Zālāju konektivitātes modelis

Dabisko zālāju konektivitātes (savienotības) modelis ir viena no projekta GrassLIFE būtiskākajām inovācijām. Pirmo reizi Latvijā tiek izstrādāts visaptverošs modelis, kurā analizēs dabisko pļavu un ganību izvietojumu Latvijas teritorijā un to savienojamības iespējas. Lai dabisks zālājs varētu saglabāt sugu daudzveidību ilgtermiņā, savienotība ar citiem šādiem zālājiem ir ļoti būtiska. Ja zālājs ir izolēts mežu vai intensīvi apstrādātu lauksaimniecības zemju ainavā, tad šajā zālājā mītošās augu un dzīvnieku sugas nevar nokļūt uz citu līdzīgu zālāju. Taču tas ir nepieciešams, lai sugām būtu veselīgas populācijas. Tās ir veselīgas tikai tad, ja notiek gēnu apmaiņa ar citu zālāju populācijām, bet ne tuvradnieciska krustošanās.

Tāpēc šis modelis palīdzēs identificēt Latvijas “karstos punktus” dabisko pļavu un ganību saglabāšanai. Tas ļaus, gan projekta GrassLIFE ietvaros, gan arī kopumā Latvijā, dabisko zālāju atjaunošanu veikt efektīvi, resursus veltot tām teritorijām, kurās atjaunošanai ir tālejoša ietekme un nozīme visā sistēmā kopumā.

Balstoties uz šo modeli, tiek izstrādātas rekomendācijas LR Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai dabisko zālāju ilgtspējīgai apsaimniekošanai un aizsardzībai Latvijā kopumā.

Modeļa pirmā versija tika izmantota GrassLIFE plānošanas vajadzībām (mobilo ganāmpulku prioritāri atjaunojamo vietu atlasē, atjaunošanas darbu prioritizēšanai), bet tā gala versija tiek izmantota tālākai zālāju atjaunošanas plānošanai Latvijā. Balstoties uz GrassLIFE konektivitātes modeli, Latvijas Dabas fonds jau 2021. gada beigās iesniedzis priekšlikumus Dabas aizsardzības pārvaldei labākai projekta mērķa biotopu aizsardzības nodrošināšanai Latvijā.

Kontektivitātes modeļa pirmās versijas fragments.

 
Konektivitātes modelis - gala ziņojums (ENG)