VRI pētnieki veikuši ārstniecības un aromātisko augu resursu novērtēšanu bioloģiski vērtīgajos zālājos

Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki izstrādājuši metodi ārstniecības un aromātisko augu resursu novērtēšanai bioloģiski vērtīgajos zālājos. Šī metode ļaus kopā ar projekta GrassLIFE partneriem attīstīt ilgtspējīgas apsaimniekošanas idejas Latvijā izzūdošajiem dabiskajiem zālājiem.

Latvijas dabiskās pļavas ir mūsu dabas dārgumu krātuves – viena no lielākajām to vērtībām ir ārstniecības un aromātiskie augi. VRI pētnieki 2020. gada vasarā turpināja pagājušajā gadā uzsākto pētījumu ārstniecības un aromātisko augu resursu novērtēšanai Latvijas dabiskajās pļavās. Tādējādi pētnieki cenšas noskaidrot  ekonomisko potenciālu pieciem bioloģiski vērtīgajiem zālāju biotopiem – sausiem zālājiem kaļķainās augsnēs (6210*), sugām bagātam ganībām un ganītām pļavām (6270*), vilkakūlas zālājiem (6230*), smiltāju zālājiem (6120*), parkveida pļavām un ganībām (6530*).

Ārstniecības un aromātiskie augi ir viens no redzamākajiem zālāju ekosistēmu pakalpojumiem, tomēr tas ir salīdzinoši maz pētīts, tāpēc nav skaidri definētas metodes augu resursu novērtēšanai un kartēšanai. VRI vadošais pētnieks Dr. Andrea Primavera un pētniece Rūta Abaja izstrādājuši unikālu ārstniecības un aromātisko augu sugu novērtēšanas metodoloģiju piecos Eiropas nozīmes zālāju biotopos. Jaunajā metodē iekļauts:

1. Zālāju novērtēšana pēc biotopu kartēšanas metodes. Lai varētu novērtēt metodi, pētnieki atlasīja 5 Eiropas nozīmes zālāju biotopus, kuri Latvijā atrodami vismaz 3 dažādās teritorijās. Svarīgi bija atrast augstas kvalitātes bioloģiski vērtīgos zālājus, jo degradētās teritorijās nav iespējams novērtēt dabisko zālāju biotopu reālo potenciālu;

2. Ārstniecības un aromātisko augu uzskaite zālājos. Katrā no izvēlētajām zālāju teritorijām pētnieki veica ārstniecības un aromātisko augu uzskaiti. Lielākā uzmanība pievērsta tām sugām, kuras atrodamas Eiropas Farmakopejā. Tas nozīmē, ka šīs sugas satur pietiekami daudz aktīvo vielu, tās ir atzītas par vērtīgām farmācijas industrijā un tām ir augsts pieprasījums globālajā tirgū. Kopumā VRI pētnieki izveidoja sarakstu ar 36 vērtīgajām ārstniecības un aromātiskajiem augu sugām, kas atrodamas Latvijas zālājos. Sarakstā iekļautās sugas uzskaitītas pēc īpaši izstrādātas metodes. Katrā no izvēlētajiem zālājiem vismaz trijās vietās pētnieki pēc nejaušības principa ierīko 1 m² parauglaukumus, tajā ierāmē vēl četrus mazākus 25 x 25 cm laukumus, kuros uzskaita katru atrodamo ārstniecības un aromātisko augu. Pārrēķinot šo skaitu uz 1 m² laukumu un izsakot vidējo augu skaitu no visiem trim zālājā izvietotajiem parauga laukumiem, ir iespējams noteikt aptuveno ārstniecības un aromātisko augu daudzumu visā zālāja platībā.

3. Ārstniecības un aromātisko augu izkliedes novērtēšana zālājā. Pētnieki to veic pēc zinātniski atzītas nejaušības principa metodes – neskatoties pāri plecam met nelielu objektu (šajā pētījumā met to pašu 25×25 cm rāmīti), un vieta, kur tas piezemējas, ir tā, kur veic mērījumu. Tādējādi pētnieks nav ietekmējis pētījuma rezultātu, jo neizvēlas, kuru laukumu pētīt. Izkliedes mērījumus pētnieki katrā zālājā veic 20 reizes, metot 25 x 25 cm rāmi un uzskaitot visas tajā atrodamās ārstniecības un aromātisko augu sugas. Šādi mērījumi palīdz pētniekiem apzināt, cik izkliedētas ir vērtīgās augu sugas visā platībā un kāds ir to ražas potenciāls katrā zālājā;

4. Ārstniecības un aromātisko augu biomasas novērtēšana. Tirgū ārstniecības un aromātisko augu cenu nosaka drogas – žāvēta ārstniecības auga izmantojamās daļas masa. Piemēram, ja vērtīgā auga daļa ir zieds, tad tirgus cenu nosaka žāvētā zieda biomasa. Pētnieki katrā zālājā ievāc 10 paraugus no katra ārstniecības un aromātiskā auga, tos nosver un aprēķina masas izmaiņas attiecībā pret žāvētas drogas masu, tādējādi nosakot ārstniecības un aromātisko augu vidējo biomasu konkrētajā zālājā.

Apvienojot mērījumu rezultātus, pētnieki var noteikt vērtīgo ārstniecības un aromātisko augu izkliedi katrā zālājā, kā arī novērtēt augu drogu vidējo biomasu. Izvērtējot šo informāciju un salīdzinot to ar ārstniecības un aromātisko augu tirgus cenu pasaulē, iespējams ļoti precīzi noteikt dabisko zālāju un tajos iegūstamo augu ekonomisko vērtību un tirgus potenciālu.

Līdztekus ārstniecības un aromātisko augu ekonomiskā potenciāla novērtēšanai dabiskos zālājos pētnieki veic plaša mēroga sociālo aptauju. Tās mērķis ir saprast Latvijas iedzīvotāju paradumus ārstniecības un aromātisko augu ievākšanā un lietošanā. Tas ļaus pētniekiem aprēķināt, cik viens cilvēks vidēji patērē ārstniecības un aromātisko augus un cik tas apmēram izmaksā, salīdzinot tos ar augu vidējo tirgus cenu pasaulē. Šo sociālo pētījumu pēc vienotas, standartizētas metodikas veic pētījumu aģentūra SIA “Latvijas Fakti”, saskaņā ar VRI sagatavotu pasūtījumu un anketēšanas jautājumiem.

Lauka datu ievākšanas pētījumi, kuros izmantota VRI pētnieku izstrādātā ārstniecības un aromātisko augu sugu novērtēšanas metodoloģija, ir noslēgušies. 2020. gada vasarā pētnieki veica vēl divas ekspedīcijas, kurās nebija iespējams doties 2019. gada sezonā, jo veģetācijas periods nebija pietiekami garš. Kā veiksmīgāko lauku pētījumu veikšanas periodu pētnieki min laiku ap Jāņiem, kad zālājs sasniedzis savu pilnbriedu, bet vēl nav nopļauts. Liels atbalsts lauka datu ievākšanā bija VRI un Latvijas Dabas fonda praktikanti, kā arī no malas piesaistītie brīvprātīgie.

Gan lauka pētījumu, gan sociālā pētījuma datu analīzi veic VRI vadošais pētnieks Dr. Andrea Primavera, lai sagatavotu vienotu ziņojumu par pētīto dabisko pļavu biotopu ārstniecības augu sniegto ekosistēmu pakalpojumiem.