Eksperte no Zviedrijas: Latvijā ir liels potenciāls pļavas gaļas ražošanas attīstībai

No 4. līdz 6. augustam Latvijā viesojās Zviedrijas pļavas gaļas zīmola “Naturbeteskött” izveidotāja Anna Džeimisone (Anna Jamieson). Eksperte darbojas arī Zviedrijas gaļas liellopu audzētāju asociācijā un aktīvi piedalās dažādu projektu īstenošanā gan Zviedrijā, gan citās Eiropas valstīs. Latvijas Dabas fonda  projekta “Ziemeļvalstu pieredzes pārnese uz Latviju nacionālā zālāju produktu sertifikāta izveidošanai” ietvaros Džeimisone ieradās Latvijā, lai iepazīstinātu ar liellopu gaļas ražošanas niansēm un veicinātu ekspertes zināšanu pārnesi pļavas gaļas zīmola izveidei Latvijā. Vizītes noslēgumā Džeimisone apstiprina, ka gūtais visaptverošais ieskats nozarē atvieglos uzdevumu izstrādāt rekomendācijas pļavas gaļas zīmola idejas attīstīšanai. Tāpat eksperte secina, ka Latvijā ir liels potenciāls attīstīt pļavas gaļas ražošanu, jo ir gan pietiekams ražošanas resursu apjoms, gan gaļas šķirņu liellopu skaits, gan arī nozares entuziasti, kuri vēlas to darīt.

Vizītes laikā eksperte tika iepazīstināta ar situāciju liellopu gaļas ražošanas sektorā. Tika apmeklētas saimniecības, kurās tiek audzēti gaļas šķirņu liellopi, kā arī kautuves, pārstrādes cehi un liellopu tirdzniecības uzņēmumi un kooperatīvi, kuri apvieno Latvijas liellopu gaļas audzētājus. Uz sarunu ar Džeimisoni tika aicināta arī organizācija, kura pārstāv liellopu audzētāju viedokli Zemkopības ministrijā un citās institūcijās.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā vērojams gaļas šķirņu liellopu skaita pieaugums, ko veicinājusi gan subsīdiju politika, gan Liellopu izsoļu nama attīstītais atšķirto teļu eksporta tirgus. Lielākā daļa Latvijā iegūto teļu pēc atšķiršanas no zīdītājgovīm (vidēji 6 – 8 mēnešu vecumā) tiek pārdoti uz citām valstīm tālākai nobarošanai un gaļas ieguvei. Latvijā nobarošanai paliek vien neliela daļa teļu, un šī iniciatīva balstās uz audzētājiem, kuri vēlas ražot produkciju ar pievienoto vērtību gan sev, gan Latvijas iedzīvotājiem. Pēdējo gadu laikā ir palielinājies to ražotāju skaits, kuri teļus nobaro līdz gala produkcijas – gaļas ieguvei. Liela daļa šo audzētāju ir izveidojuši savas kautuves un gaļas fasēšanas/pārstrādes iespējas.

Vizītes laikā tika apciemotas trīs pilna ražošanas cikla (no piedzimuša teļa līdz saražotai gaļas produkcijai) saimniecības: SIA “Rukši”, ZS “Kalna Rubeņi” un SIA “Tauri” jeb “Neganti Gardi”. Pateicoties vēlmei saražot gala produktu un piedāvāt to Latvijas patērētājam, katra no saimniecībām ir radusi savu ceļu produkcijas realizācijā. Tāpat Anna Džeimisone devās arī uz gaļas pārstrādes fabriku “Melnā govs” un SIA “Cēsu gaļas kombinātu”. 2020. gadā daļa no produktu sērijas “Gatavots SKY” pārtapa par gaļas fabriku “Melnā govs” ar mērķi ražot dažāda sortimenta augstas kvalitātes gaļas produkciju “SKY” veikaliem un dažādiem restorāniem. Šobrīd lielveikalos “SKY” ir pieejama liellopu gaļa no Igaunijas, kura ir saražota sertificētā Grass-fed beef kvalitātes programmā. Tāpat “SKY” klientiem tiek piedāvāti arī ekskluzīvāki liellopu gaļas gabali no pavisam tālām zemēm, piemēram, Austrālijas. Kā lielveikalu “SKY” pārstāvji atzīst, viņi labprāt klientiem piedāvātu Latvijā nobarotu Angus un Herefordas šķirņu liellopu gaļu. Tomēr, ņemot vērā Latvijā audzēto gaļas liellopu šķirņu struktūru (populārākas ir Šarolē un Limuzīnas) un atšķirto teļu masveida eksportu, līdz šim tas nav izdevies. SIA “Cēsu gaļas kombināts” ir viena no lielākajām kautuvēm Latvijā ar savu produkcijas pārstrādes līniju, un tajā saražotā produkcija ir pieejama daudzos Latvijas veikalos. Sarunā ar uzņēmuma pārstāvjiem tika noskaidrots, ka arī viņus skar izteiktais liellopu eksporta tirgus un ka ir brīži, kad augsto cenu dēļ konkurēt ar eksporta kompānijām ir neiespējami. SIA “Cēsu gaļas kombināts” ir izteicis vēlmi iesaistīties pļavas gaļas zīmola izveides un attīstības procesos.

Lai izprastu, kā notiek liellopu tirdzniecība Latvijā, tika apciemots Liellopu izsoļu namu un SIA “Baltic Vianco Trading”. Abi uzņēmumi nodarbojas gan ar atšķirto teļu, gan pieaugušu liellopu tirdzniecību. To vadītāji ir arī 2021. gadā nodibināto kooperatīvu “Green Beef” un “Latvijas liellops” līderi, kā arī viņiem pieder saimniecības, kurās nobaro jaunlopus. Liellopu izsoļu nams ir lielākais un nozīmīgākais atšķirto teļu tirgotājs, kas izsoļu veidā rīko teļu pārdošanu divas reizes mēnesī. Audzētāji Liellopu izsoļu namam uzticas un arī ārvalstu sadarbības partneri novērtē iespēju nopirkt lielu teļu skaitu vienā vietā. Kooperatīvs “Green Beef” tika izveidots ar mērķi ražot liellopu gaļu Latvijas tirgum, un tajā ir apvienojušās desmit bioloģiski sertificētas saimniecības. Patlaban gan “Green Beef” gaļas tirdzniecību Latvijas tirgū ir pārtraucis nepietiekamā pieprasījuma dēļ, un turpmāk plānots pievērsties kooperatīva saimniecībās nobaroto liellopu eksportam. 

Savukārt kooperatīvs “Latvijas liellops” turpina iekarot Latvijas tirgu gan tiešajā tirdzniecībā, gan piedāvājot produkciju ēdināšanas uzņēmumiem. Kooperatīvu “Latvijas liellops” pārstāv deviņas saimniecības (gan bioloģiski sertificētās, gan bez sertifikāta), kuras vieno mērķis ražot zāli ēdušu liellopu gaļas produkciju. SIA “Baltic Vianco Trading” ir kooperatīva sadarbības partneris, kurš nodrošina realizācijas iespējas lopiem, kurus nav kooperatīvam nav izdevies pārdot. SIA “Baltic Vianco Trading” jau kopš 2012. gada sadarbojas arī ar daudziem citiem Latvijas saimniekiem un pārstāv gaļas ražošanas zīmolu “Baltic Grassland Beef”, kas tika izveidots Šveices un Baltijas valstu sadarbības projekta rezultātā. Zīmola “Baltic Grassland Beef” liellopu gaļa nonāk Šveices lielveikalu plauktos un tiek eksportēta arī uz citām Eiropas valstīm.

Saimniecība SIA “Sita Nature Park” ir kooperatīva “Latvijas liellops” pārstāve, un tajā tiek apsaimniekotas lielas platības Sitas Pededzes dabas lieguma teritorijā. SIA “Sita Nature Park” ir arī Latvijas Dabas fonda projekta GrassLIFE partneris. Tās apciemojuma laikā Annai Džeimisonei tika izstāstīts saimniecības attīstības stāsts, kas sevī ietver dabas bagātību saredzēšanu, novērtēšanu un to atbilstošu izmantošanu konkurētspējīga uzņēmuma izveidē. Klausoties saimniecības SIA “Sita Nature Park” saimnieka Jurija Prokofjeva stāstā un redzot tajā notiekošos procesus, saimniecība tika atzīta par izcilu piemēru pļavas gaļas ražošanai ar lielu potenciālu nākotnē iegūt pļavas gaļas zīmolu savas produkcijas tirdzniecībai.

Vizītes laikā arī norisinājās saruna ar Gaļas liellopu audzētāju biedrību, kura ir izveidota ar mērķi apvienot gaļas liellopu audzētājus un pārstāvēt to intereses lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā. Tās laikā biedrības vadītājs Raimonds Jakovickis pauda atbalstu idejai par pļavas gaļas zīmola izveidi un ieviešanu Latvijā.

Anna Džeimisone apmeklēja arī ZS “Kalna Ventinieki” un SIA “Laudas AP”. Tie ir uzņēmumi, kuri pārstāv Latvijā izplatītu saimniecības modeli – zīdītājgovju teļu ieguvi un tirdzniecību. Abas saimniecības faktiski saimnieko kopā, bet juridiski ir nodalītas. Tajās tiek audzētas Šarolē šķirnes un to krustojumu liellopi un apsaimniekotas lielas platības dabīgo zālāju.

Pirms dažiem gadiem ZS “Kalna Ventinieki” un SIA “Laudas AP” nolēma mainīt esošo darbības modeli un pēc atšķiršanas no zīdītājgovīm pārdot tikai bullīšus, bet teles paturēt savā ganāmpulkā līdz 24 mēnešu vecumam, kad veic to selekciju, ciltsvērtības ziņā labākās paturot savam ganāmpulkam, bet pārējās realizējot tirdzniecības uzņēmumiem kā labas kvalitātes nobarotus jaunlopus. Saimniecību skaits, kas pārdošanai piedāvā tikai bullīšus, bet teles vēlas paturēt audzēšanai un nobarošanai, pēdējos gados palielinās. Iespējams, ka arī šīs saimniecības nākotnē varētu kļūt par pļavas gaļas zīmola izmantotājām savās saimniecībās nobaroto teļu realizācijai.

Trīs dienu vizītes noslēgumā Anna Džeimisone apstiprināja, ka ir guvusi ļoti labu ieskatu nozarē notiekošajos procesos un ka tas atvieglos uzdevumu rekomendāciju izstrādei pļavas gaļas zīmola ieviešanas uzsākšanai Latvijā. Tāpat eksperte atzina, ka Latvijā ir liels potenciāls attīstīt pļavas gaļas ražošanu, jo ir gan pietiekams ražošanas resursu apjoms, gan gaļas šķirņu liellopu skaits, gan arī nozares entuziasti, kas to vēlas darīt.

Publikācija tika sagatavota ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā finansiālu atbalstu. Par šīs publikācijas saturu ir atbildīgs Latvijas Dabas fonds, un tas var neatspoguļot Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā oficiālo viedokli vai politiku.