Zālāju eksperti tiekas pļavās

Viens no projekta GrassLIFE stūrakmeņiem ir zināšanas un to apvienošana ar praksi, tāpēc pļavu atjaunošanā un apsaimniekošanā gūtās pieredzes pārvēršana zināšanās un dalīšanās ar tām ir ļoti būtiska projekta sastāvdaļa. 

Tāpēc šī gada 5. un 6. augustā 37 Latvijas zālāju biotopu eksperti un apsaimniekotāji izzināja projektā GrassLIFE veikto zālāju biotopu atjaunošanas pieredzi un apsprieda LIFE-IP LatViaNature projektā topošo zālāju biotopu atjaunošanas sekmju novērtēšanas metodiku.

Vispirms semināra dalībnieki pulcējās aizsargājamo ainavu apvidus “Ziemeļgauja” dabas saimniecībā “Bekas”,  kuras saimnieks Viesturs Lārmanis iepazīstināja ar zālāju biotopu apsaimniekošanas un atjaunošanas praktiskajiem aspektiem – aizaugušu parkveida pļavu atjaunošanas pieredzi, sauso zālāju atjaunošanai un apsaimniekošanai izmantoto liellopu šķirņu apsvērumiem, dabiskiem zālājiem raksturīgas veģetācijas veidošanu atmatā, dabiskiem zālājiem raksturīgu augu sēklu vākšanu un to izplatīšanu gan sējot sēklas, gan ganību dzīvniekiem izbarojot sugām bagātu sienu.

“Beku” saimnieks Viesturs Lārmanis dalās savā parkveida pļavu un ganību atjaunošanas pieredzē. Celmu frēzēšanas vietās, kur tika izklāts un izbarots sugām bagāts siens, jau divus gadus pēc frēzēšanas ir izveidojies zālājiem raksturīgs zelmenis, kamēr citās celmu frēzēšanas vietās vēl dominē krūmu atvases,  avenes un citas zālājiem neraksturīgas sugas.

Zālāju biotopu ekspertes Solvitas Rūsiņas vadībā saimniecībā “Bekas” eksperti diskutēja par ganīšanas slodžu ietekmi uz dabiskā zālāja veģetāciju – pēdējo desmit gadu laikā ganīšanas blīvumu palielinot no 0,3 līdz 0,6 nosacītajām liellopu vienībām, sausajās Ziemeļgaujas pļavās būtiski samazinājās augu ziedēšanas sekmes, kas draudēja novest pie šo sugu izzušanas, bet divu gadu laikā pēc ganību slodzes samazināšanas un Šerolē šķirnes nomaiņu uz Hailanderiem, augu ziedēšanas sekmes ir atjaunojušās un “Beku” ganības atkal var lepoties ar lielziedu vīgriežu un citu pļavu augu ziediem.

“Rātes tīrumus” “Beku” saimniecība iegādājās vien pirms dažiem gadiem, taču lauks bija ļoti nelīdzens un grūti apsaimniekojams. Lai spētu nodrošināt biotopu apsaimniekošanai nepieciešamo zemo pļauju, daļa no zālāja platības tika uzarta, izlīdzināta un iesēta no jauna, bet, lai sēto zālāju un izlīdzināto atmatu pārvērstu par sugām bagātu pļavu, arī šajā vietā veikta sugām bagātu siena ruļļu izbarošana lopiem, bet rudenī tajā plānots izsēt citās Ziemeļgaujas pļavās ievāktas dabisko zālāju sēklas.

Dabisko zālāju sēklas Latvijā iegādāties nav iespējams. Lai pie sēklām tiktu, tās ir jāvāc ar rokām. Lielāku apjomu savākšanai GrassLIFE saimniecība “Sita Nature Park” izmanto Lielbritānijā ražotu un šai valstī plaši izmantotu sēklu savākšanas agregātu, kurš projekta laikā tiek izmantots sēklu ievākšanai arī citās projekta saimniecībās, tai skaitā “Ziemeļgaujas” “Bekās”.

Lai daudzveidīgo “Beku” saimniecību un tās ganības varētu izrādīt iespējami plašākam interesentu lokam, ar GrassLIFE atbalstu saimniecība ir izveidojusi “pļavas busu” – apmeklētājiem pielāgotu piekabi, kura pa saimniecības ganībām tiek pārvietota ar traktoru.

Dienas noslēgumā semināra dalībniekiem bija iespēja paviesoties dabas liegumā “Mugurves pļavas” un aplūkot saimniecības “Stirnas” vietu, kur pirms diviem gadiem veikta auglīga un sugām nabadzīga zālāja augsnes virskārtas noņemšana ar tai sekojošu sugām bagātas zāles izklāšanu un sugām bagātās Ziemeļgaujas pļavās ievāktu sēklu izsēšanu. Tā kā Ziemeļgaujas pļavās ievāktās sēklas tika izsētas arī citos Mugurves pļavu zālājos, tad semināra dalībniekiem bija iespējams salīdzināt sēklu dīgšanas un dīgstu izdzīvošanas sekmes dažādi sagatavotās vietās – augsnes virskārtas nostumšanas vietā – un vietā, kur augsnes atsegšana veikta ar ecēšanu. Ja vietā, kur augsnes atsegšana veikta ar ecēšanu, starp pļavas lapsastēm bija samanāmas vien dažas no Ziemeļgaujas pļavām pārnestās pļavas dzelzenes, plankumainās asinszāles, dziedniecības ancīši un dzirkstelītes, tad augsnes nostumšanas vietā pļavas dzelzenes šobrīd dominē, bet starp tām bez dziedniecības ancīša, dzirkstelītes un asinszālēm ir ieaugušas parastās trīsenes, pļavas vilkmēles, lielziedu vīgriezes, ziemeļu madaras, lipīgās sveķenes un citas dabisko zālāju indikatorsugas. Vai atjaunotajā pļavā iesētās sugas spēs saglabāties, rādīs laiks un noteiks turpmākās zālāja apsaimniekošanas sekmes, bet pirmie rezultāti ļauj domāt, ka neskatoties uz augstajām izmaksām, šī metode ir izmantojama, lai sugām nabadzīgu un auglīgu zālāju pārvērstu par ziediem bagātu pļavu.

“Stirnu” saimnieks Verners Pudāns dalījās ar ekspertie par praktisko augsnes virskārtas nostumšanas pieredzi.

Semināra otrajā dienā LatViaNature rīkotās diskusijas ietvaros Dr.S.Rūsiņa klātesošos iepazīstināja ar dabisko zālāju atjaunošanas sekmju novērtēšanas problemātiku. Tās laikā tika diskutēts par dažādiem datu ievākšanas, uzglabāšanas un analīzes aspektiem un meklēti risinājumi vienotai atjaunošanas sekmju vērtēšanas pieejai, lai iegūtie dati būtu salīdzinami, atkārtojami un izmantojami plašākos izvērtējumos.

Dr. Solvitas Rūsiņas lekcija par zālāju ekoloģiskās atjaunošanas sekmju novērtēšanas monitoringu pulcēja daudz interesentu.

Dienas noslēgumā tika apmeklētas vēl divas GrassLIFE projekta saimniecības – “Kalna Rubeņi” dabas parkā “Kuja” un “Piekrastes” dabas parkā “Daugavas ieleja”. “Kalna Rubeņos” semināra dalībniekiem bija iespēja vērtēt zālāja atjaunošanās sekmes gan vietā, kur pirms diviem gadiem veikta apauguma novākšana un celmu frēzēšana, gan zālājā, kur veikti augsnes līdzināšanas darbi. Savukārt “Piekrastēs” tika diskutēts par iespēju zālāju biotopu atjaunošanā izmantot Latvijas zālājiem raksturīgu pusparazītisku sugu – zvaguli, kurš daļu no sev nepieciešamajām barības vielām uzņem no augstajām graudzālēm, tā mazinot to dominanci.

Dabas parka “Kuja” saimniecībā “Kalna Rubeņi” zālājs sekmīgi atjaunijies pēc 2019. un 2020. gadā veikatjiem augsnes līdzināšanas darbiem. Lai saudzētu sugām bagāto velēnu, līdzināšana veikta ar vairākkārtēju diskošanu, pievelšanu, šļūkšanu un ecēšanu, līdzenākās zālāja vietas saglabājot neskartas. Velēnas fragmentu saglabāšana attaisonjās – otrajā vasarā pēc darbu veikšanas augsnes līdzināšanas vietas vairs nav atšķiramas no līdzināšanas neskartajiem laukumiem un lielākajā līdzināto vietu daļā ir atjaunojies gan dabiskiem zālājiem raksturīgais sugu sastāvs, gan seniem zālājiem raksturīga augāja struktūra.

Dabas parka “Daugavas ieleja” saimniecībā “Piekrastes” vairākus gadus pēc kārtas tika izsētas Latvijas pļavās ievāktu zvaguļu sēklas. Kaut daļa zvaguļu ik gadu sadīga, tā izdzīvošans sekmes un ietekme uz zālājā esošo veģetāciju bija mazāk nekā mitrākajās un auglīgākajās Lielupes palienes pļavās, kur veikti līdzīgi darbi. Šajā rudenī darbus plānots turpināt, bet turpmākos gadus – sekot līdzi zvaguļu izdzīvošanas sekmēm un to ietekmei uz zālāja veģetāciju.

Semināra noslēgumā tā dalībnieki atzina, ka šis ir bijis vajadzīgs pasākums ne tikai Latvijā izmantoto zālāju biotopu atjaunošanas metožu iepazīšanai, bet arī profesionāļu pieredzes apmaiņai, lai gūtās atziņas var izmantot tālākā ekosistēmu atjaunošanas darbā.

Kā norāda LatViaNature projekta darbinieki: “Dabas ekspertu pieredzes ir dažādas, un praktiski pielietojamas zināšanas var gūt vienīgi šādā ceļā – apmainoties pieredzē, apskatot īstenošanas vietas un diskutējot”.