Ko pētnieki dara pļavās?

 

Mēs novērtējam zālāju stāvokli pirms to atjaunošanas:

• vērtējam koku un krūmu apaugumu
• uzskaitām augu sugas
• fiksējam nevēlamo augu sugu, piemēram, podagras gārsa, meža suņburkšķa, (no tām atjaunošanas gaitā jāatbrīvojas) sastopamību
• raksturojam augāja struktūru (velēnu, kūlas slāni, sūnainību u.c.).

Lai saprastu, kādi vides apstākļi nosaka augu sugu daudzveidību un kā tie varētu ietekmēt dabisko zālāju atjaunošanas sekmes, ņemam augsnes paraugus un veicam to analīzes laboratorijā. Mēs noskaidrojam nozīmīgākos augsnes veidošanās faktorus, procesus un augsnes īpašības, lai izprastu sakarības un izstrādātu ilgtspējīgu teritoriju apsaimniekošanu. Iegūtos datus izmantojam zālāju atjaunošanas plānu izstrādei, kā arī atjaunošanas sekmju novērtējumam.

Katrai no saimniecībām kopā ar saimniekiem mēs izstrādājam zālāju atjaunošanas plānu: izvirzām atjaunošanas mērķus, izstrādājam indikatorus un to sliekšņus atjaunošanas sekmju novērtēšanai, iesakām metodes atjaunošanai un rekomendācijas apsaimniekošanai pēc atjaunošanas.

Pēc zālāja atjaunošanas mēs atkārtoti veicam augu sugu uzskaiti un augsnes analīzes, kas ļauj novērtēt atjaunošanas sekmes, izdarīt secinājumus un izstrādāt rekomendācijas tālākai atjaunotā zālāja apsaimniekošanai. Šīs rekomendācijas noder ne tikai mūsu partneru saimniecībām, bet visiem, kuru īpašumā ir dabiskās pļavas un ganības un kļūst aktuāla to atjaunošana.