Šosezon veikti atjaunošanas darbi 23 pļavās 271 ha platībā
2021. gada mobilā ganāmpulka sezonas apskats
Ja sākotnēji šosezon bija plānots noganīt 20 pļavas, tad gada beigās izrādījās, ka čaklie dabisko pļavu atjaunošanas darbinieki – Galovejas šķirnes liellopi – bija noganījuši 23 pļavas 271 ha platībā. 17 pļavās projekta GrassLIFE ganāmpulks viesojās atkārtoti, bet 6 pļavas tika noganītas pirmo reizi.
Ziemā ganāmpulks, kuru nu jau veido 150 ganību dzīvnieki, ieskaitot šovasar dzimušos teļus, mitinās savā novietnē Līgatnē. Arī aukstās un sniegainās dienās govis dzīvo brīvā dabā, jo to salīdzinoši garais apmatojums ar biezo vilnu sniedz dzīvniekiem labu aizsardzību sliktos laika apstākļos. Taču līdzko atjaunojamajās pļavās sadīgs zālājs, ganāmpulks atkal dosies darbā.
Šopavasar ganību sezona tika uzsākta 7. maijā, gleznainajā Līgatnes Pluču kalna pļavā, kuru rotā sarkanbaltsarkanais karogs. Pēc tam lopiņi strādāja Līgatnes pašvaldībai piederošajā pļavā līdzās Līgatnes pārceltuvei, kur priecēja pilsētas iedzīvotājus un viesus.
Mobilā ganāmpulka uzdevums ir noganīt vērtīgās dabiskās pļavas dažādās Latvijas vietās, kuras ir grūti pieejamas pļaušanai vai kādu citu iemeslu dēļ netiek apsaimniekotas tā, kā nepieciešams dabiskajām pļavām. Noganīšana ir viens no labākajiem veidiem, kā palīdzēt pļavām atgūt augu sugu daudzveidību un pierasto pļavu puķu krāšņumu. Projekta GrassLIFE ietvaros izveidotais mobilais ganāmpulks palīdz pļavām pildīt to ekoloģisko funkciju – būt par mājvietu augiem un dzīvniekiem, kā arī saglabāt augsnes veselību un skaistu ainavu.
Maijā balti jostainās gotiņas, no kurām daudzām doti pļavas augu vārdi, piemēram, Debestiņa, Gandrene, Madara, Puplaksis un citi, devās uz apmeklētāju iecienītajām Siguldas dabiskajām pļavām, kurās sastopami īpaši aizsargājami biotopi – Klauku līcī ir parkveida pļavas un ganības, Melnajos krastos sugām bagātas ganības, bet Balonu pļavā – sausi zālāji kaļķainās augsnēs un mēreni mitru pļavu un smiltāju zālāju mozaīka.
“Lielākā atjaunošanas ietekme ir redzama pļavās, kuras ganījām jau trešo sezonu. Piemēram Siguldas pilsētas pļavā Melnie krasti šo gadu laikā kaut nedaudz, bet tomēr ir sarukusi ekspansīvo sugu – slotiņu ciesas, tīruma usnes, lielās nātres un parastās vīgriezes – izplatība, bet pieaugusi plankumaino asinszāļu un purva gandreņu sastopamība. Turklāt, šajā vasarā veģetācijas uzskaites parauglaukumos vairs netika konstatēti Sosnovska latvāņi. To sēklu banka augsnē visdrīzāk vēl ir saglabājusies, bet neļaujot to dīgstiem izaugt un izziedēt, ganību dzīvnieki sekmīgi novērš turpmākās to izsēšanas iespējas. Tas dod cerību, ka turpinot ganīšanu, šo sugu tuvāko gadu laikā no pļavas izdosies izskaust.”, stāsta projekta GrassLIFE zālāju eksperte Baiba Strazdiņa.
Daļa mobilā ganāmpulka maija beigās devās arī uz Vakarbuļļiem, lai noganītu reto biotopu Piejūras zālāji 28 ha platībā. Tā kā pļavas, kuras apsaimnieko Rīgas pašvaldība, ir ļoti sarežģītas pļaušanai ar traktortehniku un apgrūtināta ir arī pļāvuma savākšana, noganīšana ir labs veids kā apsaimniekot Daugavgrīvas zālājus. Šie zālāji izceļas ar lielu sugu daudzveidību un tajos aug tādas aizsargājamo augu sugas kā jūrmalas armērija, purva mātsakne, gmelina alise un jumstiņu gladiola. Tomēr lielu teritorijas daļu ir pārņēmušas parastās niedres un parastās vīgriezes, kas nomāc sugu daudzveidību. Mobilais ganāmpulks palīdz tās ierobežot, noēdot jaunos dzinumus.
“Ganīšana ir neaizvietojams process, kas veido tādu Piejūras zālāju biotopu struktūru, kas nepieciešama pļavu bridējputniem, abiniekiem un biotopam raksturīgajām augu sugām. Ņemot vērā paaugstināto pļavas mitrumu, ganīšana ir faktiski vienīgais veids, kā nodrošināt, lai pavasaros tajā būtu ļoti zema zāle un atklāti upes un ar iesāļo ūdeni applūdušu ieplaku krasti”, turpina Baiba Strazdiņa.
Aptuveni mēnesi astoņas Galovejas šķirnes govis ar sešiem teļiem un bulli Bo ganījās arī Jūrmalas pilsētas Priedaines pļavā, kas atbilst īpaši aizsargājamam biotopam Piejūras zālājs un Latvijā ir sastopams ļoti reti – tā kopējā platība nepārsniedz 180 ha.
No pļavas Vakarbuļļos ganāmpulks 12. jūlijā devas uz Mangaļu muižas parka dabisko pļavu Ķīšezera krastā, kur priecēja parka apmeklētājus. Mobilā ganāmpulka govis ir draudzīgas, tās ir radinātas pie cilvēku klātbūtnes. Ganāmpulka koordinatori ganības regulāri uzrauga, turklāt govis aprīkotas ar raidītājiem, lai tās var pieskatīt arī attālināti. Rudenī govis ar šopavasar dzimušajiem teļiem ganījās attālos. Pēc nopļaušanas vai ganīšanas ataugušās zāles noganīšana ir gadsimtiem sena prakse, kas ļāva zālājiem veidoties par krāšņu un sugām bagātu ekosistēmu. Vēl šajā sezonā mobilais ganāmpulks bija sastopams Lielupes palienes pļavās Jelgavā, Kujas un Aiviekstes palienē Madonas novadā, Egļukalnā un Bākūžkalnā Vestienas novadā.
Mobilais ganāmpulks izveidots LDF īstenotā projekta “GrassLIFE: Zālāju atjaunošana un to dažādas izmantošanas veicināšana” ietvaros. GrassLIFE ir ES LIFE programmas un Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzfinansēts projekts, ko īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Vides Risinājumu institūtu un 12 zemnieku saimniecībām visā Latvijā.
