“Piekrastes”: kamolzāles vietā – dabisko pļavu krustlapu drudzene

Skrīveru pagasta “Piekrastes” nav tipiska zemnieku saimniecība. 2015. gadā 30 hektāros Daugavas ielejas pļavu sāka saimniekot uzņēmējs Jānis Kravalis, kurš šo teritoriju iegādājās kā ieguldījumu nākotnē, tā savu darbības loku paplašinot ar lauksaimniecību. Gleznainā ainava jau šobrīd ir izcila vērtība, taču zālāju atjaunošanai vēl nepieciešams laiks. Šī saimniecība arī ir viena no tām GrassLIFE partneru saimē, kas pirmā izmēģināja eksperimentālu metodi dabisko pļavu atjaunošanā – zvaguļu sēju.

Saimniecības vizītkarte

• Skrīveru novada saimniecība “Piekrastes”
• Dabas parks “Daugavas ieleja”
• Kopējā īpašuma platība – 27,6 ha, 20 ha no tiem – bioloģiski vērtīgie zālāji un ilggadīgie zālāji – putniem nozīmīgas dzīvotnes ar augu sugām bagātu bioloģiski vērtīgo zālāju potenciālu
• “Piekrastu” zālāju apsaimniekošanu Kravaļu ģimene veic kopš 2015. gada.
• Saimnieka pamatnodarbošanās ir uzņēmējdarbība IT jomā.

Ko “Piekrastes” paveikušas projektā GrassLIFE?

• Uzsākta ES nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošana un ilggadīgo zālāju dabiskošana 17,7 ha platībā. Tai skaitā:
  • 16 ha platībā veikta intensīva pļaušana ar siena novākšanu divas reizes sezonā un 4 ha platībā – atāla ganīšana ekspansīvo sugu izplatības mazināšanai.
  • Sugām bagātākajā zālāju daļā atstāti nepļauti laukumi, kur augiem izziedēt un izsēt sēklas.
  • 2,3 ha lielā zālāja daļā izklāts sugām bagātajā zālāja daļā novāktais siens.
  • 1,8 ha lielā teritorijā izsētas zvaguļu sēklas un izklāts zvaguļiem bagāts siens.
• Izstrādāts zālāju atjaunošanas plāns, kas saskaņots ar Dabas aizsardzības pārvaldi – tā rasta iespēja atbalsta maksājumiem pieteikto zālāju apsaimniekošanu pielāgot konkrēto zālāju atjaunošanas vajadzībām.

Izmantotās metodes

• Ilggadīgo zālāju intensīva pļaušana (divas reizes sezonā) ar siena novākšanu ekspansīvo un sēto sugu izplatības ierobežošanai.
• Ilggadīgo zālāju atāla noganīšana, kūlas slāņa un augsto graudzāļu vitalitātes mazināšanai.
• Nepļautu laukumu atstāšana, sēklu izsējas iespēju nodrošināšanai un sugu piesātinājuma uzlabošanai.
• Mazā zvaguļa un sugām bagāta zālāju siena izklāšana, un mazā zvaguļu sēklu izsēšana, sugu piesātinājuma uzlabošanai un ekspansīvo sugu vitalitātes mazināšanai saimniecības ilggadīgajos zālājos.

Zālāju atjaunošanas sasniegtais rezultāts 2020. gada beigās

• Atsevišķās zālāja daļās mazināta parastās kamolzāles, sējas lucernas un austrumu galegas dominance.
• Pieaugusi dabiskajiem zālājiem raksturīgās parastās sveķenes un īpaši aizsargājamās krustlapu drudzenes sastopamība.

“Piekrastēs”, kurās saimnieko uzņēmējs Jānis Kravalis, ir izteikti ainaviska dabas parka “Daugavas ieleja” daļa ar plašiem Daugavas virspalu terases zālājiem. Tā kā padomju gados un vēl deviņdesmito gadu sākumā tajos bijuši Skrīveru lauksaimniecības izmēģinājumu stacijas lauki, lielākā to daļa ir sugām nabadzīgi un vēl aizvien tajos dominē deviņdesmito gadu sākumā sētās lucernas, galegas un kamolzāles.

Pateicoties plašajai un atklātajai zālāju ainavai un ekstensīvajai to apsaimniekošanai, saimniecības zālāji ir nozīmīgi griežu un daudzu citu pļavu putnu ligzdošanas vieta.

Turklāt, pateicoties tā novietojumam augu sugām bagātajā Daugavas ielejā, nelielā tā platībā ir saglabājušās daudzas krāšņi ziedošas kaļķainiem zālājiem raksturīgās sugas, kas būtiski bagātina jau tā tik ainaviskās vietas skaistumu un ļauj cerēt, ka gudri saimniekojot arī pārējā saimniecības zālāju daļā ziedaugu bagātību ir iesējams pavairot.

Pirmie rezultāti

Kaut darāmā vēl daudz, jau pirmajos projekta gados paveiktais ir devis rezultātus – iespējams, ka talkā ir nākuši pēdējo vasaru laikapstākļi, taču vietās, kuras tika nopļautas un novāktas divas reizes sezonā, tā neļaujot austrumu galegai, smaržīgajai kārvelei un meža suņuburkšķim izsēt sēklas, šo sugu izplatība ir būtiski samazinājusies. Ja vēl 2017. gada vasarā tās veidoja biezu, gandrīz 2 m augstu veģetāciju, tad šovasar tās dominēja vien atsevišķos laukumos un arī tajos tās nesazēla agrākajā blīvumā.

Sugām bagātāko zālāja daļu pļaujot laikā, kad tajā augošā dabiskajiem zālājiem raksturīgā lipīgā sveķene, spradzene, īstā madara, klinšu noraga, vidējā ceļteka, ārstniecības ancītis un parastais vizulis ir nobriedinājuši sēklas, un šīm sugām bagāto sienu izklājot citās saimniecības zālāju daļās, ir būtiski uzlabota šo sugu izplatība. To labi ilustrē īpaši aizsargājamā krustlapu drudzegne, kura šajā vasarā bija sastopama ne tikai lēzenājā nogāzē, kur tā tika konstatēta 2017. gadā, bet arī zvaguļu izsējai atsegtajos laukumos.

Projekta GrassLIFE zālāju eksperte Baiba Strazdiņa skaidro:

Līdz šim lielākās rūpes saimniecībā ir veltītas zvaguļu sēšanai, taču lielākais ieguvums ir tieši  īpaši aizsargājamās un reti sastopamās krustlapu drudzenes atradnes vitalitātes palielināšana un austrumu galegas, meža suņuburkšķu un smaržīgās kārveles izplatības samazināšana.

Mazā zvaguļa izsējas eksperimenti līdz šim vēl nav devuši rezultātus. Pirmos divus gadus atsevišķos atbilstoši sagatavotos zālāja laukumos tika izklāts zvaguļiem bagāts siens, bet 2020. gada rudenī – izsētas citās GrassLIFE saimniecībās un Vecpiebalgas novada saimniecībā “Lielkrūzes” ievāktas zvaguļu sēklas. Tā kā trešajā reizē tika izmantota cita zvaguļu izsējas metode, šīs vasaras sākumā varēsim pateikt, vai līdzšinējo neveiksmju cēlonis ir saistāms ar zvaguļu sēklu ievākšanas grūtībām vai konkrētās vietas augsnes īpatnībām.

Turpmākie darbi

Turpmākajos GrassLIFE īstenošanas gados lielākā uzmanība būs jāvelta ne tikai austrumu galegas un smaržīgās kārveles, bet arī parastās kamolzāles un sējas lucernas izplatības mazināšanai un sugu piesātinājuma uzlabošanai vietā, ko pārņēmusi blīva reiz sētās sarkanās auzenes velēna. Austrumu galegas, parastās kamolzāles un citu ekspansīvo sugu izplatību plānots mazināt ar agru pļaušanu (to ziedēšanas laikā, neļaujot tām izsēt sēklas) un atāla noganīšanu, bet sarkanās auzenes velēnu –  fragmentēt ar agru un intensīvu noganīšanu. Gan vienā, gan otrā vietā sugu piesātinājuma uzlabošanai atkārtoti tiks izklāts sugām bagātajā zālāja daļā sēklu nobriešanas laikā ievāktais siens. Ja pagājušā vasarā veiktā zvaguļu izsēja būs devusi rezultātu, tad papildus tiks veikta zālāja ecēšana, lai pļavā izziedējušo zvaguļu sēklas var nonākt līdz zemei un iesakņoties, bet to augšanas vietu pļaušanas laiki tiks pielāgoti to sēklu izplatības vajadzībām.

Šajā gadā “Piekrastes” pļavās ar projekta GrassLIFE atbalstu plānots uzstādīt arī ganību aploku, lopu nojumi un iegādāties pirmos liellopus, lai turpmākos zālāju atjaunošanas darbus var īstenot ar saimniecības ganāmpulku.

Jānis Kravalis pats līdz šim projektā paveikto vērtē kā pakāpenisku virzīšanos uz priekšu – lai arī bez lieliem izrāvieniem, tomēr saimniecība ar GrassLIFE ekspertu palīdzību dodas uz tālejošo mērķi – ainaviska vieta ekotūrismam ar iespējām rīkot pasākumus un baudīt dabu. Šovasar īpašumā plānots izvietot zirgu aploku – Jānis vienojies ar zirgu īpašnieku par ganību ierīkošanu vietā, kur visvairāk kamolzāles, lai arī ar noganīšanu varētu mazināt tās spēku un dot vietu pļavu puķēm. Kravaļa saspringtā ikdiena noris starp uzņēmējdarbību, sabiedrisko aktivitāti un kuplo piecu bērnu ģimeni, bet vasarā ir ieplānots laiks lauksaimniecībai. Jānis iecerējis uzstādīt sētu ap teritoriju, lai var tuvoties nākamajam mērķim – pašu ganāmpulka iegādei un turpināt zālāju atjaunošanu. Savukārt pavasarī Skrīveru pļavās visa Kravaļu ģimene jau izbaudījusi bagātīgu gaiļbikšu ziedēšanu.