Projekts PILSĒTAS PĻAVAS

Latvijas Dabas fonds kopā ar Rīgas domi un citām institūcijām 2021. gada pavasarī sāka projektu “Pilsētas pļavas”, lai kopīgi veidotu ziedošas un daudzveidīgas pļavas pilsētvidē. Projekta pirmajā sezonā ir atlasītas 20 vietas Rīgā, kurās veikta izpēte un sagatavots apsaimniekošanas plāns. 2021. gada rudenī tur notika pļavu izveides talkas. Lai atbalstītu pilsētas pļavu veidošanu, Rīgas dome 2021. gadā arī pieņēma saistošos noteikumus par bioloģiskās daudzveidības veidošanai atbilstošu pļaušanu šajās teritorijās.

2022. gadā tika izveidotas 10 jaunas pilsētas pļavu teritorijas. 

2021. gadā pilsētas pļavās paveiktais. 
2022. gadā pilsētas pļavās paveiktais.

Kāpēc projekts “Pilsētas pļavas”?

• Ziedošu augu klātbūtne būtiski palielina bioloģisko daudzveidību pilsētvidē, nodrošinot barību apputeksnētājiem un citiem bezmugurkaulniekiem.
• Pļavu augu padara pilsētas ekosistēmu veselīgāku un palielina arī pilsētā esošo dārzu ražību, jo liela daļa no kultūraugiem, piemēram, ābeles, ķirši, plūmes un citi, ir atkarīgi no apputeksnētāju klātbūtnes.
• Projekts “Pilsētas pļavas” nodrošina iedzīvotājiem iespēju pilsētvidē iepazīt Latvijai raksturīgos savvaļas augus
• Apsaimniekotājiem samazinās šo teritoriju apsaimniekošanas izdevumi, jo jāpļauj līdz divām reizēm sezonā, nevis 3 – 4 reizes.

Kur būs pilsētas pļavas?

2021. gadā teritorijas ieteica Rīgas apkaimju biedrības, un Latvijas Dabas fonda eksperti no katra piedāvājuma projektā iekļāva ekoloģiski, ainaviski un sociāli nozīmīgāko platību. 2021. gadā “Pilsētas pļavas” izveidotas 20 vietās Rīgas apkaimēs, kā arī Rīgas Nacionālajā Zooloģiskajā dārzā, LU Botāniskajā dārzā. Tāpat viena pilsētas pļava tiek veidota  Salaspils pilsētas centrā. 2022. gadā potenciālās pļavu teritorijas atlasīja Latvijas Dabas fonda eksperti. 

Pilsētas pļavu karte Rīgā.

Pilsētas pļavas veidojam kopā!

Jau no projekta sākuma Latvijas Dabas fonds ir rūpējies par to, lai Rīgas iedzīvotājiem būtu iespēja līdzdarboties “Pilsētas pļavu” tīkla izveidē! 2021. gada pavasarī Latvijas Dabas fonds aicināja Rīgas apkaimju biedrības iesniegt savu pieteikumu projektam. Apkaimju biedrības ieteica tās pašvaldībai piederošās, regulāri apsaimniekotās zālāju platības, kurās paši apkaimes iedzīvotāji līdzšinējo mauriņu vietā vēlētos redzēt ziedošus savvaļas augus. Tika pieteiktas aptuveni 70 teritoijas, tās rūpīgi apsekoja eksperti, novērtējot to ekoloģisko, ainavisko un sociālo potenciālu. Katrai no apkaimēm, kas pieteica kādu no teritorijām, tika izvēlēta projektam “Pilsētas pļavas” piemērotākā vieta.

Projektā “Pilsētas pļavas” Latvijas Dabas fonds:

• Izskata potenciālās teritorijas, novērtējot zālāju pašreizējo stāvokli;
• Nodrošina komunikāciju un sadarbību ar Rīgas apkaimju biedrībām, konsultējot un izglītojot par plānoto darbību, kā arī sagatavo apsaimniekošanas plānu katrai teritorijai;
• Nodrošina sēklu materiāla sagādi;
• Nodrošina līdzdalību teritorijas sagatavošanā sēklu sējai, kā arī piedalās sēklu izsējā;
• Seko izmaiņām zālāja sugu sastāvā, veicot tā monitoringu, kā arī izstrādā vadlīnijas turpmākai zālāju uzturēšanai;
• Nodrošina komunikācijas atbalstu projektam.

Projektā “Pilsētas pļavas” Rīgas apkaimju biedrības :

• Iesaka potenciālās “Pilsētas pļavu” teritorijas;
• Apzina pieejamos tehniskos un cilvēku resursus, kuri būs nepieciešami talkas organizēšanai rudenī;
• Piedalās rudenī organizētajā talkā, kurā “Pilsētas pļavu” teritorijā tiks veikti augsnes sagatavošanas darbi, piemēram, kūlas un sūnu slāņa likvidēšana, augsnes uzirdināšana, atsevišķu invazīvu augu sugu izrakšana;
• Veic Latvijas savvaļas augu sugu piesēju.

Projektā “Pilsētas pļavas” Rīgas dome:

• Pilsētas pašvaldībai piederošajās un līdz šim apsaimniekotajās teritorijās nodrošina pļaušanu ne biežāk kā divas reizes sezonā ar zāles savākšanu. “Pilsētas pļavu” teritorijās iestaigātās taciņas un brauktuvei tuvākā viena metra platība tiks pļauta līdzšinējā intensitātē.

Kādi ir Rīgas domes saistošie noteikumi “Pilsētas pļavu” apsaimniekošanai?

Līdz projekta sākšanai visā Rīgas teritorijā visos zālājos, tostarp dabiskajās pļavās, bija spēkā vienādas prasības attiecībā uz teritorijas sakopšanu - zāles garums nedrīkstēja pārsniegt 20 centimetrus. 2021. gada 16. jūnija ārkārtas sēdē Rīgas dome pieņēma saistošos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā kopjams zāliens projekta “Pilsētas pļavas” teritorijās Rīgā. Noteikums paredz, ka 18 galvaspilsētas teritorijās bioloģiskās daudzveidības veicināšanai varēs veidot pļavas, kurās zāles garums var pārsniegt 20 centimetrus. Vasarā zāle būs jānopļauj tikai gar gājēju celiņiem, iestaigātām takām un brauktuvēm, bet rudenī būs jāsakopj visa teritorija.

Informācija par saistošiem noteikumiem “Pilsētas pļavu” apsaimniekošanai: https://www.riga.lv/lv/jaunums/dabas-daudzveidibas-veicinasanai-riga-vairakas-teritorijas-vares-veidot-plavas

Kas ir dabiskās pļavas un kāpēc tās tiks ierīkotas pilsētvidē?

Dabiskās pļavas Latvijā saglabājušās vien 0.7% teritorijas, un tās ir vienas no visapdraudētākajām ekosistēmām Eiropā. Vienā pļavas kvadrātmetrā var būt sastopamas vairāk nekā 50 dažādu augu sugas.

Ļoti iespējams, ka projekta “Pilsētas pļavas” teritorijās nekad netiks sasniegta bioloģiskā daudzveidība, kāda ir dabiskajās pļavās, jo pilsētā esošie zālāji pakļauti daudz lielākam stresam, ko rada vides uzkaršana, ielu kaisīšana ar sāli, piesārņojums un citi apstākļi. Taču arī “Pilsētas pļavās” spēj veidoties daudzveidīgi vides apstākļi un var pastāvēt liela sugu daudzveidība. Tāpat kā dabiskās pļavas, “Pilsētas pļavas” ir atkarīgas no mērenas apsaimniekošanas – pļaušanas un zāles savākšanas, tāpēc tās nebūs vienkārši nepļauti un nesakopti zāles laukumi. Latvijas Dabas fonds sekos “Pilsētas pļavu” sugu sastāva izmaiņām un vēlamajam apsaimniekošanas veidam.

Kā nodrošināt bioloģisko daudzveidību pilsētvidē?

• Pirmais solis uz mērķa sasniegšanu ir retāka pļaušana – ļaujiet augiem ziedēt! Jo lielāka sugu daudzveidība, jo ilgāk zālājā būs redzams, kā vienas augu sugas ziedēšanu nomaina citi augi.

• Kad zālājā jau liela daļa augu beiguši ziedēt, tad nepieciešama tā pļauja un zālēs savākšana, jo zālājam, kurā vēlamies redzēt pēc iespējas vairāk koši ziedošus augus, nav nepieciešama papildu mēslošana.

• “Pilsētas pļavas” izveidei lielā teritorijā (> 0,1 hektārs) nevajadzētu izmantot sēklu maisījumus, kuru izcelsme ir ārpus Latvijas, jo šādu sēklu maisījumu izmantošana lielās platībās apdraud mūsu pašu savvaļas augu daudzveidību! Mūsu savvaļas augi paaudžu paaudzēs auguši, pielāgojušies Latvijas klimatam, tostarp arī bargākām ziemām. Iesējot augu sēklas, kuru izcelsme ir cits Eiropas reģions, pastāv draudi, ka tās var sakrustoties ar vietējām sugām, izmainot to pielāgotību mūsu vides apstākļiem. Šādi sakrustojušies augi, iestājoties nelabvēlīgiem laika apstākļiem, var iznīkt.