"Vētras": jauns ganāmpulks un parkveida pļavas

Saimniecības vizītkarte

• Valkas novada Valkas pagasta zemnieku saimniecība “Vētras”
• Nozares: graudkopība, putnkopība un gaļas liellopu audzēšana
• Apsaimnieko vairāk nekā 300 ha no Valkas novada lauksaimniecības zemēm. Gandrīz 70 ha no tām atrodas Gaujas ielejā, Īpaši aizsargājamā dabas teritorijā “Ziemeļgauja”

Ko “Vētras” paveikuši projektā GrassLIFE:

• Uzsākta 50 ha plašu dabisko zālāju atjaunošana, t.sk. atmežoti 32 ha Parkveida pļavu un ganību un uzsākta ilgstoši neapsaimniekotu biotopu Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas un Sausi zālāji kaļķainās augsnēs noganīšana 18 ha platībā.
• Atjaunoto zālāju noganīšanai uzstādīti ganību aploki, izbūvēta lopu ziemas novietne un iegādātas 25 Aberdīnas-Angus zīdītājgovis.

Izmantotās metodes

• Koku un krūmu ciršana, celmu frēzēšana, atvašu appļaušana un noganīšana.
• Sugām bagātu zālāju sēklu izsēja, atmežoto ES nozīmes zālāju biotopu atjaunošanās tempu paātrināšanai.
• Atjaunojoša ganīšana ekspansīvo sugu un neapsaimniekošanas gados zālājā uzkrātā kūlas slāņa mazināšanai.

Zālāju atjaunošanas sasniegtais rezultāts 2020. gada beigās

• Ar atmežošanu un celmu frēzēšanu 13 ha platībā atjaunota aizaugušo Parkveida pļavu un ganību struktūra – atjaunotas aizaugušās lauces, atsegti dižkoki un senās parkveida ainavas koki un, atsedzot jaunākus kokus, sekmēta nākotnes parkveida ainavas koku veidošanās.
• Uzstādīti stacionāri ganību aploki, tā izveidotas ganības un to apsaimniekošana pielāgota dabisko zālāju atjaunošanas vajadzībām.
• Izveidota ziemas novietne lopu labturības apstākļu nodrošināšanai ziemā.
• Iegūtas zināšanas un radīti priekšnoteikumi saimniecības dabisko zālāju biotopu laba aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai ilgtermiņā.

Pirmie rezultāti

2019. gadā bija pirmā ganību sezona biotopā Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas – tika noganīts atāls, bet ietekme uz veģetāciju tik īsā laika posmā vēl nav jūtama. 2020. gadā ganīšana bija intensīva, lai mazinātu ekspansīvās sugas – rezultātu varēs novērtēt šajā vasarā.

Būtisks progress panākts parkveida pļavu atjaunošanā – tur pabeigti koku ciršanas darbi, safrēzēti celmi. Šajā pavasarī tur uzsākta noganīšana.

Projekta GrassLIFE zālāju eksperte Baiba Strazdiņa:

Vētras līdz ar projekta partneriem dabas saimniecību “Bekas” un z/s “Vekši” ir pirmās Ziemeļgaujas saimniecības, kurās projekts GrassLIFE veic plašus Parkveida pļavu atjaunošanas darbus. Tā kā parkveida ainavu rekonstrukcijas darbi Latvijā līdz šim ir maz īstenoti, jāatzīst, ka zināmā mērā tas ir drosmīgs eksperiments, no kura mācās gan GrassLIFE saimnieki, gan eksperti. Kurus jaunos kokus saglabāt kā nākotnes biokokus, kādu frēzēšanas tehniku izmantot dažāda aizauguma pakāpes vecupēm, palu sanesumiem un terašu nogāzēm bagātajā Gaujas ielejā, kā sekmīgāk ierobežot dažādu koku atvases, kā panākt ātrāku zālājiem raksturīgas veģetācijas atjaunošanos, kā sekmīgāk kombinēt atvašu pļaušanu ar noganīšanu, un kā ganību dzīvniekus izmantot dabiskiem zālājiem raksturīgo augu sēklu izplatības veicināšanā – tie ir jautājumi, uz kuriem atbildes var rast tikai darot. Tomēr pirmie rezultāti gandarī gan GrassLIFE ekspertus, gan pašus saimniekus un tie jau šobrīd iedvesmo citus zemju īpašniekus, kuri, redzot pozitīvos piemērus, sāk domāt arī par savu aizaugušo parkveida pļavu atjaunošanu.

Turpmākie darbi

Pirmajos projekta gados jau sasniegts daudz – blīva baltalkšņu, jaunu priežu un bērzu audžu vietā skatam nu paveras plaša ainava ar dižkokiem, klajām laucēm, atklātām vecupēm un jaunu koku un krūmu grupām, taču vēl vairāk darbu priekšā.  Atmežotajās parkveida pļavu daļās jābūvē aploki un jāuzsāk noganīšana, lai ierobežotu izcirsto koku un krūmu atvases un mazinātu ekspansīvās sugas, kuras visdrīzāk sazels celmu frēzēšanas vietās, jo tās gribēs izmantot ciršanas un frēzēšanas laikā augsnē nonākušās papildu barības vielas. Sen pamestajās laucēs būs jāveic mērķtiecīga kūlas slāņa izganīšana. Lai frēzēšanas laikā atsegtajās vietās sekmētu ātrāku velēnas un dabiskajiem zālājiem raksturīgo sugu atjaunošanos, tiks veikta dabiskiem zālājiem raksturīgo sugu sēklu ienese. Ja ganīšana jau būs sākusies, tad to varēs izdarīt, izbarojot sēklu sienu, bet metode vēl tiks precizēta.

“Vētru” atklāto pļavu daļās, kuru noganīšana tika atsākta 2019. gada vasaras otrajā pusē, ar intensīvu ganīšanu un appļaušanu būs jāturpina ekspansīvo sugu ierobežošana, lai parasto kamolzāļu, pļavas timotiņa, ložņu vārpatas, slotiņu ciesas un meža suņuburkšķu vietā sev vietu rastu pūkainās pļavauzītes, šaurlapu skarenes, parastais vizulis un dažādas ziedaugu sugas, kuras atsevišķās pļavas daļās vēl ir saglabājušās. Savukārt rudens pusē, kad pļavu putni būs izligzdojuši, tiks turpināti vēl nepabeigtie frēzēšanas darbi.