabisko zālāju augu ķīmiskajam sastāvam un to ietekmei uz mājlopu veselību. Pētījumos ir pierādīts, ka daudzos dabisko zālāju augos esošajiem fenoliem, terpēniem un alkolīdiem piemīt pretparazītiskas, pretbakteriālās, pretsēnīšu un pretiekaisumu īpašības, kuras pozitīvi ietekmē ne tikai cilvēku, bet arī mājdzīvnieku veselību. Ir pierādīts, ka lopiem, kuriem pieejamas augu sugām bagātas ganības, ir labāka imunitāte un  to organismi labāk pretojas parazītu ietekmei.

Dabiskajos zālājos var iegūt mazāk lopbarības nekā sētajos, un tajos var izganīt mazāk mājlopu, bet gaļa ir īpaši vērtīga – ne tikai garšas un uzturvērtības ziņā. Iegādājoties un ēdot dabisko pļavu gaļu, tiek atbalstīta pļavu noganīšana un apsaimniekošana, līdz ar to arī saglabāšana. 

Ingmārs Ladigs, šefpavārs:

Pļavā auguša liellopa gaļa ir garšas ziņā ļoti bagātīga – it kā tā jau būtu ar garšvielām, ko devuši augi. Tas ļauj gatavot gaļu pilnīgi tīru  – pat nepievienojot sāli, un garša ir lieliska un dabiska. Runājot par pļavu, nevar aizmirst arī pļavas augus, ar kuriem var papildināt un bagātināt ēdienu – mārsils, pelašķis, dažādas mētras, vīgriezes, kuras iespējams radoši izmantot – ne tikai tējās, bet arī dažādu citu ēdienu pagatavošanā.

Dabiskās pļavas ir slavenas ar savu augu daudzveidību – košām un pieticīgākām puķēm, smalkām un pamatīgākām graudzālēm un grīšļiem, taču starp visiem tiem slēpjas arī kāds pārsteigums – saldās un smaržīgās spradzenes, vienīgās ogas, kas aug pļavā. Pēc izskata un garšas līdzīgas meža zemenēm, taču sastopamas daudz retāk – tās jāmeklē sausās pļavās kaļķainās augsnēs. Spradzenes zied maija beigās, jūnijā un jūnija otrajā pusē, jūlijā jau var ievākt augļus. Tautas valodā par ogu sauktais sulīgais riekstiņu kopauglis tiek norauts no kātiņa, ir dzirdams īpatnējs sprakšķis. Tāpēc arī spradzene.

Vēl spradzeni (Fragaria viridis) no meža zemenes (Fragaria vesca) var atšķirt, aplūkojot tās lapu – lapas gala vidējais zobiņš ir īsāks par abpus blakus esošajiem zobiņiem. Spradzenes arī smaržo citādāk nekā meža zemenes – to aromātu raksturo pikanta, svaigi augļaina buķete. Savukārt oga ir cieši apņemta ar kauslapām, pat grūti atdalāma, tāpēc pie spradzenēm nemaz nav tik viegli tikt. Taču tad, kad tiek, tad ir to vērts – pētījumi rāda, ka spradzene ir pati saldākā oga, kas Latvijā aug savvaļā.

Spradzene tradicionāli ir izmantota tautas medicīnā gan Latvijā, gan citur pasaulē, izmantojot visu augu. Tā spradzeņu lapas, ziedi un ogas tiek ievākti no maija līdz jūlijam, saknes – rudenī. Tās ir spēcinošas, vitamīniem bagātas. Kā norāda pētnieki – tās spēj regulēt kuņģa-zarnu trakta darbību, sekmē mikrobioma funkcionēšanu, iekaisuma procesu mazināšanos, toksīnu, metālu, izvadīšanu no organisma. Ogas svaigā un žāvētā veidā var lietot mazasinības, hipertoniskās slimības gadījumā, cistītu un podagras ārstēšanai, nierakmeņu un žultsakmeņu veidošanās novēršanai un ārstēšanai.

Taču spradzene ir vērtīga ne tikai tās ēdājiem. Šīs ogas atrašanās pļavā apliecina pašas pļavas vērtību, jo spradzenes ir viena no indikatorsugām bioloģiski vērtīgajam zālājam. Ja pļavā ir spradzenes, tad tas nozīmē, ka šī ir tīra, dabas daudzveidības bagāta vide, kurā rūpējas un aizsargā dabas vērtības.

Dabiskā pļavā ievāktas spradzenes ir patiesi ekskluzīvs produkts – rets, īpašs un ar stāstu par Latvijas dabisko pļavu. Mēs aicinām pavārus un gardēžus izmantot spradzenes kā izcili aromātisku un saldu ogu, kura arī nes stāstu par dabiskajām pļavām. Pļavu īpašnieki – ja jūsu zālājos sastopamas spradzenes, izceliet un daudziniet to vērtību un savu pļavu!

Kad vieglā vasaras rītu migla lēnām izklīst un no zemes ceļas reibinošu smaržu vilnis, ganību aplokā sākas rosība, kura neapsīkst visas dienas garumā. Pa lielziedu vīgriežu, naktsvijoļu, dzegužpirkstīšu, saulpureņu un citu ziedu klājumiem klīstot, no karstuma mežmalā tveroties, mijkrēslī pēdējos gaismas starus meklējot un tajos gozējoties, tauriņu, kukaiņu un pļavas putnu kompānijā ganās govis. Tās dabiskās pļavas labā veic svarīgu darbu, jo atbrīvo to no liekās zāles un izplata vērtīgu augu sēklas, tās apēdot un pārnēsājot. Savukārt dabiskā pļava lopiņiem sniedz visu vajadzīgo – desmitiem dažādu augu piesātinātu maltīti un košu puķu, svaiga gaisa, skanīgu putnu dziesmu un zilas debess ieskautu mājvietu.

Šāda idilliska aina gan kļuvusi par retumu vai palikusi mākslas darbos, bet padomāsim par to, kāds mums būtu labums no tā, ja dabiskajās pļavās ganītos vairāk piena govis? Ir vispārzināms, ka govju diēta ietekmē piena sastāvu un kvalitāti – ganību sastāvs veidos piena un tā produktu garšu, krāsu, tekstūru un uzturvērtību. Zāle govju ēdienkartē piena produktu īpašību kvalitāti uzlabo – sviests ir vieglāk smērējams, sieram – daudzveidīgākas garšas nianses un tekstūra, pienam – augstāka uzturvērtība. Tā pienā, kas nācis no botāniski daudzveidīgām pļavām, ir augstāka neaizstājamo taukskābju un antioksidantu koncentrācija. Pētījums par ganībām Norvēģijā parādīja, ka ārstniecības augi bija vienīgā augu grupa, kas paaugstināja piena ražību.

Ikdienā lietojot pienu, kas nāk no pakas, pērkot siera gabalus lielveikalā, mēs esam piemirsuši, ka piena sākotne ir tas, ko govs ir apēdusi – un kā būtu, ja mēs varētu baudīt piena produktus, kuri nākuši no pļavas, kurā aug desmitiem dažādu zālīšu? Šādu pļavas produktu pastāvēšana un patēriņš arī sniedz lielu pievienoto vērtību – palīdz saglabāties dabiskajām pļavām. Glāze pļavas piena vai pļavas siera ritulis – tas būtu arī balsojums par pļavu pastāvēšanu, dabas spēka rezultāts un iespēja šo dabas spēku uzturēt un vairot.

Tas nudien zināms ikvienam: alus ir veldzējums karstā vasaras dienā. Tautasdziesmās un hronikās cildināta, alus darīšana un baudīšana gadu simtu garumā raksturo mūsu zemes kultūru. Šobrīd mazas darbnīcas, vidēji brūži un lielas alus darītavas tikai vairojas, turpinot alus darīšanas tradīciju un apliecinot šī dzēriena kultūrvēsturisko un garšas vērtību. Taču alus ražotāji lūkojas tālāk par labi pazīstamajiem miežiem un apiņiem – tie var radīt jaunas garšas, iebrienot dabiskajā pļavā.

Arī Latvijā ir tam piemērs – alus darbnīcas “Labietis” piedāvātais alus “Pļava”, par ko dabisko pļavu atjaunotāji ļoti priecājas! Citur Eiropā mazās alus brūvētavas arī izmanto pļavas augus –mārsila kalnumētru, lielo nātri, bet vietējā pļavas alus pamatā ir lielziedu vīgrieze un parastais pelašķis. Kā vēsta “Labieša” aldari, darinot “Pļavas” šķirni, augi tiek pievienoti gan vārīšanas laikā, gan arī kaķī – tā ir īpaša latviešu alus darīšanas tradīcija, kurā izteiktāka aromāta gūšanai saišķis ar garšaugiem tiek iemērkts alū pēcrūgšanas stadijā. Vīgriezes un pelašķa klātbūtne viscaur ražošanas procesā šķirnes “Pļava” baudītājam ļauj atgriezties un izbaudīt dabiskās pļavas skaistāko ziedēšanas brīdi.

Mēs rosinām aldarus un alus cienītājus – brieniet vēl dziļāk dabiskajā pļavā, tā ir īsta dārgumu krātuve, kurā var atrast vēl daudzas jaunas nianses un garšu idejas, ne velti dabiskās pļavas sugu ziņā ir tikpat daudzveidīgas kā tropiskie meži – tajās vienā kvadrātmetrā var atrast pat vairāk nekā 50 augu sugas – tātad neskaitāmas garšas variācijas arī alum. Pļavas alus – tas būs Latvijas mīlētākā dzēriena un krāšņākās dzīvotnes apvienojums!

Pasaulē arvien augošu popularitāti iemanto džins ar dažādām garšām jeb flavoured gin – mazākās un lielākās darītavās visā pasaulē nerimst neparastu kombināciju veidošanas intriģējošais process. Džina dominējošo sastāvdaļu kadiķogu papildina vai pat nomaina ingvers, lakrica, kardamons, citrusaugļi, dzērvenes, savvaļas selerijas saknes…Taču neparasta džina pagatavošanā var iekļaut arī dabisko pļavu augus. Kā pļavas garu notvert džina pudelē?

Dažiem pasaulē tas jau ir izdevies. Cenšoties iztēlē radīt ainu par košu, bagātīgu un reibinošu pļavu vasarā, britu alkohola dzērienu uzņēmums The Cotswolds Distillery piedāvā savvaļas puķu džinu. Arī vairāki zīmoli Dienvidamerikā džina ražošanā saudzīgi, bet ar lielu lepnumu pielieto dabas dārgumus, piemēram, unikālo fynbos biotopu. Fynbos ir krūmājs, kuru raksturo liela augu daudzveidība, un to var sastapt tikai Dienvidāfrikas dienvidos. Latvijas alkoholisko dzērienu ražotājs Latvijas Balzams savam džinu portfelim pievienojis dzērienu Cross Keys Gin – arī tajā izteikti jūtama dabas klātbūtne.

Džina spēks ir tā pakļāvībā. Gan paša dzēriena ražošana, gan kokteiļu gatavošana pieļauj un pat mudina improvizēt. Dabā gūti, garšaugi un dabisko pļavu ziedi vienlaikus varētu būt dzēriena pamats un arī izšķirošā nianse, kas nodrošinātu nebijušu un aizraujošu garšas baudījumu.

Dabisko pļavu augi nodrošina ne tikai estētisko un sensoro pieredzi, uz tiem lūkojoties, kādu ziedu noplūcot un plaukstā atstājot, bet arī interesantu, garšīgu ēdienu un dzērienu tapšanu, kā arī noformēšanu. To apzinādamās, džina ražotāju industrija praktizē pļavas augu lietošanu, lai atkal no jauna pārsteigtu šī dzēriena cienītājus. Savukārt kokteiļu meistari zina – svaigu vai kaltētu pļavas puķu pielietojums dzēriena pasniegšanā to izdaiļos, padarot iekārojamāku. Vēss dažādu augu džina kokteilis, baudīts uz saules pielietas terases – gluži kā atrasties pļavā! Kurš būs pirmais, kas radīs Latvijas dabisko pļavu džinu?

Pļava dod ne tikai ēdamas un dzeramas veltes – cilvēks pļavu var izmantot daudzveidīgi un ilgtspējīgi, apvienojot to ar dabai draudzīgu saimniekošanu. Ne vienu vien dabisko pļavu nogana aitas, kas spēj piekļūt zālei vietās, kur ar pļaujmašīnu nebūtu nekādu izredžu. Pļava aitām dod daudzveidīgu barību, aitas pļavai – zāles noganīšanu un sēklu iznēsāšanu, bet mums – vilnu. 

Iespējams, ka dabisko pļavu aitu vilnā būs ieķēries kāds pļavas zieds, taču tā nebūs galvenā šāda produkta pievienotā vērtība. Svarīgākā būs pievienotā dabas vērtība – šāda vilna būs kā apliecinājums tam, ka dabiskās pļavas tiek uzturētas un apsaimniekotas, un cilvēki tajās rūpējas par to, lai izcilā augu daudzveidība saglabātos un izplatītos.