Latvijas Dabas fonda mobilais ganāmpulks 2022. gada sezonā atjaunojis 160 hektārus pļavu biotopu
Latvijas Dabas fonda projektā GrassLIFE izveidotais mobilais ganāmpulks 2022. gada sezonā atjaunojis 160 hektārus pļavu biotopu 16 ganību vietās Latvijā. Pirmo reizi tas darbojās Ādažu dabas parka un militārā poligona pļavās, kā arī Teiču un Krustkalnu rezervātu zālājos. Mobilais ganāmpulks nogana vērtīgās un izzūdošās dabiskās pļavas, kuras nav piemērotas pļaušanai un siena vākšanai. Šobrīd dzīvnieki mitinās novietnē Līgatnē un gaida pavasari, lai savā īpaši pielāgotajā piekabē atkal dotos veikt darbu dabisko pļavu labā.
Ganību sezona tika atklāta 6. maijā Vakarbuļļos, kur mobilais ganāmpulks ganījās jau 3. reizi, bet Līgatnes pārceltuves un Līgatnes karoga pļavas tika ganītas otro sezonu. Pirmo reizi mobilais ganāmpulks darbojās Ādažu dabas parka un militārā poligona pļavās, kā arī Teiču un Krustkalnu rezervātu zālājos.
Kopumā 2022. gada sezonā tika noganīti 16 bioloģiski vērtīgi zālāji, tostarp arī Lielupes palienes pļavas Jelgavā un Priedaines pļava Jūrmalā. Sezona noslēdzās 23. oktobrī Teiču dabas rezervāta Ozolsalā. Kopējais atjaunoto teritoriju apmērs ir 160 hektāri.
Mobilais ganāmpulks atjaunoja dažādus pļavu biotopus – sugām bagātas ganības un ganītas pļavas, smiltāju zālājus, parkveida pļavas un atsevišķus palieņu zālāju fragmentus. Piemēram, Priedaines pļava Jūrmalā atbilst bioloģiski vērtīgam un īpaši aizsargājamam biotopam Piejūras zālājs. Latvijā šis biotopa veids ir ļoti rets – tas nepārsniedz 180 hektārus. Tie izceļas ar lielu augu sugu daudzveidību – piejūras zālājos sastopams gan sausām un mēreni mitrām vietām raksturīgs augājs, gan mitru un slapju vietu augu sabiedrības, gan arī augi, kuri aug tikai iesāļās augsnēs, piemēram, purva mātsakne un zilganais meldrs. Vairums piejūras zālājiem raksturīgo augu ir nelieli un var izdzīvot tikai regulāri ganītās vai pļautās vietās, kur tos nenomāc liela auguma augi.
Projekta GrassLIFE eksperte Baiba Strazdiņa stāsta: “Šī bija jau piektā Latvijas Dabas fonda mobilā ganāmpulka sezona. To laikā esam palīdzējuši atjaunot vairāk nekā 42 dabiskos zālājus visā Latvijā. Daļā no tiem bija nepieciešams izganīt ieplakas un mežmalas, kur veikta aizauguma novākšana, citās – mazināt ilgstošas neapsaimniekošanas ietekmē uzkrāto kūlas slāni, bet vēl citos – mazināt ekspansīvo vai invazīvo sugu sastopamību. Tā kā atjaunojamu dabisko zālāju Latvijā ir ļoti daudz, bet šāda veida ganāmpulks – tikai viens, ne visas pļavas spējam noganīt katru gadu, tomēr arī pirmie ganīšanas rezultāti ir daudzsološi. Šo gadu laikā mūsu noganītajos zālājos ir samazinājusies ekspansīvo un invazīvo sugu dominance un pieaugusi dabiskajiem zālājiem raksturīgo sugu sastopamība. Noganītās pļavas ir kļuvušas pļavu ziediem bagātākas, tā priecējot ne tikai to saimniekus un apmeklētājus, bet arī bites, tauriņus un citus apputeksnētājus.”
Šajā sezonā mobilajā ganāmpulkā darbojās 162 Galovejas šķirnes liellopi. Dzīvnieku novietne atrodas Līgatnē, bet arī ziemā tie pārsvarā uzturas brīvā dabā, jo garais apmatojums ar biezo vilnu sniedz dzīvniekiem labu aizsardzību sliktos laika apstākļos. Taču pavasarī, sadīgstot zālājiem, mobilais ganāmpulks savā īpaši pielāgotajā piekabē atkal dosies veikt darbu dabisko pļavu labā.
Mobilā ganāmpulka veiktā noganīšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā palīdzēt dabiskajām pļavām atgūt augu sugu daudzveidību. Dabiskās pļavas ir viena no izcilākajām Latvijas dabas vērtībām, jo augu daudzveidība tajās ir līdzvērtīga tai, kāda sastopama tropiskajos mežos. Izcilākajās Latvijas dabiskajās pļavās vienā kvadrātmetrā var atrast vairāk nekā 50 augu sugas.
Dabisko pļavu un ganību Latvijā šobrīd palicis ļoti maz. Pašlaik tās aizņem tikai 0,7% no valsts teritorijas, bet pirms 100 gadiem – 30%. Līdz ar to ir ļoti svarīgi saglabāt un atjaunot visas dabiskās pļavas, lai mēs nezaudētu šo dabas, kultūrvēstures un arī ekonomisko vērtību.
