Vērtējam akcijas “Iesēj savu kvadrātmetru!” sekmes

Pagājušā gada oktobrī Latvijas Dabas fonds akcijā “Iesēj savu kvadrātmetru!” aicināja Latvijas iedzīvotājus – dabisko pļavu atbalstītājus, atvēlēt savā zemē vienu kvadrātmetru dabisko pļavu augu piesējas eksperimentam. Šovasar zālāju pētnieki un Latvijas Dabas fonda projekta GrassLIFE eksperti izvērtēja akcijas sekmes, apsekojot klātienē daļu no iedzīvotāju iesētajiem kvadrātmetriem. Dabisko pļavu augu sēklas ir izdīgušas gandrīz visos kvadrātmetros, taču ziedus jāgaida nākamajos gados.

2020. gada rudenī Latvijas Dabas fonds aicināja pieteikties dabisko pļavu atbalstītājus, kuri vēlas savā zemes īpašumā vienu kvadrātmetru atvēlēt pļavu augiem, tādā veidā palīdzot izplatīt to sēklas. Akcijas dalībnieki vienlaikus kļuva par sabiedriskajiem pētniekiem, jo “Iesēj savu kvadrātmetru” ir arī zinātnisks pētījums, kura mērķis ir izvērtēt dabisko pļavu augu sēšanas iespējas ārpus pļavām un ganībām. Atsaucība akcijai bija ļoti liela – tika saņemti 1846 pieteikumi. Šovasar pētnieki devās klātienē aplūkot daļu no iesētajiem kvadrātmetriem.

Projekta eksperte, botāniķe Rūta Sniedze-Kretalova, stāsta: “Visos apsekotajos kvadrātmetros novērojām izdīgušus augus, un tikai viens kvadrātmetrs bija tāds, kurā līdzās dažādiem savvaļas augiem, pārsvarā nezālēm, netika konstatēta neviens no atsūtīto sugu dīgstiem. No divdesmit augu sugu sēklām, kas bija nosūtītajās paciņās, labākais rezultāts bija astoņas sugas kvadrātmetrā. Tomēr lielajā vairumā pētīto kvadrātmetru bija divas līdz trīs pļavu sugas vienā kvadrātmetrā. Vislabāk sadīgušas margrietiņas, bet pirmās ziedus parādīja pļavas dzelzenes. Lielākā daļa augu ziedēs nākamajā sezonā, jo tiem nepieciešams laiks un pirmajā gadā augi uzkrāj spēkus saknēs.”

“Gribam uzsvērt, ka dabiskā pļava ir ekosistēma, kura dabā veidojas vairākas desmitgades, tāpēc aicinām mūsu kvadrātmetru īpašniekus būt pacietīgiem un skatīties uz saviem pļavas kvadrātmetriem kā uz maziem dabiskās pļavas aizmetnīšiem, kuros to īpašniekiem ir unikāla iespēja vērot ekosistēmas veidošanos un palīdzēt tai,” norāda Rūta Sniedze-Kretalova.

Viens no rekordistiem bija Inčukalnā iesētais kvadrātmetrs, tajā kopumā konstatētas 26 sugas – gan pļavu augi – lielziedu vīgrieze, parastā pīpene, sveķene, pērkonamoliņš, vidējā ceļteka, ārstniecības ancītis, brūngalvīte, dzirkstelīte, gan dažādu sugu nezāles. Lieliskas sekmes bija sadarbībā ar Rīgas dārziem un parkiem Uzvaras parkā iesētajam kvadrātmetram. Tur pagājušā gada rudenī tika izsētas 28 Latvijas pļavās ievāktas augu sēklas, un vasaras garumā uzdīga 25 sugu augi – parastais pelašķis, ārstniecības ancītis, rasaskrēsliņš, pērkonamoliņš, vizulis, pīpene, dzirkstelīte un citas.

Arī šovasar Latvijas Dabas fonda eksperti aktīvi vāca dabisko pļavu augu sēklas. Šajā darbā, tāpat kā pagājušajā gadā, palīdzēja arī Latvijas Mazpulki. Sēklu ievākšana lielākoties veikta, lasot sēklas ar rokām Latvijas dabiskajās pļavās un sugām bagātās ceļmalās. Kā stāsta Rūta Sniedze-Kretalova: “Savvaļas augu sēklu ievākšana ir darbs, kas prasa labas augu atpazīšanas spējas, turklāt šajā procesā ir daudz nezināmo – nevar noteikt, kāda būs sēklu dīgtspēja, vai sēklas nebūs bojājuši kukaiņi. Savā ziņā dabisko pļavu sēklu vākšanas process salīdzināms ar apputeksnēšanu ar otiņu – reiz sēklu izplatīšanās bija dabisks process, taču mūsdienu ainavas un lauksaimniecības radītās izmaiņas dabā liek to imitēt, lai varētu turpināties sugu daudzveidība.”

Šovasar ievāktās sēklas saņems tie interesenti, kuri piedalījās kvadrātmetra pētījumā, un tie, kuri vēlējās uzlabot jau īpašumā esošo pļavu daudzveidību. Tāpat vāktās sēklas tiek sētas arī akcijā “Pilsētas pļavas”, veidojot dabisko pļavu augu saliņas Rīgas apkaimēs.

Dalīties:

Finansē

Partneri

Komunikācijas partneri