Igaunijas pļavas augu sēklu audzēšana – bioloģiskajā daudzveidībā balstīts bizness

Igaunijā darbojas neliels, bet augošs uzņēmums, kura darbības kodols ir tieši bioloģiskā daudzveidība un tās cieša saikne ar ikdienas dzīvi ārpus aizsargājamām dabas teritorijām. Bioloģijas doktore, Tartu universitātes pētniece Avelīna Helma un zoologs, Igaunijas vadošais zirnekļu pētnieks Marts Meriste pirms sešiem gadiem izveidoja uzņēmumu “Nordic Botanical”, kurš gluži praktiski nodarbojas ar bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu un vairošanu. Avelīna un Marts vāc un audzē pļavu augu sēklas, kuras tiek izmantotas dažādu zaļo zonu un dārzu ierīkošanā, ainavu atjaunošanā un uzlabošanā. “Nordic Botanical” misija ir ļoti skaidra – bioloģiskās daudzveidības izzušana pasaulē šobrīd notiek ļoti strauji, un ir jārīkojas, lai to apstādinātu. Igauņu dabas pētnieki savā uzņēmumā to dara vistiešākajā veidā paši savām rokām.

Projekta GrassLIFE komanda pieredzes apmaiņas brauciena ietvaros apmeklēja “Nordic Botanical” pļavas sēklu audzēšanas saimniecību, kas atrodas netālu no Tartu. Latvijā šobrīd dabisko pļavu atjaunošanā tiek izmēģinātas un izmantotas dažādas metodes, taču ne pļavas augu sēklu savākšana un izsēja. Iespējams, tas ir nākamais attīstības solis dabas daudzveidības saglabāšanā un daudzpusīgā izmantošanā arī Latvijā.

“Nordic Botanical” sākās ar to, ka Avelīna un Marts savā ikdienas darbā daudz runāja ar cilvēkiem par dabas daudzveidības nozīmi un skaidroja, cik svarīgi apturēt tās straujo samazināšanos. Uzrunātie un aizkustinātie cilvēki uzdeva jautājumu – bet ko mēs varam darīt lietas labā? Tūlītējas atbildes uz šo jautājumu nebija, jo bioloģiskā daudzveidība ir ļoti sarežģīta un kompleksa sistēma, kuru visvairāk ietekmē intensīvā lauksaimniecība, mežistrāde, piesārņojums. Ko gan var darīt cilvēks savā ikdienā? Viens no veidiem, kā mēs katrs varam būs dabas sargātājs un saglabātājs, ir dabiskas pļavas augu sēšana un izplatīšana. Augiem un puķēm vieta var atrasties gandrīz jebkur, kur ir kāds zemes pleķītis – pilsētu zaļajās zonās, ceļmalās, apstādījumos, pagalmos, dārzos. Tā – ar atbildi par to, ko katrs no mums var darīt bioloģiskās daudzveidības labā – arī aizsākās igauņu pļavas sēklu bizness. 

Pļavu augu sēklu ieguve nav vienkārša lieta. Dabā puķes zied un to sēklas nogatavojas dažādos laikos, viena suga neaug vienlaidu plantācijās, bet kopā ar citām sugām, tāpēc iegūt glītas vienas sugas sēklu paciņas, piemēram, gaiļbiksītes sēklas, ir gandrīz neiespējami. Taču, liekot kopā profesionālās zināšanas par ekosistēmām un mēģinājumus praksē, igauņu pētnieki sāka ar sēklu ievākšanu ar rokām vietās, kur aug pļavu augi – pļavās, izcirtumos, ceļmalās visā Igaunijā. Šādā veidā arī ir iespējams iegūt vienas konkrētas augu sugas sēklas, taču šis ir ļoti rūpīgs un laikietilpīgs roku darbs, ar kuru lielus apjomus savākt nav iespējams. Tāpēc nākamais solis “Nordic Botanical” attīstībā bija sava sēklu kombaina radīšana – Marts pats uzkonstruēja nelielu sēklu kombainu ar rotējošu birsti, kas ļauj efektīvāk iegūt sēklas, savācot tās pļavā. Tā gan savāc nevis tikai sēklas, bet arī augu stiebrus, augļus un vēl nenobriedušas ziedkopas, tādēļ savāktais materiāls pēc tam ir jāsijā. Šādā veidā iespējams iegūt pļavas augu sēklu maisījumus. Viena dienā var ievākt sēklas 2 hektāros un iegūt ap 100 kg sēklu materiāla pirms sijāšanas. Igauņu radītā ierīce ļauj ievākt sēklas gandrīz jebkur – gan mitros purvos, gan sausos zālājos.

Šogad “Nordic Botanical” ir sākuši pļavas augu sēklas arī audzēt paši, lai varētu efektīvāk iegūt ne vien sēklu maisījumus, bet arī vienas augu sugas sēklas. Šobrīd tiek audzētas apmēram 90 dažādas sugas – sākot no vienkāršām margrietiņām, pelašķiem, pļavas dzelzenēm, ceļtekām, beidzot ar jau retākiem pļavu augiem –pļavas vilkmēli, dziedniecības ancīti, parasto raudeni, dzelteno ilzīti, smiltāja neļķi. Kā stāsta Avelīna un Marts, šis ir process, kuram nepieciešams pieiet elastīgi – tā kā neviens Igaunijā un visā Baltijā to nekad iepriekš nav darījis, nav zināms, kuri augi augs labprāt, ar kuriem tik vienkārši neizdosies. 

Uzņēmuma klienti ir cilvēki, kuri savu apkārtējo vidi vēlas redzēt tādu, kas tuvāka dabiskai pļavai – ar krāsainām puķēm, augu dažādību. Ja sākotnēji, uzņēmumu veidojot, Marts un Avelīna bija iecerējuši, ka viņu galvenā auditorija būs dabas atjaunošanas projekti, tad realitāte darbību ievirzīja nedaudz citā gultnē. Par uzņēmuma izrāviena punktu kļuva brīdis, kad par “Nordic Botanical” piedāvājumu ieinteresējās ainavu arhitekti, kuru klienti vēlējas savos dārzos un ainavās vairāk dabiskuma. Sadarbība ar ainavu arhitektiem šobrīd ir galvenais veids, kā pļavu augu sēklas nokļūst cilvēku ikdienas telpā, un tas arī bija galvenais iemesls, kāpēc tika sākta arī sēklu audzēšana – jo pieprasījums jau kļuva tika liels, ka ar sēklu ievākšanu dabā vien to nebija iespējams nodrošināt.

Sēklu ievākšana un pārdošana nav vienīgais, ar ko nodarbojas “Nordic Botanical”, jo arvien biežāk tās ir konsultācijas par kādas konkrētas teritorijas atjaunošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu un vairošanu tajā.

Dabisko pļavu sēklas nav lētas – viens kilograms ar rokām dabā lasītu sēklu maksā no 700-2000 EUR, atkarībā no sugas, jo to ievākšana ir smalks darbs. Ar sēklu savākšanas mašīnu ievākto sēklu maisījumu cena ir zemāka, tās maksā apmēram 50 EUR par kilogramu. Tomēr Avelīna stāsta, ka, par spīti cenas atšķirībai, ainavu arhitekti un pašvaldības lielākoties izvēlas konkrēto puķu sēklas un nepaļaujas uz maisījumiem, jo vēlas redzēt savus apstādījumus tieši tādus kā iedomājušies.

Eksperti apliecina ka Igaunijā ievākto sēklu realizācijai jānotiek turpat valsts ietvaros, un sēklu eksports ārpus Igaunijas iespējams tikai uz tuvākajām valstīm – reāli tikai Latviju, jo citos reģionos Igaunijas sēklas nebūs piemērotas, un tāla sēklu pārnese nav vēlama arī no ģenētiskās daudzveidības viedokļa. Neskatoties uz šiem šķietamajiem šķēršļiem, kas apturētu ne vienu vien uzņēmēju, “Nordic Botanical” darba ir daudz, un izskatās, ka būs arvien vairāk. Jau šobrīd pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, un Marts un Avelīna ir pilni apņēmības attīstīt un paplašināt sēklu ražošanas procesu. Galvenais biznesa panākumu iemesls – igauņi arvien vairāk novērtē dabiskumu sev tuvākajā apkaimē, arvien vairāk izprot dabas daudzveidības nozīmi un vēlas piedalīties tās saglabāšanā un redzēt dabu sev tiešā tuvumā.