Drubazas: gleznainās ainavas veidošana, zvaguļa sēja un vēl vairāk pļavu košuma

Daudzi, braucot uz Kurzemes pusi, būs ievērojuši ainaviski gleznaino nogāzi tieši pirms Sabiles – tā ir daļa no “Drubazu” saimniecības. Nogāze izcila ne tikai ainaviski, bet slavena arī  ar dabas vērtībām – sugām bagātiem dabiskiem zālājiem, kadiķu audzēm un kaļķainiem zāļu purviem tās vidusdaļā. Pagājušajā vasarā ainavu papildināja Galovejas gotiņas, kas ne tikai deva ainavai melnbaltu akcentu, bet čakli noganīja grūti nopļaujamo slīpumu. Te saimnieko Ģirts Dzērve, jauns, enerģisks un zinošs cilvēks, kurš savu saimniecību ne tikai apsaimnieko, bet arī pēta, izzina un iepazīst ar katru gadu arvien dziļāk. Projekts GrassLIFE viņam ir devis jaunas zināšanas un atspērienu “Drubazu” nākotnes attīstībai. 

Saimniecības vizītkarte

• Talsu novada Abavas pagasta “Drubazas”
• Atrodas dabas parka “Abavas senleja” teritorijā
• Dabas tūrisma saimniecība, kurā audzē vīnogas, dara vīnu, uzņem viesus un apsaimnieko īpaši aizsargājamos zālāju un zāļu purvu biotopus
• Kopējā saimniecības platība – 42 ha, 27 ha no tiem – esošie un potenciālie bioloģiski vērtīgie zālāji un īpaši aizsargājami zālāju un zāļu purvu biotopi

Ko “Drubazas” paveikuši projektā GrassLIFE:

• Uzsākta ES nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošana 25,8 ha platībā. Tai skaitā:
  • 13 ha lielā saimniecības dabisko zālāju daļā uzsākta noganīšana vai ganīts atāls.
  • 6,2 ha platībā cirsti krūmi, pļautas un noganītas atvases un veikta pirmreizējā ecēšana.
  • 6,3 ha platībā veikta vairākkārtēja pļaušana ar siena novākšanu auglības un nevēlamo sugu izplatības mazināšanai.
  • 10,6 ha lielā saimniecības zālāju daļā to pļaušanas laikā atstāti nepļauti sēklu izsējas laukumi.
  • 3 saimniecības atmatās ierīkotas slejas, kurās izkliedēts mazā zvaguļa siens, sugām bagāta siena smalkumi un sugām bagātajos saimniecības zālājos ievāktu augu sēklas.
• Iegādāta tehnika atjaunošanas darbu veikšanai (zaru novākšanai no stāvās nogāzes un celmu raušanai).
• Nogāzes noganīšanai iegādātas 4 Galloway teles un bullis.
• Uzstādīti aploki, atjaunota un aprīkota lopu ziemas nojume.
• Izstrādāts un ar Dabas aizsardzības pārvaldi saskaņots zālāju atjaunošanas plāns –iespēja atbalsta maksājumiem pieteikto zālāju apsaimniekošanu pielāgot konkrēto zālāju atjaunošanas vajadzībām.

Izmantotās metodes

• Krūmu ciršana, celmu raušana, atvašu pļaušana un noganīšana.
• Intensīva pļaušana (divas reizes sezonā) ar siena novākšanu auglības un ekspansīvo sugu izplatības mazināšanai.
• Nepļautu laukumu atstāšana, sugu piesātinājuma uzlabošanai un sēklu izsējas iespēju nodrošināšanai.
• Atjaunojoša ganīšana kūlas slāņa un atvašu mazināšanai.
• Zāļu purva nopļaušana un nogrābšana.
• Mazā zvaguļa un sugām bagātu zālāju siena izklāšana, siena smalkumu izsēšana un dabiskiem zālājiem raksturīgu sugu sēklu ievākšana un izsēja, sugu piesātinājuma uzlabošanai saimniecības atmatās.

Zālāju atjaunošanas sasniegtais rezultāts 2020. gada beigās

• Atsākta saimniecības zālāju noganīšana. Ganīšanas vietās samazināts kūlas slānis, ļaujot ganību augiem sekmīgāk izsēt sēklas un iesakņoties.
• Atkrūmota nogāze un īpaši aizsargājamajā kadiķu audzē retināti un izvākti nokaltušie un pārāk blīvi saaugušie kadiķi, biotopam raksturīgās struktūras un zālājam raksturīgas zemsedzes atjaunošanai.
• Izcirsta un izvākta ar krūmiem aizaugusī upmala, mazinot zālāju fragmentāciju, atsedzot skatu uz upi un paplašinot Abavai piegulošo zālāju platību.
• Jau trešo gadu nopļauta un novākta stāvā un avotainā nogāze, tā mazinot kūlas slāni un tajā saaugošo niedru blīvumu.
• Saimniecības atmatās pieaugusi dabiskiem zālājiem raksturīgo sugu sastopamība.

Daudzi, braucot uz Kurzemes pusi, būs ievērojuši ainaviski gleznaino nogāzi tieši pirms Sabiles – tā ir daļa no “Drubazu” saimniecības, kas ir projekta GrassLIFE partneris. Nogāze izcila ne tikai ainaviski, bet arī slavena ar dabas vērtībām – sugām bagātiem dabiskiem zālājiem, kadiķu audzēm un kaļķainiem zāļu purviem tās vidusdaļā. Pagājušajā vasarā ainavu papildināja Galovejas gotiņas, kas ne tikai deva ainavai melnbaltu akcentu, bet čakli noganīja grūti nopļaujamo slīpumu. Vēl “Drubazu” zemēs ietilpst Abavas paliene, kā arī plaša virspalu terase ar piemājas dārzu un vīnogulājiem.

“Drubazas” specializējušās dabisko zālāju un zāļu purvu apsaimniekošanā un tūrisma pakalpojumu sniegšanā. Saimniecībā ir ierīkots kempings, no vīnogām, sezonas augļiem un ogām tiek darināts vīns, bet īpaši aizsargājamo biotopu apskatei ierīkotas brīvi pieejamas dabas takas.

Kā jau daudzviet Latvijā, deviņdesmitajos gados Drubazu saimnieki izmēģināja dažādus saimniekošanas veidus, līdz 2000. gados nonāca un palika pie tūrisma, vīnogu audzēšanas, bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanas un lopkopības. Tomēr, ņemot vērā salīdzinoši nelielos saimniecības izmērus un tās zemēm noteiktos saimnieciskās darbības ierobežojumus, saimniekošana bija ekstensīva un ganāmpulks – neliels. Ar laiku lopkopība tika pārtraukta un kopš 2014. gada saimniecības zālāji tika pļauti, taču siena novākšana un realizācija nebija vienkārša, jo liela daļa no saimniecības zālājiem atrodas uz stāvās nogāzes, ko ar tradicionālo lauksaimniecībā izmantoto tehniku nav iespējams apsaimniekot, un vasaras beigās ievāktais siens ne visiem apkārtnes lauksaimniekiem interesants. Tas nozīmēja, ka zālāju nopļaušana un novākšana aizņēma teju pusi no vasaras un tajā bija jāiegulda liels roku darbs. Turklāt, stāvākās, mitrākās un kokiem noēnotākās nogāzes daļas ik gadu palika nenopļautas, tāpēc tās atkal sāka aizaugt ar krūmiem, niedrēm, ciesām un kazenēm.

Kad saimniekošanu “Drubazās” pārņēma saimnieka dēls Ģirts Dzērve, tika meklēti risinājumi situācijas uzlabošanai – atbilstošas tehnikas iegādei un gaļas liellopu audzēšanas atsākšanai, kas būtiski atvieglotu Abavas senlejas nogāžu un kaļķaino zāļu purvu apsaimniekošanu. Tas Ģirtu mudināja pievienoties GrassLIFE komandai un rast risinājumus to īpašumā esošo aizsargājamo biotopu apsaimniekošanai, aizaugušo zālāju atjaunošanai un virspalu terasē esošo atmatu dabiskošanai.

Zālāju atjaunošanai – pirmie rezultāti

Paveiktais jau pirmajos projekta gados devis labus rezultātus – atsegtie Abavas krasti, atkrūmotā un izganītā nogāze un kadiķu audze kļuvusi daudz gleznaināka, pārskatāmāka un saules izgaismotāka, dodot iespēju zālājiem raksturīgam augājam atjaunoties arī līdz šim noēnotajās nogāzes daļās. Pateicoties regulārai pļaušanai un novākšanai, purvainajā nogāzē saaugušajās niedres ir kļuvušas skrajākas. Saimniecības atmatās, kurās vēl aizvien dominē deviņdesmitajos gados sētā sējas lucerna un kamolzāle, pēc divu gadu pūliņiem iesēts zvagulis – pusparazītisks augs, kurš daļu no tam nepieciešamajām barības vielām ņem no augstajām graudzālēm un tauriņziežiem, tādejādi mazinot to vitalitāti un dodot iespēju zālājā izziedēt un izsēt sēklas dabiskiem zālājiem raksturīgiem ziedaugiem.

Projekta GrassLIFE zālāju eksperte Baiba Strazdiņa skaidro: 

Pateicoties saimnieka rūpīgajam darbam, “Drubazās” esam apguvuši mazā zvaguļu un sugām bagātu zālāju zāles izklāšanas tehniku. Pateicoties zvaguļa spējai mazināt augsto graudzāļu vitalitāti, Eiropā to plaši izmanto sugām bagātu zālāju atjaunošanā. Latvijā līdz šim tas nebija darīts, un pirmajā GrassLIFE sezonā veiktie darbi nedeva gaidīto rezultātu. Iespējams, pie vainas ir atjaunojamās vietas augsnes apstākļi – ne katrā vietā tas spēj ieaugties, tomēr šķiet, ka galvenās grūtības ir saistāmas ar sēklu ievākšanu. Viena no vienkāršākajām un plašāk izmantotajām metodēm dabisko zālāju sugu sastāva uzlabošanai ir sugām bagāta zālāja zāles izklāšana. Tomēr zvaguļu sēklu ienešana ar šādu metodi nav vienkārša – nopļaujot par ātru, tā sēklas neienākas, bet, kolīdz ir gatavas, tās izsējas jau pļaušanas laikā un ar nopļauto zāli vairs nav savācamas. Ne mazāk svarīga ir arī sugām bagātas zāles izklāšanas vietas sagatavošana – ecēšana, lai atsegtu augsni, kur ienestajām sēklām iesakņoties, un izklātās zāles pievelšana, lai ienestās sēklas nonāk uz atsegtās augsnes, nevis iestrēgst velēnā vai zāles stiebros. 2019. gada rudenī “Drubazās” izsētais zvagulis sekmīgi ieaugās un izziedēja.

Šajā vasarā sekosim līdzi, vai šai viengadīgajai sugai būs izdevies zālājā iedzīvoties, kāda būs tā ietekme uz pārējo atmatu augāju un, vai ar sugām bagāto sienu atmatās būs izdevies ienest arī citas dabiskiem zālājiem raksturīgas sugas, ar lēnāku attīstības gaitu, kuru dīgstus pirmajā gadā pēc to izsējas atmatu zālē nav viegli pamanīt.

Apgūtā sugām bagāta zālāja zāles izklāšanas tehnika noderēs arī saimniecības parkveida pļavu atjaunošanā, īpaši vietās, kur pastāvīga noēnojuma ietekmē nav saglabājusies zālājiem raksturīgs augājs.

Turpmākie darbi
2021. gada ziemā tiks sākta senāk aizaugušo Abavas krastu un nogāzē augošo koku retināšana. Atsedzot nogāzē augošos ozolus un bioloģiski vecās priedes, tiks atjaunota Abavā reiz tipiska, bet nu reti sastopamā ainava – parkveida pļava. Tās atjaunošanā un uzturēšanā lieti noderēs projektā iegūtais Galoveju ganāmpulks, kurš līdz ar pagājušajā pavasarī sadzimušajiem teļiem veido vērā ņemamu darba spēku.

Šajā pavasarī saimniecības Galoveji sāks noganīt arī nogāzes augstāko daļu, mazinot tajā  uzkrāto kūlas slāni un ekspansīvo graudzāļu vitalitāti, tā dodot iespēju krāšņāk saziedēt nogāzē  augošajiem ziedaugiem. Galoveji būs labs palīgs arī pagājušajā gadā atkrūmotās kadiķu audzes apsaimniekošanā, jo, ņemot vērā kadiķu blīvumu, tās izpļaušana un izvākšana ar tehniku ir neiespējama.

Arī šajā vasarā turpināsies darbs pie saimniecības atmatu dabiskošanas, cerot, ka līdz projekta beigām arī tās kļūs aizvien krāšņākas un sugām bagātākas. Lai to panāktu, arī šajā vasarā tās tiks nopļautas un novāktas vismaz divreiz, bet, lai saglabātu tajās iesēto zvaguli un citas dabisko zālāju sugas, to izsējas vietas un citi sugām bagātākie laukumi pirmajā pļaušanas reizē paliks nepļauti. Turpināsies arī iepriekšējās vasarās sekmīgi iesāktais nogāzēs augošo ziedaugu sēklu vākšanas un izsējas darbs.

“Drubazu” saimnieks Ģirts Dzērve, vērtējot dalību projektā, vispirms priecājas par iegādātajiem liellopiem – tur, kur iepriekš nevarēja nopļaut, tagad lopi ir kārtīgi noēduši un rezultāts ir acīmredzams. Lopkopība ir atjaunota pēc piecu gadu pārtraukuma, un Ģirts saka – nebija jau variantu, vai nu lopi vai arī jāmet miers zālājiem, jo nogāzi un tajā esošos zāļu purvus apsaimniekot, pļaut un uzturēt bija ļoti grūti, prasīja daudz roku darba un laika, tāpēc novārtā palika citi darbi. “Lopi izglāba nākotni,” saka “Drubazu” saimnieks.

Tāpat Ģirts gandarīts par paveiktajiem sugu piesējas darbiem un saimniecībā jau redzamajām vizuālajām izmaiņām. Kā lielāko ieguvumu no dalības projektā viņš min zināšanas, kas iegūtas, sadarbojoties ar GrassLIFE partneriem – Latvijas Universitātes zinātniekiem. Pētnieki un eksperti saimniecībai veikuši padziļinātas augsnes analīzes, kā arī izstrādājuši zālāju apsaimniekošanas plānu, un arī pats saimnieks, pļavas atjaunojot, ir mācījies un pilnveidojies zināšanās.

Lūkojoties uz nākotni, Ģirts Dzērve plāno pilnveidot lopkopību un uzlabot saimniecības apsaimniekošanu tā, lai tā prasītu mazāk darba stundas. Darbojoties GrassLIFE, Ģirtam arī radusies doma ievākt dabisko pļavu augu sēklas un attīstīt to pārdošanu, jo jūtams, ka pēc tām šobrīd aug pieprasījums. Pandēmijas laikā tūristu saimniecībā bijis daudz vairāk nekā iepriekš, un Ģirta novērojumi liecina – cilvēkus piesaista vietas, kur var iepazīt dabas vērtības, kā arī arvien vairāk jūtama interese par sugu piesēju un dabas daudzveidības atjaunošanu. Tāpat Ģirts vēlas attīstīt vīnkopību – kā saimniecības galveno ekonomisko mugurkaulu.

Šajā vasarā darbi saimniecībā aktīvi turpināsies, bet tūristi un garāmbraucēji varēs priecāties ar govju ganāmpulku un pavasarī dzimušajiem teliņiem Drubazu gleznainajā nogāzē.