Pilsētas pļavas krāj spēkus jaunajai sezonai
Latvijas Dabas fonda projekta “Pilsētas pļavas” paveiktais 2021. gadā
2021. gadā Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar apkaimju biedrībām un Rīgas domi sāka projektu “Pilsētas pļavas”, kura mērķis ir padarīt veselīgāku pilsētas ekosistēmu. Pļavas pilsētā dod daudz dažādus labumus, ko dēvējam arī par ekosistēmu pakalpojumiem – uzlabo gaisu, attīra ūdeni un augsni, regulē temperatūru, uztver lietusūdeni, arī palielina pilsētā esošo dārzu ražību, jo pļavas piesaista apputeksnētājus, kuri apputeksnē arī kultūraugus, augļu kokus. Atļaujot augt savvaļas augiem arī pilsētvidē, mēs palīdzam mūsu dabiskajām pļavām – jo daudzskaitlīgāka ir savvaļas augu populācija, jo labāk šīs sugas saglabāsies nākotnē, līdz ar to pilsētas iegūst arī savu lomu dabas daudzveidības krīzes pārvarēšanā.
2021. gadā pilsētas pļavas Rīgā tika izveidotas 20 teritorijās.
“Pilsētās, arī Rīgā, lielākā daļa teritorijas ir apbūvēta, bet zālāji pārvērsti par mauriņiem, kas bioloģiskās daudzveidības ziņā ir kā tuksneši. Pilsētas pļavas ir veids, kā ienest pilsētā savvaļas augu daudzveidību, taču, lai tas notiktu, bija nepieciešams mainīt saistošos noteikumus par zāles augstumu un pļaušanas veidu pilsētas pļavu teritorijās, ko Rīgas dome arī apstiprināja. Pilsētas pļavu teritorijās augu garums drīkst pārsniegt 20 cm, kas ir noteiktais pļaušanas augstums, taču ziedēšanas laikā augi izaug garāki. Izmaiņas attiecībā uz līdzšinējo apsaimniekošanu pilsētas pļavās skar arī to pļaušanas biežumu un veidu – proti, šajās teritorijās zāle tika pļauta līdz divām reizēm sezonā un zāle tiek savākta, lai augsne netiku pārmēslota, jo tas samazina augu daudzveidību.”- par projektā paveikto stāsta tā vadītāja, LDF padomes locekle, botāniķe Rūta Sniedze – Kretalova.
Kas 2021. gadā paveikts projektā “Pilsētas pļavas”?
- gada pavasarī LDF aicināja Rīgas apkaimju iedzīvotājus ieteikt vietas, kur mauriņu vietā vēlētos redzēt ziedošas pļavas.
- Eksperti apsekoja vairāk nekā 70 ieteiktās teritorijas pilsētas pļavu izveidei.
- Ar iedzīvotāju atbalstu Rīgā 20 vietās, tostarp Rīgas Nacionālajā Zooloģiskajā dārzā, izveidotas pilsētas pļavas, kurām nākotnē vajadzētu tapt par dabas oāzēm pilsētā. Pilsētas pļava izveidota arī Salaspilī.
- Pilsētas pļavās ar Rīgas Domes atbalstu veikti augsnes sagatavošanas darbi – nopļauta, savākta un aizvesta zāle, kā arī tika veikta augsnes ecēšana vai aerācija.
- Rudenī kopā ar Rīgas apkaimju biedrībām tika noorganizētas 12 publiskas talkas, kurās iedzīvotāji vēlreiz nogrāba teritoriju un sēja Latvijas dabiskajām pļavām raksturīgos augus – pīpenes (margrietiņas), gaiļbiksītes, dzelzenes, dzirkstelītes, kalnu āboliņus, sausākās vietās – pērkonamoliņus, mārsilus, vārpu veronikas un citus. Ne visas talkas varēja notikt Covid-19 ierobežojumu dēļ, taču tajās teritorijās, kur epidemioloģisko ierobežojumu dēļ nevarējām piesaistīt iedzīvotājus, darbus paveica Latvijas Dabas fonds.
- Ņemot vērā konkrētās vietas ekoloģiju – augsnes īpašības, mitrumu, noēnojumu, katrai pilsētas pļavai tika radīts specifisks sēklu maisījums.
- Sēklas lielākoties tika vāktas ar rokām, lielu ieguldījumu to vākšanā sniedza Latvijas mazpulki.
- Tika savāktas 60 dažādu augu sugu sēklas, kas izsētas pilsētas pļavās.
- Iesētās sēklas ziemā iziet būtisku procesu, ko sauc par sēklu stratifikāciju, jo lielai daļai savvaļas augu ļoti būtiski piedzīvot noteiktu aukstuma periodu, lai sēklas sāktu dīgt. Tāpēc savvaļas augus, atšķirībā no krietni lielas daļas kultūraugu, jāsēj tieši rudenī.
Latvijas Dabas fonds aicina iesaistīties!
- Pļavu veidošanu uzsākušas arī citas pilsētas, piemēram, Valmiera un Daugavpils. LDF ļoti cer, ka pilsētas pļavu veidošanai pilsētvidē pievienosies arvien vairāk Latvijas pilsētu un mazpilsētu
- LDF aicina ikvienu ierīkot savvaļas augu joslu – sava dārza stūrī atstājot retāk pļautas zonas un pavērojot, kādi augi jau sastopami ikdienišķā mauriņā – ļoti bieži tās ir tumši zili ziedošās brūngalvītes un maigi rozā ložņu āboliņš.
- LDF neiesaka savos dārzos sēt veikalos nopērkamos pļavas puķu maisījumus, kas lielākoties ievesti no ārvalstīm un tajos pārsvarā ir magones un rudzupuķes, kas patiesībā neaug dabiskās pļavās, bet ir košas tīrumu nezāles un nākotnē, krustojoties ar vietējām sugām, var apdraudēt vietējo augu sugu daudzveidību.
Turpmākie soļi:
- Līdz pavasarim tiks paveikti darbi vēl divās teritorijās, kas tika atlikti epidemioloģiskās situācijas dēļ.
- Daļa sēto sēklu sadīgs nākamajā pavasarī, bet citi augi var sākt dīgt pat vairākus gadus pēc iesēšanas, tāpēc nākamgad, visticamāk, nevarēsim saskatīt būtiskas izmaiņas pilsētas pļavās, jo sētie augi ir daudzgadīgi un pat margrietiņas reti uzzied pirmajā gadā.
Pilsētas pļavas, tāpat kā dabiskās pļavas, arī turpmāk tiks pļautas līdz divām reizēm gadā, kas ļaus samazināt to apsaimniekošanas izdevumus.
