Piedzīvo dabisko pļavu!
Dabisko pļavu vislabāk iepazīt, protams, var, dodoties pļavā. Taču Latvijā dabisko pļavu nav daudz, un par to ikkatrs var pārliecināties, jo ne kurā katrā zālājā var salasīt trejdeviņas Jāņu zāles. Lielākā daļa no dabiskajām pļavām pieder lauksaimniekiem, tāpēc, esot laukos, ir vērts pavaicāt radiem, draugiem, kaimiņiem, vai viņiem nepieder dabiskā pļava jeb bioloģiski vērtīgais zālājs un jāpalūdz atļauja to aplūkot.
Dabiskās pļavas biežāk būs sastopamas vietās, kas ir ar īpašu dabas vērtību - Gaujas Nacionālajā parkā, dabas parkā Abavas senleja, aizsargājamo ainavu apvidū Ziemeļgauja, aizsargājamo ainavu apvidū Vestiena.
Lai rosinātu piedzīvot pļavu, esam izveidojuši sarakstu ar visiem pieejamām dabiskajām pļavām, uz kurām var doties pastaigās. Tās ir vai nu valsts vai pašvaldību īpašumā esošas vai arī privātīpašnieki tajās ierīkojuši dabas takas.
Daži padomi, pirms doties uz šīm pļavām:
- Pārslēdziet tāluma redzi uz tuvumu un pievērsiet uzmanību detaļām - augiem, kukaiņiem, visam, kas notiek zem kājām.
- Paņemiet līdzi pļavas puķu noteicēju, lai uzzinātu, "kas ir tā lillā puķīte" - noteicējs elektroniskā veidā pieejams šeit.
- Ja ieraugat kādu īpašu tauriņu, kukaini vai augu, nofotogrāfējiet to un reģistrējiet savu novērojumu portālā www.dabasdati.lv
Atceraties - pļavās jāievēro dabai draudzīga uzvedība! Nedrīkst plūkt aizsargājamos augus, izrakņāt pļavu, atstāt tajā atkritumus.
RANDU PĻAVAS
Randu pļavas ir vienīgās piejūras pļavas Latvijā, kas arī uzskatāmas par dzīvo herbāriju, kur 200 ha platībā sastopama trešdaļa Latvijas ziedaugu. Šeit sastopami gandrīz visi Latvijas piekrastes biotopi, tai skaitā lielākais piekrastes pļavu un lagūnu komplekss.
Te atrodamas vairāk nekā 40 aizsargājamo augu sugas – sarkanā auzene, ložņu smilga, niedru lapsaste, jūrmalas āžloks, jūrmalas miķelītis, jūrmalas armērija un citas.
Pļavās ierīkota taka, kas ved uz putnu vērošanas torni.
Atrodas Vidzemes Jūrmalā starp Ainažiem un Kuivižiem.
BALONU PĻAVA SIGULDĀ
Pļava atrodas Gaujas nacionālajā parkā, Gaujas labajā krastā 500 metrus lejpus Gaujas tilta. Pļavā sastopams īpaši aizsargājamo biotopu Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas, Mēreni mitras pļavas un Sausi zālāji kaļķainās pļavās komplekss.
DRUBAZU PĻAVA ABAVAS IELEJĀ
Pļavu var izstaigāt, ejot par Drubazu dabas taku, kas atrodama ceļa labajā pusē pirms Sabiles. Izcila botāniskā taka, kurā īpaši skaisti ir naktsvijoļu laikā. Pļava pieder Drubazu saimniekiem, taču tā brīvi pieejama visiem bez maksas, ja grupā nav vairāk par 10 cilvēkiem.
Drubazu saimnieks Ģirts Dzērve ir viens no projekta GrassLIFE partneriem, un projekta ietvaros atjauno un uzlabo vēl citu saimniecībā esošo pļavu situāciju.
Vairāk par Drubazām: https://www.facebook.com/drubazasvins/
ABAVAS SENLEJA - KANDAVAS KURŠU PILSKALNS
Viegli pieejama vieta, kas nozīmīga gan kā kultūrvēsturisks objekts, gan dabas daudzveidības oāze. Pilskalns un tā apkārtnes pļavas ir bagātas ar dabisko zālāju sugām – te sastopami sausi kaļķaini zālāji un tiem raksturīgās sugas: stepes timotiņš, kalnu āboliņš, ziepenītes, pļavauzītes, zeltainā gundega, krasta veronikas, zemzālītes, gaiļbiksītes, smaržzāle, krāšņi zied saulainām mežmalām raksturīgā asinssarkanā gandrene, vasaras sākumā atrodamas koši ziedošas vilkābeles. Var veikt īsu apskati, uzkāpjot pilskalnā un palūkojoties uz pasauli no augšas, vai doties nelielā pastaigā pa pilskalna apkārtni, kas ir labākais veids, kā iepazīt šejienes pļavas.
Ir stāvlaukums, jāiet pa laika gaitā iemīdītajām taciņām. Pilskalns atrodas Kandavā.
ABAVAS SENLEJA - BUSES PILSKALNA APKĀRTNE
Buses pilskalna apkārtne ir izcila ainavu vērošanas vieta jebkurā gadalaikā. Taču, pārslēdzot tālo skatu uz detaļām, te var iepazīt arī sausus kaļķainus zālājus un tajos sastopamos augus. Stāvā nogāze, kur aplūkojamas Imulas ielejai raksturīgas izteiktas terases, apaugusi ar sausu kaļķainu zālāju. Vasarās te ir daudz koši ziedošu augu – pīpenes, āboliņi, dzelzenes, gandrenes, madaras, rasaskrēsliņi, pēterenes, pļavauzītes, smaržzāle un citi. No dabisko zālāju indikatorsugām sastopams parastais vizulis, zilganais grīslis, gaiļbiksītes, matainā vēlziede un citi, kā arī dažas reti sastopamas augu sugas, piemēram, vīru dzegužpuķe un platlapu bezgale.
Ir stāvlaukums un ierīkota pastaigu taka.
VEKŠU PĻAVAS
Vekšu pļavas var iepazīt, izejot Vekšu dabas taku, kas atrodas apmēram 1 km attālumā no apdzīvotas vietas Zīle. Te var vērot augu daudzveidību, kas raksturīga sausām un kaļķainām pļavām, tajās atrodas simtgadīgi ozoli, kuros mīt lapkoku praulgrauži. Te arī var iepazīt upju palieņu pļavas un Gaujas vecupes. Pļavu biotopi ir mērķtiecīgi atjaunoti ar noganīšanu.
Vekšos saimnieko GrassLIFE partneri Sanita un Ainis Āboliņi.
Dabas taka atrodas ganību teritorijā, kurā ganās gaļas lopi, kuriem vēlams netuvoties bez īpašnieku klātbūtnes.
Takas atrašanās vieta kartē.
VAKARBUĻĻU PĻAVAS RĪGĀ
Buļļu sala ir lielākā sala Latvijā, kurā atrodas ne tikai atpūtnieku iecienīta pludmale, bet arī ievērojamas platības ar dabiskajiem zālājiem. Šeit vairāk kā 20 ha platībā ir dabiski piejūras zālāji, kuros sastopamas ziemeļu madaras, jumstiņu gladiolas, purva gandrenes, parastās vīgriezes un jūrmalas armērijas. Šajās pļavās šobrīd sastopamas arī Latvijas Dabas fonda mobilā ganāmpulka gotiņas. Ja vēlaties doties uz šīm pļavām, automašīnu jānovieto uz Bullēnu ielas tam paredzētajās vietās. Tālākais ceļš jāmēro kājām.
Atrašanās vieta:
https://goo.gl/maps/StNbxbeK9uDVPtb97 un https://goo.gl/maps/ruFEXPixmYnZLYmK7
DRUSKU PILSKALNA PĻAVA
Drusku pilskalns ir viens no stāvākajiem Latvijas pilskalniem,kas atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, pašā Igaunijas pierobežā. Nonākot tā virsotnē paverās iespaidīgs skats uz apkārtni. No pilskalna saredzama arī Igaunijas augstākā virsotne - Lielais Munameģis. Tomēr ainava nav vienīgā šis vietas bagātība. Pilskalna stāvajā nogāzē ir plašs dabiskais zālājs, kurā sastopamas madaras, pēterenes, nārbuļi un zvaguļi. Ieskatoties ciešāk var izdoties atrast arī sekstaini- nelielu graudzāli ar skaistu vārpu, ko noteikti vērts iepīt Jāņu vainagā. Takas sākumā ir stāvlaukums, kur novietot automašīnu.
Vairāk par Drusku pilskalna taku.
