Kā pļava no Limbažiem ceļos uz Ziemeļgauju

Pļavas biotopa saglabāšana ceļu izbūves vietā Limbažu novadā

Jaunu objektu būve, ceļu izveide un citi šādi cilvēku dzīvei nepieciešami projekti mēdz nonākt pretrunā ar dabas interesēm. Būvniecības jomā nākas sastapties ar to, ka objekta vietā tiek iznīcinātas dabas vērtības – piemēram, pļavas biotops. Bieži vien šādos gadījumos dabas vērtības iet bojā neatgriezeniski, taču tā nav jābūt vienmēr. Mācoties no Igaunijas pieredzes, arī Latvijā tiek plānots ar inovatīvu metodi – velēnas pārstādīšanu – izglābt dabisko pļavu, kura citādi tiktu iznīcināta, jo to šķērsos jaunā ceļa P53 trase posmā Duči-Limbaži.

A/s “Latvijas valsts  ceļi” veiktās pārbūves laikā plānots norakt 0,3 ha plašu zālāja daļu, kuru veido Eiropas Savienības nozīmes aizsargājami biotopi 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas un 6410 Mēreni mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs. Lai arī zemes īpašnieks un vides organizācijas iebilda pret šo pļavas iznīcināšanu, tomēr citas alternatīvas netika atrastas. Jāpiebilst, ka, veicot ceļa pārbūvi šajā vietā, normatīvie akti netiek pārkāpti, un tāpēc pļavas saglabāšanas alternatīva ir aktīvu cilvēku personiska iniciatīva. Lai to īstenotu, zemes īpašnieks un Dabas aizsardzības pārvalde uzrunāja Latvijas Dabas fonda projektu GrassLIFE, lūdzot rast risinājumu pļavas pārnesei uz citu vietu.

Velēnas pārstādīšana ir pasaulē un Eiropā zināma un pielietota metode, taču tā ir arī viena no dārgākajām pļavu atjaunošanas arsenālā. Tāpēc sadarbībā ar ekspertiem tika rūpīgi izvērtēts, kura iznīcībai nolemtā zālāja daļa ir pati vērtīgākā, un tiks veikta šī fragmenta saglabāšana un pārstādīšana kādā no GrassLIFE projekta zālāju biotopu atjaunošanas vietām.

Latvijā šāds paņēmiens vēl nav izmantots, tāpēc maija beigās GrassLIFE biotopu atjaunošanas koordinatore Baiba Strazdiņa un projekta GrassLIFE zālāju ekspertes no Latvijas Universitātes Solvita Rūsiņa un Katrīna Blate tikās ar Igaunijas uzņēmuma “Nordic Botanical” pārstāvjiem un Tartu Universitātes pētniekiem Aveliinu Helmu un Martu Meriste. Igauņu uzņēmums “Nordic Botanical” ir vienīgais Baltijā, kuram ir pieredze šādu darbu veikšanā, tāpēc viņu padomi lieti noderēja, lai saprastu praktiskās šī pasākuma veikšanas iespējas Latvijā.

Vizītes laikā tika apsekota gan zālāja pašreizējā atrašanās vieta, gan potenciālās tā pārstādīšanas vietas aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”, projekta GrassLIFE partneru saimniecībā. Velēnas pārstādīšanas uzdevums ir sarežģīts un tika apspriesta virkne praktisku jautājumu gan par labākajiem velēnas pārstādīšanas laikiem, velēnas norakšanas priekšdarbiem, norokamās velēnas biezumu, sekmīgākajiem pārstādāmās velēnas izstādīšanas risinājumiem un auglīgās augsnes virskārtas norakšanas nepieciešamību, gan par piemērotākajiem velēnas sagriešanas, norakšanas, pārvešanas, iekraušanas un izkraušanas risinājumiem.

Šobrīd ir sperts pirmais solis – veikta eksperimentāla nelielas velēnas daļas iestādīšana Ziemeļgaujā. Pilnu velēnas pārstādīšanu plānots veikt šī gada augustā. Visu procesu dokumentēs un uzraudzīs zālāju eksperti, lai iegūtu praktiskas zināšanas par šo paņēmienu, kuras varētu noderēt arī turpmāk.

Daudzviet Eiropā, tai skaitā Igaunijā, dabisko zālāju iznīcināšana ir aizliegta arī ārpus aizsargājamām teritorijām, tomēr Latvijā tas nav aizliegts, ja tiek veikts atbilstošs ietekmes uz vidi novērtējums un ietekme tiek novērtēta kā nebūtiska.

“Limbažu gadījums ir īpašs, jo iniciatīva saglabāt zālāju pieder zemes īpašniekam un mēs, projekts GrassLIFE, esam pateicīgi par ierosmi un atbalstu gan no zemes īpašnieka, gan no Dabas aizsardzības pārvaldes puses, un darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai kopīgi saglabātu vēl vienu Latvijas pļavu gabaliņu,” saka Inga Račinska, projekta GrassLIFE vadītāja Latvijas Dabas fondā.