Demonstrējumu saimniecība "Bekas" vērtē pļavu atjaunošanas progresu
Projekta GrassLIFE demonstrējumu saimniecība – dabas saimniecība “Bekas” ir unikāla – gandrīz visa tās zeme ir retas un īpaši aizsargājamas pļavas un ūdeņi, kur mīt tikpat retas un aizsargājamas savvaļas augu un dzīvnieku sugas. “Beku” saimnieku – Ineses un Viestura Lārmaņu – mērķis ir savā saimniecībā meklēt tādus ekonomiskās izaugsmes ceļus, kas saudzē un vairo dabas daudzveidību. Tajā pašā laikā “Beku” misija ir arī iedvesmot citus, līdzīgu zemes īpašumu saimniekus, kā arī būt par vietu, kur var iepazīsties ar zālāju atjaunošanu un tās praktiskajiem aspektiem. Varētu teikt, ka “Bekas” ir zālāju atjaunošanas praktisko zināšanu centrs. Projekta GrassLIFE laikā “Bekas” ir ne tikai vieta, kur atjaunot parkveida pļavas – te arī tiek iegūtas zināšanas par pļavu atjaunošanas metodēm, katru gadu veikts monitorings un rūpīgi piefiksēts progress. Šī informācija palīdzēs arī citiem, kā arī sniegs devumu zinātnei.
Jaunākais monitoringa ziņojums, kas sagatavots Latvijas Universitātes zinātnieku vadībā, rāda, ka ar mežu aizaugušo parkveida ganību aizsardzības stāvokļa uzlabošana “Bekās” notiek ļoti sekmīgi. Šajās teritorijās veģetācijas struktūra un sugu sastāvs trīs gadu laikā nomainījies no meža veģetācijas uz zālāju veģetāciju. Daļa no atjaunošanas darbiem ir krūmu izciŗšana, un šobrīd krūmu atvašu segums ir samazinājies un nepārsniedz 10% seguma. Frēzēšana novērtēta kā nozīmīgs pasākums, lai ierobežotu krūmu atvases baltalkšņu audzē. Arī Hailandes liellopu ganīšana veiksmīgi ierobežo atvašu ataugšanu. Dabisko zālāju indikatorsugu skaits ir sasniedzis mērķvērtību daļā no atjaunotajām platībām. Tāpat monitoringa veicēji norāda, ka turpmākajos gados jāpievērš uzmanība ekspansīvo lakstaugu sugu daudzumam, jo tas vēl pārsniedz mērķvērtību, un ir iemesls mērķbiotopam raksturīgas veģetācijas lēnākai attīstībai.
“Bekās” atjauno ne tikai parkveida pļavas, bet arī paplašina bioloģiski vērtīgo zālāju platības. Vērtējot sekmes, secināts, ka atmatās izveidoto zālāju veģetācija attīstās mērķbiotopa virzienā, un jau otrajā izveides gadā veģetāciju raksturo gan samērā liels zālājiem tipisko sugu īpatsvars, gan ekspansīvo sugu īpatsvara samazināšanās. Jau zālāju izveides pirmajā gadā bez sētajām graudzālēm veģetāciju veidoja desmit mērķbiotopam raksturīgas augu sugas ar sastopamību virs 20%. Ekspansīvo lakstaugu sugu segums ir samazinājies par 20-40% salīdzinājumā ar stāvokli pirms zālāju izveides. Zālāju izveides otrajā gadā to segums vidēji nepārsniedza 45% no kopējā veģetācijas seguma. Vienīgi dabisko zālāju indikatorsugu skaits ir uz pusi samazinājies salīdzinājumā ar sākuma stāvokli, kas skaidrojams ar zālāja veidošanās sākumstadiju nepiemērotību šo šaurās ekoloģijas sugu prasībām. Tas, ka jau otrajā gadā pēc zālāju biotopa izveides tajos sastopamas 5 līdz 11 indikatorsugas, liecina par labvēlīgiem apstākļiem biotopa dabiskošanās procesam.
Monitoringa laikā tiek veikta ne tikai augu uzskaite un veģetācijas novērtēšana, bet arī augsnes analīzes. Būtiskas izmaiņas augsnes ķīmiskajās īpašībās salīdzinājumā ar pirmsatjaunošanas stāvokli tika konstatētas gan atmatās izveidotajos zālājos, gan no kokaugiem atbrīvotajās platībās. Tomēr netika novērots vispārējs augsnes auglības palielinājums, jo kālija daudzums samazinājās, bet fosfora daudzums, lai arī palielinājās, tomēr nepārsniedza kritisko 15-20 mg/kg-1 slieksni. Tādēļ pētnieki secina, ka aršana un zālāja sēšana ir saglabājusi augsnes ķīmiskās īpašības tādas, kādas tās ir labvēlīgas zālāja turpmākās dabiskošanās procesam – kā zināms, dabiskajiem zālājiem nepieciešama mazauglīga augsne.
Pilns zālāju atjaunošanas monitoringa ziņojums
