Šogad janvārī LU pētnieki un projekta GrassLIFE eksperti Solvita Rūsiņa un Raimonds Kasparinskis un viņu ekspertu komanda Latvijas Universitātes 77. starptautiskās zinātniskās konferences aktuālās zinātniskās tēmas sekcijā "Aktuālie jautājumi augsnes un biotas izpētē Latvijā" prezentēja pētījumu, kas veikts GrassLIFE atjaunojamo zālāju teritorijās.
Pētījums "Veģetācijas un augsnes priekšizpēte dabisko zālāju biotopu atjaunošanas plānošanā: GrassLIFE projekta piemērs" demonstrē pirmos rezultātus par augšņu ķīmisko īpašību saistību ar atjaunojamo zālāju veģetāciju (sugu sastāvu) projekta ietvaros.
Līdz šim Latvijā līdzīgu pētījumu par dabiskajiem zālājiem nav bijis, tādēļ zālāju atjaunošanā esam vadījušies pēc citu valstu pieredzes. Piemēram, atlantiskajā Eiropā (Nīderlande, Beļģija, Vācijas rietumu daļa u.c.) ir secināts, ka dabiska zālāja biotopa atjaunošana ir gandrīz neiespējama (ja vien neveic ļoti dārgo un darbietilpīgo augsnes virskārtas noņemšanu), ja augsnē ir liels augiem pieejamā fosfora daudzums. Mūsu pētījumā uzzinājām, ka vairākos projekta zālājos, kur jau sekmīgi norit atjaunošanās un ir sastopamas dabisko zālāju indikatorsugas, fosfora daudzums stipri pārsniedz šo zinātniskajā literatūrā minēto slieksni. Taču, pētījums parādīja arī pretējas situācijas – augsnēs, kuras ķīmiskās īpašības bija pilnībā atbilstošas dabiska zālāja prasībām, pat pēc 20 gadu dabai draudzīgas apsaimniekošanas nebija notikusi sekmīga atjaunošanās.
Pētījuma vadītāja Solvita Rūsiņa uzsver:
Mūsu pētījums pierāda, ka Latvijā nereti nav izmantojamas tās zinātnisko pētījumu atziņas, kas iegūtas Eiropas valstīs ar no Latvijas atšķirīgu klimatu, augsnēm, veģetāciju un lauksaimniecības vēsturi. Lai sekmīgi plānotu dabisko zālāju biotopu atjaunošanu un izstrādātu rekomendācijas biotopu atjaunošanai Latvijā, nepieciešams turpināt zinātniskus pētījumus tieši Latvijas dabiskajos zālājos, jo tikai tā var atklāt tos faktorus un procesus, kuri ir visnozīmīgākie zālāju biotopu sekmīgai atjaunošanai Latvijas apstākļos.
