Latvijas Dabas fonda projekta GrassLIFE ietvaros izveidotais mobilais ganāmpulks šodien ieradīsies Jūrmalā. Ganāmpulka dzīvnieki trīs līdz četras nedēļas uzturēsies Priedaines pļavā pie dzelzceļa tilta, noganot bioloģiski vērtīgo un īpaši aizsargājamo piejūras zālāju.

Aptuveni mēnesi Jūrmalas pilsētas Priedaines pļavā pie dzelzceļa tilta ganīsies Latvijas Dabas fonda GrassLIFE projekta mobilā ganāmpulka astoņas Galovejas šķirnes govis ar sešiem teļiem un bulli Bo, kas šeit ieradīsies no Siguldas Balonu pļavas. Tā ir daļa no LDF mobilā ganāmpulka, kurā ir vairāk nekā 110 liellopi, kas dodas noganīt dabiskās pļavas visā Latvijā. Mobils ganāmpulks, kas darbojas visā valstī, ir inovatīva pieeja dabisko pļavu atjaunošanai gan Baltijas, gan Eiropas Savienības mērogā. Latvijā tas darbojas ar ES LIFE programmas atbalstu.

Septiņus hektārus plašā Priedaines pļava atbilst īpaši aizsargājamam biotopam Piejūras zālājs. Tas veidojas iesāļās augsnēs – vietās, kuras periodiski applūst ar Baltijas jūras ūdeņiem. Latvijā šis biotopa veids sastopams ļoti reti – to kopējā platība nepārsniedz 180 ha. Lielākās to platības atrodas Randu pļavās, Mērsragā un piejūras pļavās pie Bērzciema. Šie zālāji izceļas ar lielu augu sugu daudzveidību, jo tajos sastopams gan sausām un mēreni mitrām vietām raksturīgs augājs, gan mitru un slapju vietu augu sabiedrības, gan arī augi, kuri aug tikai iesāļās augsnēs, piemēram, purva mātsakne, zilganais meldrs un žerāra donis.

Latvijas Dabas fonda biotopu eksperte Baiba Strazdiņa stāsta: “Lielākā daļa no piejūras zālājiem raksturīgajiem augiem ir nelieli. Tie var izdzīvot tikai regulāri ganītās vai pļautās vietās, kur tos nenomāc liela auguma augi. Pārtraucot pļaušanu vai ganīšanu, šādās pļavās strauji ieviešas augstie grīšļi, parastā niedre un parastā vīgrieze, kas rada lielu noēnojumu un pamazām izspiež visas pārējās sugas. To labi var novērot arī Priedaines pļavā, kuras austrumu malu aizņem parastās niedres un divrindu grīšļa tīraudze. Pēdējos gadus Priedaines pļava tiek regulāri pļauta, taču paaugstinātā mitruma dēļ ne katru gadu tās nopļaušana un novākšana ir iespējama. Tāpēc niedres un augstie grīšļi pārņem aizvien lielāku pļavas daļu.”

Priedaines pļavas noganīšanu Latvijas Dabas fonds sāka pirms diviem gadiem, ganot sešas govis, kuras rudens pusē nomainīja 12 Konik zirgi no Pilssalas aploka Jelgavā.

Baiba Strazdiņa norāda: “Ceram, ka, turpinot ganīšanu, tuvākajos gados niedru ekspansiju izdosies samazināt un daudz lielākā pļavas daļā atkal varēs ziedēt gan krāšņās jumstiņu gladiolas, zemās raudupes un vītolu staģes un tajā atgriezīsies iesāļām vietām raksturīgie jūrmalas augstiņi, jūrmalas sārtžibulīši un zemeņu āboliņi.”

“Ganīšana ir neaizvietojams process, kas veido tādu Piejūras zālāju biotopu struktūru, kas nepieciešama pļavu bridējputniem, abiniekiem un biotopam raksturīgajām augu sugām. Ņemot vērā paaugstināto pļavas mitrumu, ganīšana ir faktiski vienīgais veids, kā nodrošināt, lai pavasaros tajā būtu ļoti zema zāle un atklāti upes un ar iesāļo ūdeni applūdušu ieplaku krasti”, turpina Strazdiņa.

Mobilā ganāmpulka darbību Priedaines pļavā, Latvijas Dabas fonds nodrošina sadarbībā ar Jūrmalas domi. Pļava ir publiski pieejama, un lielisks skats uz to un mobilā ganāmpulka govīm pavērsies arī vilciena pasažieriem.

Aicinām Jūrmalas iedzīvotājus laipni uzņemt Priedainē mobilo ganāmpulku. Nokļūstot ganību teritorijas tuvumā, ievērot drošības noteikumus:

• Teritorija, kurā uzturas lopi, ir norobežota ar elektrisko ganu. Lūdzam būt uzmanīgiem –  aploka tuvumā sargājiet gan sevi un bērnus, gan suņus, ja pastaigā esat devušies ar tiem.
• Turieties drošā attālumā no lopiem, nebarojiet un nekaitiniet tos!
• Neļaujiet aplokā iekļūt suņiem, un, esot ganību tuvumā, turiet suņus pavadā.
• Izturaties saudzīgi pret aplokiem un ganību infrastruktūru.