Kāpēc pļava?
Dabiskās pļavas Latvijā šobrīd varam jau dēvēt par izzūdošu dabas vērtību. Līdz ar unikālo bioloģisko daudzveidību – augu un citu dzīvu būtņu sabiedrību, kas veidojas tikai dabiskajās pļavās – izzūd daļa no mūsu pagātnes – senču apdziedātās puķu pļavas, ziedošās ganības. Iespējams, mēs zaudējam arī daļu no nākotnes. Dabisko zālāju produkti – gaļa, piens, medus iegūst arvien lielāku novērtējumu visā pasaulē sava izcilā sastāva un garšas īpašību dēļ, un Latvijā dabisko pļavu produktu iespējas ir vēl neatklāta teritorija.
Zaudējot dabisko pļavu, mēs arī zaudējam ainavu – to, kas daudziem saistās ar Latvijas identitāti un dabu. Ceļa ielokā biežāk būs industriāls monokultūras lauks, ne pļava ar raibu puķu paklāju un lopiem.
Zaudējot dabiskās pļavas, kas šobrīd ir aptuveni 0.7% no Latvijas teritorijas, dabas daudzveidības ziņā mēs zaudētu tikpat daudz, ja izzustu visi pārējie Latvijas zālāji kopā.
Dabiskās pļavas izzūd, jo maināmies mēs, mainās mūsu saimniekošanas prakse laukos un palielinās monokultūru un industriālās lauksaimniecības ietekme. Dabiskās pļavas izzūd tur, kur tās tiek mēslotas, uzartas vai pārvērstas par kultivētu pļavu, labības vai rapšu lauku. Tās aizaug un izzūd arī tur, kur lauki ir tukši – vietās, kur ilgstoši nenotiek saimniekošana.
Tradicionālās saimniekošanas laikā dabisko pļavu uzturēšana organiski iekļāvās saimniekošanas praksēs – ganīšana, siena vākšana un pārvadāšana – ļāva pļavām uzplaukt. Šodien, lai saglabātu dabiskās pļavas, ir jāapvieno zinātne, dažādu paņēmienu ieviešana saimniekošanas praksē un pārliecība par to, ka dabiskās pļavas ir svarīgas.
Ko un kā atjauno GrassLIFE?
Projekts GrassLIFE apvieno 12 saimniecības visā Latvijā, Latvijas Dabas fonda, Latvijas Universitātes un Vides Risinājumu institūta ekspertus. Visi kopā mēs atjaunojam dabiskās pļavas 14 Eiropas nozīmes dabas teritorijās Natura 2000. Mūsu mērķis – atjaunoti 1320 hektāri dabisko pļavu visā Latvijā. Tas it kā nav daudz. Taču mēs esam izvēlējušies tieši tās teritorijas, kuru nozīme dabisko pļavu saglabāšanai Latvijā ir vislielākā. Tās ir vietas, kur vēl saglabājušās dabiskās pļavas, un ir iespējams izveidot pietiekami lielas zālāju platības, lai tās kļūtu par dabisko pļavu dzīvības saliņām un atstātu paliekošu iespaidu dabas daudzveidības saglabāšanai. Tāpat svarīgi, ka starp atsevišķām atjaunošanas teritorijām ir saistība, jo tā tiek nodrošināta sēklu pārnese, dzīvo būtņu migrācija starp pļavām un līdz ar to – pļavu saglabāšanas un izplatīšanās.