Kā Somijā nogana pļavas un ražo liellopu gaļu? Projekta GrassLIFE pieredzes stāsts 

Projekta GrassLIFE partneru vidū ir vairāki gaļas liellopu audzētāji, kā arī tādi uzņēmēji, kas plāno liellopu gaļas biznesa attīstīšanu. Tieši šāda prakse arī ir vislabāk savienojama ar dabisko pļavu apsaimniekošanu un līdz ar to – saglabāšanu un atjaunošanu. Lai izzinātu, kā citviet saskaņojas bizness un dabas vērtību saglabāšana, projekta eksperti un partneri devās uz Somiju, lai apmeklētu piecas saimniecības, kuru specializācija ir gaļas šķirņu liellopu audzēšana un kuras ražo gaļu tiešajai tirdzniecībai. 

Salmensuu

Salmensuu saimniecība ar liellopu gaļas audzēšanu nodarbojas jau vairāk nekā 50 gadus. Tās pašreizējie saimnieki Mari un Anti Toivoneni audzē Herefordas tīršķirnes liellopus un gaļas kvalitātes uzlabošanas nolūkā veic Herefordas šķirnes krustošanu ar Angus šķirni. Kopējais ganāmpulka lielums variē no 150-180 zīdītājgovīm un 5-6 vaislas buļļiem. Ganāmpulka uzturēšanai tiek apsaimniekotas 250 ha pļavas un ganības. Puse no tām atrodas tiešā saimniecības tuvumā un tiek izmantotas gan ganīšanai, gan siena ieguvei, bet lielākā daļa no tālajām ganībām ir dabiskie zālāji jūras piekrastē vai palienes pļavās, kuras tiek apsaimniekotas ar mērķi saglabāt to bioloģisko daudzveidību. Lielākā daļa no tālajām ganībām pieder pašvaldībām un par to noganīšanu netiek prasīta nomas maksa, jo tās atrodas pilsētās vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un ir iecienītas vietējo iedzīvotāju pastaigu vietas. Lielākais attālums no saimniecības līdz ganībām ir 50 km un ganību dzīvnieki līdz tām tiek nogādāti ar prāmi, bet ganību dzīvnieku pieskatīšanai reizi vai divas nedēļā tiek mērots 25 min garš ceļš ar motorlaivu. Lielākā daļa no saimniecības piemājas zālājiem, kuri tiek izmantoti siena ieguvei un atālu noganīšanai, ir sētie zālāji. Nelielas sēto zālāju platības atrodas arī tālo ganību apkārtnē. Ja dabiskās ganības saimniecībai ir nodotas bezatlīdzības lietošanā, tad par sēto zālāju izmantošanu gan pašvaldības, gan citi zemju īpašnieki prasa nomas maksu.

Tālo ganību platība variē no 15 līdz 50 ha. To noganīšanai vasaras sezonā saimniecības ganāmpulks tiek sadalīts  15-20 ganību dzīvnieku grupās. Lai nodrošinātu labvēlīgākus apstākļus dabisko zālāju  bioloģiskajai daudzveidībai, saimniecība ir pārgājusi no brīvās ganīšanas (vienā aplokā visu ganīšanas periodu) uz porcijveida ganīšanu, kas dod iespēju regulēt ganīšanas slodzi, to palielinot ekspansīvo sugu izplatīšanās vietās (parastā niedre un parastā ciņusmilga), bet samazinot tur, kur iezīmējas pārganīšana ar pārlieku zemu zāli ganību perioda noslēgumā. Porcijveida ganīšanu gan prasa vairāk darba un to apgrūtina ūdens līmeņa svārstības jūrā, kā ietekmē nereti liellopus nākas steidzami evakuēt no applūstošajām ganību daļām, tomēr saimnieki neplāno no tās atteikties, jo labi saredz tās pozitīvo ietekmi uz pļavu daudzveidību.

Par dabisko zālāju noganīšanu saimniecība saņem Kopējās lauksaimniecības politikas Lauku attīstības programmas Agrovides atbalsta maksājumu “Tradicionālo lauku biotopu apsaimniekošana”. Tā saņemšanai saimniecība kopā ar konsultantu sagatavo zālāju apsaimniekošanas plānu. Katru gadu konsultants apmeklē saimniecību, izvērtē paveikto un sniedz rekomendācijas nākamajam gadam. Konsultantam ir zināšanas gan bioloģiskajā daudzveidībā, gan lopkopībā un viņš ir labs palīgs arī atbalsta saņemšanas dokumentācijas kārtošanā.

Visu saimniecības gaļas produkciju saimnieki realizē paši. To var iegādāties saimniecības teritorijā izveidotā veikaliņā, pašapkalpošanās kioskā, kur tā pieejama brīžos, kad saimnieki nav uz vietas, vai saimniecības internetveikalā. Klientiem tiek piedāvāta gan svaiga un saldēta gaļa, gan gaļas pārstrādes produkti.

Gaļas ražošanai saimniecība izmanto teles, bet buļļus pēc to atšķiršanas no zīdītājgovīm pārdod sadarbības partnerim nobarošanai vai arī valsts kontrolizaudzēšanas stacijai. Somijā ir divas valstij piederošas kontrolizaudzēšanas stacijas, kurās tiek veikta potenciālo vaislas liellopu pārbaude un atlase selekcijas darbam. Saimniecība saņem papildus subsīdijas, ja pēc pārbaudes laika kontrolizaudzēšanas stacijā, bullis tiek atzīts par piemērotu vaislas darbībai.

Lai arī tālo piekrastes pļavu apsaimniekošana nav vienkārša, ar izvēlēto saimniekošanas modeli Toivonen ģimene ir apmierināta. Kā norādā Anti Toivonens: “aizvien vairāk klientiem ir svarīgi ne tikai tas, ka saimniecība ir bioloģiski sertificēta, bet arī fakts, ka mūsu ganāmpulks nogana bioloģiski vērtīgas piekrastes pļavas. Šis ir pareizais veids kā mums saimniekot, jo tas mums liek labi justies. Mums ir tīra sirdsapziņa, ka mēs darām labu darbu videi. Arī ganību dzīvnieki šajās pļavās ir apmierināti. Tie aug tikpat labi, kā ēstu kultivēto zālāju zāli, ja ne pat vēl labāk”.

Lai piesaistītu jaunus klientus, kuriem ir svarīga bioloģiskās daudzveidības komponente, saimniecība ir iestājusies Somijas dabiskās pļavās audzētas gaļas ražotāju asociācijā Luonnonlaidunlihan tuottajat ry, kura izveidota ar mērķi veicināt dabisko zālāju apsaimniekošanu un stiprināt videi draudzīgu gaļas ražošanu ar augstiem dzīvnieku labturības standartiem.

Koskis

Koskis saimniecība izveidota senas muižas teritorijā. Muižas ēka celta 1697. gadā un šī brīža muižas saimnieki Fredrik and Helena von Limburg Stirum ir sestā paaudze, kas pārvalda šo īpašumu. Koskis bija pirmā saimniecība Somijā, kas 1967. gadā uzsāka Herefordas šķirnes liellopu audzēšanu. Šobrīd saimniecības ganāmpulku veido 90 zīdītājgovis ar teļiem un nobarojamiem jaunlopiem. To uzturēšanai tiek izmantoti 250 ha no saimniecības zemēm. 80 ha no tiem veido dabiskie Kiskonjoki palienes zālāji. Gaļas tiešajai tirdzniecībai nobaro teles ar zāles lopbarību, bet buļļus nobaro novietnēs ar graudaugu izbarošanu un realizē kautuvei. Lai nodrošinātu pieprasījumu pēc gaļas, plānots arī uzsākt buļļu kastrāciju, lai tos varētu ganīt un iegūt nepieciešamo gaļas kvalitāti.

Visu saimniecības gaļas produkciju saimnieki realizē paši. Daļa no tās tiek nogādāta vietējiem restorāniem, daļa realizēta saimniecības kafejnīcā vai iztirgota saimniecības veikalā, bet daļa tiek realizēta tiešo piegāžu veidā, izmantojot saimniecības internetveikalu un REKO sistēmu – Somijā izveidotu digitālu platformu, kura Somijas patērētājiem ļauj tikt pie Somijas zemnieku ražotiem pārtikas produktiem, neizmantojot starpnieku pakalpojumus.

Lai nodrošinātu savas produkcijas atpazīstamību, saimniecība ir atvērta tūristiem, piedāvājot saimniecības apskati, lauku kafejnīcas pakalpojumus un gaļas tirdzniecību uz vietas, piedalās Slow-food tirdziņos un daudz uzmanības velta savas produkcijas zīmola uzturēšanai un tā atpazīstamības veicināšanai. Domājot par jaunu klientu piesaisti, saimniecībā pirms pāris gadiem tika uzsākta programma “Adoptē govi”. Tās ietvaros par zināmu samaksu Somijas iedzīvotāji var izvēlēties “adoptējamo” dzīvnieku un sekot līdzi tā dzīves norisei, periodiski to apciemojot un reizi mēnesī saņemot ziņas par svarīgākajiem notikumiem adoptētās govs dzīvē.

Saimniecībā daudz tiek domāts par vēsturiskās ainavas saglabāšanu, eitrofikācijas mazināšanu, oglekļa uzkrāšanu un resursu efektīvu izmantošanu. Dabisko zālāju atjaunošanai nozāģētas un izganītas 1960. gados stādītas egļu audzes, bet saudzējot resursus un klimatu, nozāģēto koku celmi saglabāti neskarti. Tas iespējams, jo Somijā netiek praktizēta ganību appļaušana un atmežotās ganības ir iespējams uzturēt tikai ar ganīšanu. Lai mazinātu ūdeņu eitrofikāciju, ganībās ietvertās ūdensmalas tikai daļēji ir pieejamas ganību dzīvniekiem. Labākai oglekļa piesaistei augsnē tiek praktizēta rotācijganīšana – visas saimniecības govis ar teļiem vasaras sezonā tiek sadalītas četros ganāmpulkos un to aploku robežas tiek mainītas reizi 2-3 dienās. Ziemas sezonā visi dzīvnieki, bet  buļļi arī vasarā, tiek turēti plašās un modernās koka nojumēs, kuras būvētas no saimniecības mežos ar nekailciršu metodēm iegūtas koksnes. Koski saimniecība daudzos aspektos Somijā ir paraugs un pionieri. To apliecina 2014. gadā saimniecībai piešķirtais tituls “Videi draudzīgākā saimniecība Somijā”, kas plaši tiek izmantots saimniecības mārketingā, un tā ir pirmā (un pagaidām vienīgā) saimniecība Somijā, kas ieguvusi Zviedrijas dabisko zālāju gaļas sertifikātu Naturbeteskött.

Ratia Ranch 

Ratia Ranch saimnieki Asmo un Johanna Ratia apsaimnieko salīdzinoši mazu Hailandes šķirnes ganāmpulku, ko veido 16 zīdītājgovis, teļi, jaunlopi, vaislas bullis un dažas “pensionētās” govis. Kopējais ganāmpulka liellums nepārsniedz 70-75 ganību dzīvniekus.

Saimniecības zīdītājgovis ar teļiem tik ganītas sētajos zālājos un meža ganībās pie mājas, bet jaunlopi tiek ganīti Porvo pilsētas dabiskajās pļavās. Papildus lopkopībai, saimniecībā audzē graudus. Graudkopība ir ģimenes tradīcija, jo līdz brīdim, kad Asmo pārņēma saimniekošanu, visa Ratia saimniecības zeme bija graudlopībai izmantota aramzeme. 2012. gadā, uzsākot lopkopību, jaunie saimnieki sāka ierīkot aramzemē sētus zālājus. Ilggadīgo zālāju platības tie vēlētos paplašināt, tomēr klimata pārmaiņu radīto apstākļu dēļ to neizdodas realizēt. Apsaimniekojamās augsnes pārsvarā ir mālainas un ziemas periodā, kas klimata pārmaiņu dēļ raksturojas ar arvien biežākiem atkušņiem un kailsalu, šādas augsnes ir piesātinātas ar ūdeni un virs augsnes uzkrājies ūdens sasalst, tāpēc zālājs iet bojā un pavasarī to nākas pārsēt.

Somijā ir vismazākais ilggadīgo zālāju īpatsvars starp visām Ziemeļeiropas valstīm un lielākā daļa no ilggadīgajiem ir aramzemē sēti zālāji. Tas veidojies vēsturiski jau kopš 19.gs. beigām, kad Somija sāka intensificēt lauksaimniecību. 1880. gadā dabiskie zālāji aizņēma 62% no Somijas lauksaimniecības zemes, 1920.gadā vairs tikai 29%, bet pašlaik tie sedz mazāk par 1% no kopējās lauksaimniecības zemes platības (Luoto et al. 2003).  

Vislielākā daudzveidība saimniecības teritorijā ir sastopama meža ganībās (15 ha) un piejūras zālājos pie Porvo pilsētas. Tās tiek apsaimniekotas Lauku attīstības programmas agrovides atbalsta maksājumu “Tradicionālo lauku biotopu apsaimniekošana” ietvaros.

Līdzīgi kā citas aplūkotās Somijas saimniecības, arī Ratia Ranch savu gaļas produkciju realizē tiešajā tirdzniecībā, reklamējot to sociālos tīklos un saimniecības mājas lapā. Buļļus gaļas ieguvei pārsvarā kauj ziemā, kad tie sasnieguši 2,5 – 3,5 gadu vecumu, ir pilnvērtīgi izauguši un to gaļa ir ieguvusi Hailandes šķirnei raksturīgo kvalitāti un garšas nianses. Savukārt teles lielākoties tiek kautas vasarā, jo to gaļa ir treknāka un labāk piemērota grillēšanai. Nelielu daļu – tikai labākos pēc visiem šķirnes kritērijiem, no izaudzētajiem buļļiem pārdod arī vaislai citiem ganāmpulkiem.

Visi ganāmpulka liellopi tiek turēti to dabiskajām vajadzībām pietuvinātos apstākļos – plašās ganībās vasarā un ziemas ganību aplokos ar piebarošanu uz lauka ziemā. Ganāmajās platībās vienmēr tiek ietverta arī daļa no meža, lai nodrošinātu iespēju patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Tomēr neatkarīgi no šī aspekta, ziemas aplokos lopiem ir pieejamas arī vienkāršotas nojumes. Saimniecībā liels uzsvars tiek likts uz dabas vērtību saglabāšanu un to saudzīgu izmantošanu.

Arvila Farm

Lauras un Arvi Heikkilä Arvila Farm atšķīrās no citām apmeklētajām saimniecībām ar izvēlēto saimniekošanas modeli, kas ietver ģenētisko resursu dzīvnieku audzēšanu. Saimniecības ganāmpulkā ir Austrumsomijas liellopi (Kyyttö), ģenētisko resursu aitas, vistas un zirgi.

90. gados Kyyttö liellopu populācijā bija palikuši vien daži eksemplāri. Šo šķirni no pilnīgas izzušanas izglāba speciāli izstrādāta programma, kas sāka veidot gēnu banku un pakāpeniski palielināt dzīvnieku skaitu. Par ģenētisko resursu dzīvnieku audzēšanu valsts maksā papildus subsīdijas, bez kurām, visticamāk ģenētiskās šķirnes izzustu, atzīst saimnieki.

Lai gan oriģināli Austrumsomijas liellopi selekcionēti piena ražošanai, šajā saimniecībā tie tiek turēti gaļas ieguvei. Teļi ganās kopā ar mātēm pēc iespējas ilgāk un pēc atšķiršanas tos nobaro dabiskos ganību apstākļos. Lai arī buļļus varētu šādi nobarot, tie tiek kastrēti. Ekstensīvās lauksaimniecības laikā bija izveidojušās divas šīs šķirnes līnijas – mazāka auguma dzīvnieki bija zemniekiem, un tie pārsvarā ganījās meža ganībās, nedaudz lielāki un produktīvāki dzīvnieki bija muižu ganāmpulkos.

Viens no saimniecības mērķiem ir bioloģiskās daudzveidības “ražošana”. Saimnieki ir  novērojuši, ka pateicoties ganīšanai, to dabiskajos zālājos un meža ganībās ir parādījušās reti sastopamas augu sugas un bioloģiskā daudzveidība būtiski palielinājusies. Tas attiecināms arī uz putnu un kukaiņu sugām. Tomēr bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu apdraud lielā fragmentācija. Saimniecībai tuvākie citu apsaimniekotāju dabiskie zālāji ir vairāk nekā 2 km attālumā un jaunu sugu ienākšanas iespējas ir ierobežotas.

Ilggadīgos zālājus saimniecība neveido, jo papildus lopkopībai nodarbojas ar bioloģisko auzu audzēšanu, tādēļ aramzemē sētie zālāji ir iekļauti augu sekā un tiekizmantoti gan ganīšanai, gan siena ieguvei, kamēr dabiskajos zālājos notiek tikai ganīšana. Ganīšanu gan aramzemē sētajos, gan dabiskajos zālājos veic porcijveidā, vienā ganību sektorā dzīvniekus turot 2-5 dienas.

Saimniecība ir atvērta interesentu apmeklējumiem, piedāvājot nakšņošanas iespējas vairāk nekā 100 gadus vecā guļbaļķu mājiņā. Viesiem ir pieejamas dabas takas, kurās iepazīt saimniecības mežu un pļavu bioloģisko daudzveidību. Kā atzīst Laura un Arvi Heikiliem, to klientiem ir svarīgi, ka dzīvnieki ir vietējās šķirnes un audzēti ievērojot augstākos vides un dzīvnieku labturības standartus. Daži klienti ir pat tādi, kuri uzturā lieto tikai Kyyttö šķirnes liellopa gaļu, un to sākuši ēst, lai atbalstītu tieši Arvila saimniecību.

Līdzīgi kā pārējās aplūkotās saimniecības, arī Arvila Farm visu savu gaļas produkciju realizē tiešajā tirdzniecībā, izmantojot saimniecības internet veikalu, un sadarbojoties ar augstākās klases Porvo un Helsinku restorāniem, kuri prot novērtēt šīs gaļas unikalitāti.

Lauku attīstības programmas agrovides atbalsta maksājumu “Tradicionālo lauku biotopu apsaimniekošana” ietvaros saimniecību reizi piecos gados apmeklē konsultants, kurš koopā ar saimniekiem sagatavo dabisko zālāju apsaimniekošanas plānu, par kura izpildi katru gadu saimniecība atskaitās.

Bosgård

Bosgård saimniecība nodarbojas ar holistisko mežsaimniecību, bioloģisko graudkopību, Šarolē šķirnes liellopu audzēšanu, gaļas tirdzniecību un tūrismu. Uzņēmuma attīstībai ir divi pamatprincipi: (1) būt maksimāli neatkarīgiem no  subsīdijām  un (2) veidot savu identitāti.  Uzņēmumu vada divi īpašnieki. Arne Šilds ir atbildīgs par lauksaimniecisko ražošanu, bet Markuss Volšs – par holistisku pieeju saimniecības attīstībā, mežsaimniecību, tirdzniecību, viesmīlību un zīmola attīstību. Saimniecība uzņem interesantu grupas un individuālus apmeklētājus, piedāvājot saimniecības apskati, dabas takas, ēdināšanu un izmitināšanu. Saimniecības teritorijā darbojas veikaliņš, kurā pieejama saimniecībā ražotā gaļas produkcija un cita veida produkti no apkārtnes saimniecībām. Veikaliņā ir uzstādīta neliela gatavināšanas kamera un gardēžiem ir nopērkami pēc sausās gatavināšanas metodes nogatavināti gaļas gabali. Visu saimniecībā saražoto gaļu pārdod tieši no saimniecības bez starpniekiem. To klientu vidū ir gan individuāli pircēji, gan restorāni, gan izvēlēti pārtikas tirgotāji.

No apmeklētajām saimniecībām, Bosgård raksturojās ar intensīvāku saimniekošanas modeli. Liellopu nobarošanas vajadzībām gatavo sēto zālāju skābbarību un audzē lauka pupas un graudus. Gaļas ražošanai tiek nobaroti buļļi (novietnēs ar pastaigu laukumiem). Daļa no tiem tiek kastrēti, jo, kā atzīst Arne Šilds, palielinoties buļļu vecumam un dzīvmasai, tie kļūst agresīvāki, apdraudot viens otru un kopējus, tādēļ to nobarošana ir droša līdz zināmam vecumam. Savukārt vērši ir mierīgāki un to nobarošanu var veikt ilgāk, tā nodrošinot produkcijas nepārtrauktību.

Saimniekošanas sistēmā integrētas arī lielas platības dabisko zālāju, kas tiek apsaimniekoti noganot. Noganīšanas darbu veic zīdītājgovis ar teļiem un teles. Dabisko ganību uzturēšanā galvenā uzmanība tiek pievērsta dzīvnieku dzīvsvara izmaiņām. Saimnieks ir pārliecināts, ka sekojot līdzi dzīvnieku kondīcijai ganībās un laicīgi pārvietojot tos uz citām ganībām, iegūst ganību bioloģiskā daudzveidība. Savukārt sētajos zālājos veic porciju ganīšanu, sekmīgākai oglekļa piesaistei. Saimnieki atzinīgi novērtē Lauku attīstības programmas agrovides pasākuma “Tradicionālo lauku biotopu apsaimniekošana” atbalstu.

Saimniecība turpina paplašināties, pērkot papildu lauksaimniecības un meža zemi, tomēr piedāvājumu nav daudz un Helsinku un Porvo tuvuma dēļ zemes cena ir ļoti augsta. Dabisko zālāju pirkšanu ierobežo arī nacionālā likumdošana, kas nosaka, ka to var pirkt tikai tie zemes īpašnieki, kam zeme jau pieguļ šiem zālājiem.

Atziņas

• Somijas pilsētu iedzīvotāji atbalsta dabisko zālāju noganīšanu pilsētu teritorijās. Tā kā pilsētu pļavu  noganīšana notiek jau gadiem, tie ir pieraduši, ka ainavā ganās liellopi, pieskata tos un uztraucas, ja to ganībās vairs nav.
• Šī gada vasaras sezona raksturojās ar lielu karstumu un sausumu, kā rezultātā saimniecībām bija problēmas sagatavot lopbarību ziemai. Rudens atāli situāciju nedaudz uzlabos, tomēr, saimnieki jau sāk domāt par liellopu skaita samazināšanu.
• Visas apmeklētās saimniecības, neatkarīgi no to lieluma, izmanto tuvāko kautuvju un pārstrādes cehu pakalpojumus, lai sagatavotu gaļu tirdzniecībai klientiem. Liela birokrātiskā sloga un izmaksu dēļ kautuves saimniecībās netiek veidotas.
• Saimniecībām, kas nodarbojas ar liellopu audzēšanu, jāievēro augsti labturības standarti. Labturības pārbaudes no kontrolējošās institūcijas puses tiek veiktas kā minimums divas reizes gadā. Ja kādā no kontroles reizēm atrod neatbilstību, tiek dots laiks tās novēršanai un kontrole pēc tam notiek atkārtoti.
• Gaļas gatavināšana tiek izmantota salīdzinoši maz, pārsvarā atsevišķiem gaļas gabaliem un biežāk izmanto mitro gatavināšanas metodi – gaļu vakuumējot un noturot to vismaz 2 nedēļas konkrētas temperatūras režīmā. Dažās saimniecībās ir iegādātas gatavināšanas kameras, gaļas sausajai nogatavināšanai, bet kā atzīst saimnieki, tās tiek izmantotas maz un tikai atsevišķos gadījumos, jo gaļas zudums ir liels, kas rezultējas palielinātā gaļas pārdošanas cenā.
• Saimniecības, kas nodarbojas ar gaļas tiešo tirdzniecību, daudz strādājušas pie mārketinga – ir izveidotas mājas lapas, kurās tie sniedz informāciju par saimniecību izveides vēsturi un šā brīža darbību. Izglīto lasītājus par gaļas ieguves veidu un tā ietekmi uz dabas daudzveidību, kā arī stāsta par gaļas pagatavošanu. Tāpat saimnieki ir aktīvi sociālajos medijos.
• Somijā bieži izplatīts gaļas pārdošanas modelis ir “Gaļas kastes”, klientiem sakomplektējot piedāvājumu no dažādiem gaļas gabaliem. Tādejādi tiek veicināta visu, ne tikai populārāko, gaļas gabalu pārdošana. Nereti saimnieki gaļas tirdzniecību veic tikai ar iepriekšēju rezervāciju – jau pirms liellopa nokaušanas tiek apkopoti pasūtījumi un tikai tad, kad pasūtījumu skaits ir pietiekams, liellops tiek sūtīts uz kautuvi.
• Saimniecībās esošie veikaliņi ir atvērti konkrētos laika periodos, par ko klienti tiek informēti mājas lapās un sociālajos tīklos.
• Somijas lauksaimnieki apzinās, ka samazinoties ganībām, tradicionālie biotopi ir kļuvuši apdraudēti. Apmēram 90% dabisko zālāju ir pazuduši zemes izmantošanas un lauksaimniecības industrializācijas dēļ.
• Ganības lielākoties tiek noganītas pēc rotācijveida principa, kas tiek uzskatīts par holistisku ganību apsaimniekošanas veidu un pozitīvi ietekmē oglekļa piesaisti augsnē. Veģetācija gada garumā samazina barības vielu izskalošanos, liellopu kūtsmēsli veicina mikroorganismu darbību un irdina augsni.  
• Dabisko zālāju bioloģiskā daudzveidība ir viena no lopkopības produktu pievienotajām vērtībām. To augstu novērtē klienti pilsētnieki (Helsinki, Porvo). Stāsts par dabas daudzveidības un vides saglabāšanu ir tas, kas ļauj pārdot gaļu par augstāku cenu, tā palielinot saimniecības ienesīgumu un konkurētspēju.
• Dažās saimniecībās (Arvila Farm, Ratia Ranch) bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir nozīmīga daļa saimniecības pastāvēšanas motivācijā, apzinoties, ka lai arī tā nav tik ienesīga kā intensīvāka lauksaimniecība, tomēr dod lielāku gandarījumu.
• Salīdzinājumā ar dabisko zālāju atjaunošanas un saglabāšanas tendencēm Latvijā, secinājām, ka Somijas apciemotās saimniecības bija konservatīvākas – bioloģiskās daudzveidības uzturēšana lielākoties aprobežojās ar ganīšanu. Tādas inovatīvas pieejas kā projektā GrassLIFE izmantojam Latvijā (piemēram, zvaguļu un citu dabisko zālāju augu sēklu piesēšana vai augsnes auglības samazināšana), šajās saimniecībās nebija zināmas.