Latvijas Dabas fonds aplūko Ziemeļvalstu piemērus dabai draudzīgai saimniekošanai pļavas produktu popularizēšanai: dabisko pļavu gaļas ražotāju asociācija Somijā
Dabiskās pļavas ir mājvieta daudziem augiem un dzīvniekiem, nozīmīgs kultūrvēsturisks elements un estētisks un emocionāls baudījums. Dabisko pļavu dāsnumu un vērtību nosaka arī tajās iegūstamie produkti - medus, tēja, gaļa, piena produkti un alus. Piemēram, pļavas augu vākšana tējām izsenis ir latviešu tautas tradīcija, savukārt dabisko pļavu medum, pateicoties daudzo un dažādo ziedētāju apputeksnēšanai, piemīt neatkārtojama smarža un garša.
Dabisko pļavu produktu ražošana un patēriņš ir nozīmīgi soļi dabisko pļavu saglabāšanai. Vienlaikus tie arī nodrošina veiksmīgu biznesu pļavu apsaimniekotājiem, bet patērētājiem – iespēju baudīt garšīgu, tīru un veselīgu pārtiku. Dabisko pļavu produktu ražošana ļauj samērot dabas vērtību saglabāšanu un biznesa intereses, kā arī piedāvā plašas izvēles iespējas pircējam. To pierāda Latvijas Dabas fonda projektā “Ziemeļvalstu pieredzes pārnese uz Latviju nacionālā zālāju produktu sertifikāta izveidošanai” aplūkotās Somijas un Zviedrijas dabai draudzīgo uzņēmēju prakses.
Dabai draudzīgas saimniekošanas prakšu izpēte var kalpot par iedvesmu dabisko pļavu apsaimniekotājiem uzsākt vai turpināt ražošanas procesu. Iepazīstoties ar Zviedrijas un Somijas uzņēmēju pieredzi videi draudzīgu un jo īpaši uz zālāju apsaimniekošanas atbalstu vērstu produktu sertifikācijas metožu izveidē, ir iespējams apzināt pļavas produktu ražošanas ekonomisko un bioloģiskās daudzveidības potenciālu un attīstīt Latvijas Dabas fonda ieceri par dabisko pļavu produktu zīmola izveidi Latvijā.
Kā izpētē noskaidrots, Somijā pļavas gaļas ražošanas tradīcijas pastāv jau gadu desmitiem. Tomēr tikai 2020. gadā pēc ilgstoša poliloga ar ražotājiem, vides organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm, ražotāju grupa nodibināja Somijā pirmo dabisko pļavu gaļas ražotāju asociāciju (Luonnonlaidunlihan tuottajat ry). Asociācijas izvirzītais mērķis ir apvienot ražotājus un veicināt dabisko zālāju apsaimniekošanu un stiprināt videi draudzīgu gaļas ražošanu ar augstiem dzīvnieku labturības standartiem. Lai gan asociācijai nav stingra sertifikācijas programma, kas būtu līdzvērtīga Zviedrijas Sigill sertificētajam “Naturbeteskött” zīmolam, ražotājiem ir jāatbilst noteiktiem dalības kritērijiem. Asociācija nodrošina zīmolu, ko ražotāji drīkst izmantot, realizējot savu produkciju.
Somijas pļavas gaļas ražotāji izrāda interesi arī par Zviedrijas sertifikācijas sistēmu “Naturbeteskött” zīmola iegūšanai. 2022. gadā pirmā Somijas saimniecība izturēja Sigill standarta sertifikāciju un ieguva tiesības “Naturbeteskött” zīmola izmantošanai. Ņemot vērā Sigill sertifikācijas izmaksas, šo sertifikācijas ceļu nākotnē varētu izmantot lielās saimniecības. Tie ražotāji, kuri nevarēs atļauties šīs izmaksas, paliks pie Somijas pļavas gaļas ražotāju asociācijas piedāvātās zīmola izmantošanas iespējas.
Somijas gaļas ražotājiem ir liela pieredze produkcijas tiešajā tirdzniecībā, informāciju patērētājiem nododot caur dažādiem kanāliem – ražotāju mājas lapām, lauksaimnieku organizācijām, ražotāju sarakstēm ar kontaktiem. Tāpat aktīvi tiek izmantota dalība dažādos pasākumos, kur publicitāti nodrošina masu mediji. Lauksaimnieki savas produkcijas reklamēšanai izmanto arī “Facebook” platformā balstītos Reko apļus (Reko rings), kuri Skandināvijas valstīs ieguvuši lielu popularitāti. Lielisks instruments klientu piesaistei ir atvērtās lauku dienas saimniecībās ar mājas kafejnīcām.
Tiešajā tirdzniecībā ražotāji piedāvā dažādus gaļas produkcijas veidus. Daži piedāvā tikai lielapjoma pirkumus, piemēram, jauktā veidā sagrieztu “gaļas kasti”, kurā ir vismaz ceturtdaļa vai puse no liemeņa, un kauj dzīvniekus tikai tad, ja ir pietiekami daudz iepriekš veiktu pasūtījumu, lai pārdotu visu liemeni. Ražotāji, kuriem pašiem ir veikali, produkciju pārdod mazākos apjomos un arī saldētā veidā. Daži ražotāji pārdod arī pārstrādes produkciju, piemēram, desas, kuras, tiesa, retāk, bet tiek saražotas uz vietas saimniecībā vai izmantojot pārstrādes pakalpojumus.
Publikācija tika sagatavota ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā finansiālu atbalstu. Par šīs publikācijas saturu ir atbildīgs Latvijas Dabas fonds, un tas var neatspoguļot Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā oficiālo viedokli vai politiku.
