Latvijas Dabas fonds aplūko Ziemeļvalstu piemērus dabai draudzīgai saimniekošanai pļavas produktu popularizēšanai: zīmols “Naturbeteskött” Zviedrijā
Dabiskās pļavas ir mājvieta daudziem augiem un dzīvniekiem, nozīmīgs kultūrvēsturisks elements un estētisks un emocionāls baudījums. Dabisko pļavu dāsnumu un vērtību nosaka arī tajās iegūstamie produkti – medus, tēja, gaļa, piena produkti un alus. Piemēram, pļavas augu vākšana tējām izsenis ir latviešu tautas tradīcija, savukārt dabisko pļavu medum, pateicoties daudzo un dažādo ziedētāju apputeksnēšanai, piemīt neatkārtojama smarža un garša.
Dabisko pļavu produktu ražošana un patēriņš ir nozīmīgi soļi dabisko pļavu saglabāšanai. Vienlaikus tie arī nodrošina veiksmīgu biznesu pļavu apsaimniekotājiem, bet patērētājiem – iespēju baudīt garšīgu, tīru un veselīgu pārtiku. Dabisko pļavu produktu ražošana ļauj samērot dabas vērtību saglabāšanu un biznesa intereses, kā arī piedāvā plašas izvēles iespējas pircējam. To pierāda Latvijas Dabas fonda projektā “Ziemeļvalstu pieredzes pārnese uz Latviju nacionālā zālāju produktu sertifikāta izveidošanai” aplūkotās Somijas un Zviedrijas dabai draudzīgo uzņēmēju prakses.
Dabai draudzīgas saimniekošanas prakšu izpēte var kalpot par iedvesmu dabisko pļavu apsaimniekotājiem uzsākt vai turpināt ražošanas procesu. Iepazīstoties ar Zviedrijas un Somijas uzņēmēju pieredzi videi draudzīgu un jo īpaši uz zālāju apsaimniekošanas atbalstu vērstu produktu sertifikācijas metožu izveidē, ir iespējams apzināt pļavas produktu ražošanas ekonomisko un bioloģiskās daudzveidības potenciālu un attīstīt Latvijas Dabas fonda ieceri par dabisko pļavu produktu zīmola izveidi Latvijā.
Apzinot Zviedrijas pieredzi, cildināma ir pļavas gaļas zīmola “Naturbeteskött” veidotāju pārliecība un uzcītība, 25 neatlaidīgu darba gadu laikā nostiprinot savas pozīcijas Zviedrijas tirgū kā klimatam un videi draudzīgāks gaļas ražošanas veids. Politiķi un vides organizācijas atbalsta ideju pa liellopu un jēru gaļas ražošanu dabiskos zālājos ar augstu pievienoto vērtību. Arī patērētāji arvien vairāk interesējas par to, kāda veida gaļu tie patērē. Abi faktori ir veicinājuši zīmola produkcijas lielāku virzību tirgū.
2018. gadā tika uzsāktas sarunas ar “Coop” lielveikalu ķēdi, kas rezultējās pozitīvā turpmākajā sadarbībā. “Coop” apzinājās vajadzību pēc “labākas liellopu gaļas” savos plauktos un “Naturbeteskött” produkcija lieliski atbilda šim uzstādījumam. 2019. gada maijā “Coop” lielveikalu plauktos parādījās pirmā šī zīmola gaļas produkcija, kuru patērētāji iecienīja un pieprasījums turpināja palielināties.
“Naturbeteskött” nav tikai zīmols – tā ir kvalitātes programma. Tikai izpildot izvirzītos nosacījumus, ražotājs drīkst izmantot “Naturbeteskött” zīmola marķējumu savas produkcijas tirdzniecībā vai to izmantot kā papildu marķējumu citiem izmantotajiem marķējumiem uz iepakojuma. “Naturbeteskött” ražošanas kritēriji ir daļa no valsts kvalitātes nodrošināšanas standarta IP Sigill, kas izveidots kā trešās puses kvalitātes nodrošināšanas sistēma. Ražotājiem jāizpilda vispārējās standarta prasības, piemēram, paškontrole, dzīvnieku labturība un produkcijas izsekojamība. Tāpat nepieciešams ievērot prasības, kas vērstas tieši uz pļavas gaļas ražošanu ar detalizētāk izstrādātiem nosacījumiem par dabīgo zālāju izmantošanu gaļas ražošanas ciklā.
IP Sigill standarta ražošanas nosacījumu izpildi Zviedrijā kontrolē 4 organizācijas. Pļavas gaļas ražotājiem pārbaudes notiek reizi divos gados. Ražotājs uz produkcijas iepakojuma drīkst izmantot gan IP Sigill, gan “Naturbeteskött” marķējumu, ja prasības ir izpildītas visos līmeņos. Zviedrijas patērētāji uzticas sertifikācijas sistēmai – tā ir atpazīstama un atvieglo izvēles veikšanu.
