Cilvēks. Dzīvnieks. Ainava. 

Teksta autors: Raivis Bahšteins.
Foto: Viesturs Lārmanis
Pārpublicēts ar portāla Delfi atļauju. 

Skaistākās pļavas un lauku ainavas lielākoties nerodas pašas no sevis. Lai trejdeviņu zālīšu pļavas pastāvētu ilgtermiņā, nepieciešama cilvēka līdzdalība, kas tās apsaimnieko pļaujot vai vislabāk – noganot. Valkas  novadā aizsargājamo ainavu apvidū Ziemeļgauja atrodas bioloģiskā saimniecība Bekas – piedāvājam ielūkoties šajā dabas saimniecībā, uzzinot, kā tajā ziemu pavada skotu Hailandes govju ganāmpulks.

Saudzīgi apsaimnieko dabiskās pļavas

Attēlos redzamais skotu Hailandes govju ganāmpulks izveidots pēdējo trīs gadu laikā, aizstājot iepriekšējo, kurā bija intensīvi audzējamu liellopu šķirnes un to krustojumi. Šķirnes nomaiņu Beku saimnieks Viesturs Lārmanis veicis, lai vēl saudzīgāk nekā līdz tam apsaimniekotu dabiskos zālājus. Šīs šķirnes govis ir vieglākas, tādēļ mazāk sablīvē augsni, to ēdienkartē ir lielāka augu dažādība, tādēļ šie dzīvnieki mazāk noslogo kādas atsevišķas zālāju daļas. Kā viena no senākajām govju šķirnēm pasaulē tā labāk sadzīvo ar senatnīgo zālāju reizēm skarbajiem apstākļiem. Pašlaik ganāmpulkā ir 62 dzīvnieki, kas vasarā ganīsies aptuveni 100 hektāru platībā. Bekas ir demonstrējumu saimniecība Latvijas Dabas fonda projektā GrassLife, kas veltīts īpaši aizsargājamu pļavu un ganību dzīvotņu atjaunošanai Latvijā.

Pārspēj pat tropiskos mežus

Dabisko zālāju pastāvēšana ir atkarīga no zālēdājiem, kas tos nogana un neļauj ieviesties mežam, stāsta Beku saimnieks. Latvijā mežs dabiski iesējas un pārņem gandrīz ikvienu nepasaimniekotu pļavu. Senatnē, pirms cilvēki sāka nodarboties ar lopkopību, zālājus uzturēja savvaļas zirgi, sumbri un govju priekšteči – tauri. Vēlāk līdzīgu lomu dabā ieņēma seno zemkopju lopu ganāmpulki, taču mūsdienās īsteni tradicionālā zemkopība (šo terminu piesavinājusies industriālā un piesārņojošā lauksaimniecības prakse) tikpat kā izzudusi un līdz ar to arī dabisko zālāju palicis gauži maz – mazāk par procentu no Latvijas teritorijas. Kā uzsver Viesturs Lārmanis, Latvijas dabiskajos zālājos ir ļoti liela savvaļas augu un dzīvnieku sugu bagātība, kas piesātinājuma ziņā pārspēj pat tropiskos mežus. Turklāt savvaļas sugu daudzveidībai ir gan tieša, gan netieša pozitīva ietekme cilvēka dzīvē. Beku saimnieks min dažus piemērus: ar dabas daudzveidību bagātākos apvidos cilvēki mazāk slimo ar alerģijām, ziediem bagātās dabiskās pļavas uztur apputeksnētājus, kas pie viena apputeksnē blakus esošās lauksaimniecības kultūras, zālāji attīra virszemes noteces ūdeņus.

Pļavai draudzīgi burgeri

Tāpat kā citās lopkopības saimniecībās, arī šajā saimniecībā no dzīvniekiem tie iegūta gaļa, un tiek domāts par to, kā to izdarīt ekonomiski visefektīvākajā veidā. Taču saimnieks nepieļauj, ka zemes un ganāmpulka ražības celšana varētu kaitēt īpaši aizsargājamām dzīvotnēm un sugām. Ja parādās kaut vai tikai aizdomas par iespējamu kaitējumu, ražošanas intensitāte tiek samazināta – par labu dabai. Ganāmpulka nomaiņa uz ekstensīvāku liellopu šķirni ir viens no šādas rīcības piemēriem. Saimniecības ganībās ir astoņas dažādas īpaši aizsargājamas zālāju dzīvotnes jeb biotopi un sastopamas vairākas īpaši aizsargājamas orhideju, kukaiņu un zālāju putnu sugas. Tās visas ir atkarīgas no pļavu pļaušanas un ganību noganīšanas. Tādējādi pilnīgi droši var teikt, ka šajā saimniecībā ražotais burgers vai steiks ir ne vien dabai draudzīgs, bet pat obligāti nepieciešams, jo bez lopkopības šīs dabas vērtības aizietu bojā. Turklāt, ja govis ganās dabiskajā pļavā, arī klimatam netiek kaitēts. Bieži par klimata pārmaiņu vieniem no vaininiekiem nešķirojot tiek piesaukti visi liellopi, taču tas ir aplami, dabisko pļavu apdzīvotājiem «rokas ir tīras»!

Meditācija sniegputenī

Dzīvnieki ziemā tiek baroti ar sienu un skābsienu – tāpat kā jebkuras citas šķirnes govis, taču tie netiek piebaroti ar spēkbarību. Dzīvnieki dzer no dabiskajām ūdenstecēm un tilpēm, kas Gaujas ielejas ganībās viscaur ir viegli pieejamas. Ziemā šie dzīvnieki var iztikt bez ūdens, ja tiem pieejams sniegs. Izņēmums ir govis, kas zīda mazus teliņus – tām ūdens nepieciešams arī ziemā. Šī govju šķirne gadsimtiem ilgas atlases ceļā ir piemērojusies skarbajiem laikapstākļiem Skotijā, kur lielu daļu gada ir Latvijas novembra slapjdraņķim līdzīgi laikapstākļi. Tādēļ šie dzīvnieki tiek uzskatīti par visizturīgāko šķirni, kas var dzīvot arī bez pajumtes. Tos sargā biezais kažoks ar silto pavilnu. Gaujas ielejā tiem vienmēr pieejamas dažādas ieplakas un koku grupas, kur paslēpties aizvējā. Interesanti, ka pat tad, kad atrodas blakus nojumei, dzīvnieki to reti izmanto. Pat sniegputeņa laikā gotiņas labprāt izvēlas meditēt vējaina lauka vidū.

Patīk pieglausties

Kā jebkurš mājdzīvnieks, arī govis ir atkarīgas no cilvēka, kas tām sagādā barību ziemā un nodrošina ganības vasarā. Hailandes šķirnes dzīvnieki labi iepazītam cilvēkam uzticas, tiem bieži patīk cilvēkam pieglausties, stāsta Viesturs Lārmanis. Tā tiek uzskatīta par vienu no draudzīgākajām govju šķirnēm. Tai pašā laikā, kā novērojis saimnieks, šie dzīvnieki ļoti asi reaģē uz cilvēkiem, ko nepazīst, visbiežāk – vienkārši ņemot kājas pār pleciem. No vienas puses Hailandes govis ir izslavētas ar miermīlīgumu, no otras – tās ir zināmas arī kā vienas no niknākajām savu teliņu sargātājām. Ja svešs cilvēks vienkārši iziet caur govju ganībām, konflikti nerodas, bet, ja tas būs cilvēks, kas mēģina aiztikt teliņus, vai pastaigājas pa ganībām kopā ar govīm svešu suni, var rasties arī bīstamas situācijas.

Kur te ir bizness?

Šie lopiņi tiek audzēti, lai iegūtu gaļu, bet tikpat nozīmīgs ir to veiktais darbs dabas daudzveidības uzturēšanā. Šīs šķirnes liellopu gaļa izceļas ar zemāku tauku īpatsvaru, jo zem biezā kažoka biezs tauku slānis nemaz nav vajadzīgs. Citas priekšrocības – zemāks holesterīna daudzums un relatīvi augstāks omega 3 taukskābju daudzums. Atšķirībā no intensīvajām šķirnēm, hailandietes aug daudz lēnāk, tādēļ gaļai ir izteiksmīgāka garšu un parasti tiek pozicionēta kā premium klases produkts šaurākai tirgus nišai. Šīs šķirnes gaļa parasti netiek ražota lielos apjomos, eksporta tirgiem vai tml. Beku saimnieks iecerējis  gaļu tirgot tiešajā tirdzniecībā saimniecībai ģeogrāfiski tuvākajos novados. Savukārt pandēmija saimniecību ietekmējusi tikai tādējādi, ka sarežģītāk nopirkt darbā pēkšņi ievajadzējušās skrūves vai ko citu praktisku, atzīst Viesturs Lārmanis.