Kalna Rubeņi – krūmi dod vietu ziedošām pļavām

Rūdolfa Medeņa bioloģiskajā gaļas liellopu saimniecībā Praulienas pagastā pēdējo trīs gadu laikā katru sezonu kas jauns – Hereford šķirnes govju ganāmpulkā dzimst teļi, saimniecības zālāji – ar košāku puķu paklāju un vieglāk apsaimniekojami, saimniecības ēkas papildinājis siena glabāšanas angārs, bet lopu ziemas novietni – jauns barošanas laukums un dzirdinātavas. Saimnieks norāda – dalība projektā GrassLIFE ir devusi attīstību, zināšanas un kontaktus, kas ļāvuši arī iezīmēt tālākus nākotnes plānus un dažus no tiem jau sākt realizēt.

Saimniecības vizītkarte

• Madonas novada Praulienas pagasta “Kalna Rubeņi”
• Bioloģiska zemnieku saimniecība
• Gaļas liellopu audzēšana un augkopība
• Vairāk nekā 70 ha dabisko zālāju

Ko “Kalna Rubeņi” paveikuši projektā GrassLIFE:

• Papildināts saimniecības gaļas liellopu ganāmpulks – iegādātas 20 Hereford šķirnes zīdītājgovis.
• Atjaunoti ES nozīmes biotopi 35 ha platībā, kas devis arī iespēju zālāju apsaimniekošanai piesaistīt atbalsta maksājumus par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos.
• 6,3 ha platībā cirsti krūmi, frēzētas saknes un atjaunota noteka – iegūta iespēja apsaimniekot līdz šim neizmantojamas saimniecības zemes.
• 18 ha platībā veikta zālāja virsmas līdzināšana – ecēšana, šķīvošana, diskošana, pievelšana – būtiski uzlabotas zālāju apsaimniekošanas iespējas.
• Izstrādāts zālāju atjaunošanas plāns, kas saskaņots ar Dabas aizsardzības pārvaldi – rasta iespēja atbalsta maksājumiem pieteikto zālāju apsaimniekošanu pielāgot konkrēto zālāju atjaunošanas vajadzībām.
• Ierīkots siena glabāšanas angārs, dzirdinātava un betonēts lopu barošanas laukums.
• Uzstādīts 3,3 km garš ganību aploks (2021. gada pavasarī) – iegūtas papildu ganību platības un, pateicoties stacionāram aplokam, rasta iespēja noganīt arī zālājus, kuri ir atrodas nostāk no pārējām saimniecības zemēm.

Izmantotās metodes

• Krūmu ciršana un celmu frēzēšana.
• Noteku atjaunošana.
• Augsnes virskārtas līdzināšana – ecēšana, šķīvošana, diskošana, pievelšana.
• Nepļautu un nediskotu laukumu atstāšana sugu piesātinājuma saglabāšanai un sēklu izsējas iespēju nodrošināšanai.
• Pļaušanas intensifikācija, ecēšana un pievelšana ekspansīvo sugu izplatības un auglības mazināšanai.
• Sugām bagātu zālāju sēklu izsēja, aizaugušo ES nozīmes zālāju biotopu atjaunošanās tempu paātrināšanai.
• Atjaunojoša ganīšana (uzsākta 2021.g. pavasarī).

Zālāju atjaunošanas sasniegtais rezultāts 2020. gada beigās

• Par 22 ha pieaugusi saimniecības ES nozīmes zālāju biotopu platība.
• Pieaugusi dabiskiem zālājiem raksturīgo sugu sastopamība.
• Ērtāka apsaimniekošana.
• Jaunas platības ganībām.
• Radīti nepieciešamie priekšnoteikumi atjaunoto zālāju biotopu laba aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai.

Dabiskie zālāji ir būtiska “Kalna Rubeņu” lauksaimnieciskās aprites daļa, tāpēc arī saimniecība kļuva par vienu no projekta GrassLIFE partneriem. Kopš 2015. gada “Kalna Rubeņi” apsaimnieko 35 hektārus dabisko zālāju, kas atrodas dabas parkā “Kuja”, kuram piešķirts Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – Natura 2000 vietas – statuss. Daļa no šiem zālājiem tika reizi gadā pļauti, bet iegūto sienu izmantoja kā lopbarību pašu ganāmpulkam. Pārējo teritoriju aizņēma pārmitri krūmāji, kas izveidojās 90. gados, sabrūkot padomju laikā ierīkotajai Kujas palienes drenāžai. Arī atklātās daļas apsaimniekošana bija problemātiska – to traucēja senas risas, meža cūku rakumi, mitras ieplakas, krūmu saknes un atvases. Sarežģīto pļaušanas apstākļu dēļ vidējais pļaušanas augstums krietni pārsniedza 10 cm, tāpēc zālājā bija uzkrājies biezs kūlas slānis un lielā tā daļā dominēja ekspansīvās sugas, kas šeit bija augstās graudzāles – suņuburkšķi, augstie grīšļi.

Projekta GrassLIFE ietvaros “Kalna Rubeņos” atjaunoti ES nozīmes biotopi 35 ha platībā. Daļā – 6,3 ha – cirsti krūmi, frēzētas saknes un atjaunota noteka sabrukušās drenu sistēmas ietekmē pļavā uzkrāto ūdeņu novadīšanai uz Upstu, bet 18 ha platībā – veikta  zālāja virsmas līdzināšana (vairākkārtēja ecēšana, šķīvošana, diskošana un pievelšana), dodot iespēju turpmāk to apsaimniekot ar zemo pļaušanu, kas palīdzēs saglabāt vērtīgo biotopu. Lai līdzināšanas laikā nezaudētu zālājā vēl esošo sugu daudzveidību, sugām bagātākās zālāja daļas šķīvošanas laikā tika saglabātas neskartas, bet, lai uzlaboto tajos augošu sugu vitalitāti, pļaušanas laikā tajās jau otro gadu tiek atstāti neskarti laukumi, kur dabisko zālāju augiem izziedēt un nobriedināt sēklas.

Paveiktais jau pirmajos projekta gados devis rezultātu – jau nākamajā gadā pēc līdzināšanas, nepļautu laukumu atstāšanas un zemās pļaujas darbiem, arvien vairāk tajos sastopamas dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas – piemēram, kalnu āboliņš, vītolu staģe, vidējā ceļteka, ziemeļu madara, matainā vēlpiene un jumstiņu gladiola, un labākajās pļavu vietās vienā kvadrātmetrā jau uzskaitītas 30–34 sugas.

Projekta GrassLIFE zālāju eksperte Baiba Strazdiņa skaidro: “Ātros atjaunošanas rezultātus lielā mērā sekmēja rudenī veiktie šķīvošanas un pavasara šļūkšanas un ecēšanas darbi, kuru laikā tika samazināts zālājā uzkrātais kūlas slānis un nomākta augsto graudzāļu vitalitāte, ko izmantoja ziedošie platlapji, kuri, parasto kamolzāļu, pļavas timotiņa, meža suņuburkšķa un citu augsto graudzāļu un ekspansīvo sugu nenoēnoti, minētajā gadā varēja krāšņi izziedēt un izsēt sēklas. Šļūkšanas un ecēšanas darbu ietekmē veģetācija attīstījās lēnāk un zālāja pļaušana tika veikta tikai augusta sākumā, kad lielākā ziedaugu daļa jau bija noziedējusi. Pavasara ecēšanas darbu laikā, atsedzot daudzu gadu laikā tajā uzkrāto kūlas slāni, tika radīta iespēja zālājā ziedošo augu sēklām sasniegt zemi un iesakņoties, tādējādi palielinot zālājā augošo ziedaugu skaitu. Tas ļauj domāt, ka šajā vasarā vismaz  sausākās atjaunoto zālāju daļas varēs izcelties ar vēl lielāku ziedaugu bagātību.”

Tālākajos projekta gados zālāju atjaunošana turpināsies, jo mitrākajās atjaunojamo zālāju daļās vēl aizvien dominē augstās graudzāles un ekspansīvās sugas. Tās plānots ierobežot ar  divreizēju pļaušanu, nopļauto savācot, un atāla noganīšanu. Īpaša uzmanība 2021. gadā tiks veltīta arī vietām, kur pēc frēzēšanas darbiem tika atsegti plaši augsnes laukumi. Tā kā starp krūmiem vēl bija saglabājušies atsevišķi sugām bagāti zālāja laukumi, sagaidāms, ka augsnē vēl ir saglabājusies bagāta sēklu banka un sugām bagāts augājs tajā atjaunosies pats, bet, ja tas būs nepieciešams, 2021. gada vasaras nogalē “Kalna Rubeņu” zālāji tiks bagātināti ar dabisko zālāju sēklām, kas iegūtas saimniecības zālāju vietās, kur jau ir gana bagāts augājs, izmantojot kādu no partneru saimniecībās jau izmēģinātajām sēklu izkliedes metodēm. Savukārt vietas, kur sugu daudzveidība jau ir atgriezusies, turpmāk tiks apsaimniekotas ar zemu pļaušanu un novākšanu un atāla noganīšanu, atsevišķus, sugām bagātākos laukumus ik gadu atstājot nepļautus, bet, lai vitalitāti atguvušos ziedaugus nenomāktu, ecēšanas darbi tajos tiks veikti ne katru pavasari.

Turpmāk atjaunoto “Kalna Rubeņu” zālāju apsaimniekošanu plānots paveikt ar  ganīšanu, kas  ir gan saimnieciski izdevīgākais, gan atjaunoto ES nozīmes zālāju biotopu Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas piemērotākais apsaimniekošanas veids. Tāpēc ar projekta GrassLIFE atbalstu iegādātas 20 Hereford tīršķirnes teles. Kopā ar pagājušā gada teļiem tās jau veido prāvu ganāmpulku. Arī ganību aploki tiks uzstādīti ar projekta atbalstu. Projekta finansējums ir ļāvis ierīkot siena glabāšanas angāru, dzirdinātavu, betonētu barošanas laukumu. Visus šos darbus “Kalna Rubeņos” veikuši apkaimes uzņēmēji, tāpēc droši var teikt, ka no GrassLIFE ir ieguvuši arī citi Madonas novada uzņēmēji.

Zālāju atjaunošanas mērķis ir dabas vērtību saglabāšana, taču “Kalna Rubeņos” tas iet roku rokā ar attīstību. GrassLIFE ietvaros visiem 12 projekta īstenošanā iesaistītajiem saimniekiem bijušas iespējas dalīties pieredzē, kontaktos, kā arī piedalīties semināros un izzināt gaļas liellopu audzēšanas jomu. Tas iedvesmojis Rūdolfu Medeni attīstīt liellopu gaļas pārstādi, un jau šobrīd ar Lauku atbalsta dienesta administrēto investīcijas projektu finansējumu saimniecības vecajā kūtī tiek ierīkots gaļas cehs. Tur plānota svaigās gaļas sadale, gaļas vītināšana, desu ražošana, gan izmantojot saimniecībā izaudzēto gaļu, gan sniedzot pakalpojumu citiem liellopu audzētājiem. Tāpat Rūdolfs plāno arī paplašināt dabisko zālāju bāzi, iegādājoties vēl jaunas dabas parka dabisko zālāju teritorijas. Kā atzīst saimnieks – uzlabojumi pļavās ir acīmredzami, vairs nav krūmu, dadžu un pagājušajā vasarā beidzot varēja ieraudzīt ziedam jumstiņu gladiolas.