Zālājs, kura pastāvēšanu nodrošina cilvēku saimnieciskā darbība – pļaušana vai mājlopu ganīšana, bet vides apstākļus un sugu sastāvu nodrošina dabiskie procesi. Tā kā bez cilvēka līdzdalības tie nespēj pastāvēt, tie tiek dēvēti par daļēji dabiskiem nevis dabiskiem zālājiem. Tomēr labskanības dēļ tos bieži dēvē par dabiskiem zālājiem vai dabiskām pļavām un ir tie, kas ir mūsu projekta centrā.

Zālājs, kura pastāvēšanu pilnībā nodrošina dabas apstākļi (nokrišņi, uguns, augsne, savvaļas zālēdāji), bet cilvēku saimnieciskā darbība nav nepieciešama. Lauksaimniecībā par dabisku zālāju nereti sauc jebkuru sēto zālāju, kurā sētās graudzāles ir daļēji iznīkušas un ieviesušās savvaļas sugas, taču pēc būtības tas ir ilggadīgs zālājs vai sens kultivēts zālājs Ekoloģiski dabisks zālājs ir tikai tāds, kurā nav iekultivēšanas pazīmes.

Zālāju biotops, kas atbilst kādam no Eiropas Savienības Biotopu direktīvā 92/43/EEK ierakstītajiem sugu veidiem.

Augu sugas, kas ir pārlieku izplatījušās un nomāc citus daļēji dabisko zālāju augus, piemēram meža suņuburkšķis, podagras gārsa vai slotiņu ciesa.

Augu sugas, kas ir pārlieku izplatījušās un nomāc citus daļēji dabisko zālāju augus, piemēram meža suņuburkšķis, podagras gārsa vai slotiņu ciesa.

Cilvēka veidots un uzturēts zālājs, kurā vides apstākļus kontrolē ar agrotehniskiem pasākumiem – mēslošanu, nosusināšanu, piesēšanu vai pārsēšanu. Sinonīmi arī sēts zālājs, ielabots zālājs.

Zālājs, kas pastāvējis ilgāk par pieciem gadiem. Lauksaimniecībā lietots termins.

Zālājs, kurš reizi piecos gados tiek uzarts un pārsēts. Lauksaimniecībā lietots termins.