Dabisko pļavu atjaunošanas metodes

Dabiskās pļavas un to daudzveidīgā augu un dzīvo radību sabiedrība radās gadsimtiem ilgos procesos – tās iemina senie zālēdāji, tām uzplaukt ļāva zemnieki, kas tās pļāva un noganīja. Kā varam tās atjaunot? Ko pļavu atjaunošana prasa no cilvēka un dabas? Zinātnieki ir secinājuši – lai vienveidīgs zālājs taptu par sugām bagātu dabisko pļavu, ir jāpaiet vairākiem gadu desmitiem, kuru laikā pļava ir īpaši jāapsaimnieko. Ja pļavā jau ir dabiskās pļavas iezīmes, tad šis laiks var būt arī īsāks. Taču tas noteikti nebūs vienas vasaras darbs.

Pļava ir daudzstāvīga – tajā ir gan vairāki augu stāvi, gan īpaša dzīvo organismu sabiedrība augsnē. Tā ir vesela, vienota sistēma, kura arī jāatjauno kā vienots kopums. Pļavas ir dažādas. Tās ir vairāk vai mazāk attālinājušās no dabiskas pļavas stāvokļa. Tāpēc arī to atjaunošanas metodes būs dažādas – vairāk vai mazāk sarežģītas. Ko varam darīt?

  • Izcirst krūmus, atbrīvojot vietu augiem
  • Laist pļavā ganīties govis, zirgus vai aitas – vai arī pielāgot jau esošo noganīšanas jaudu – darīt to intensīvāk, vai tieši pretēji – ekstensīvāk
  • Piesēt dabisko pļavu augu sēklas
  • Pārstādīt velēnu
  • Veikt frēzēšanu, ecēšanu vai augsnes līdzināšanu, veikt dziļo aršanu vai noņemt augsnes virskārtu – vērienīgas metodes, kas palīdz samazināt augsnes auglību un apkarot svešzemju vai ekspansīvās sugas ar dziļu sakņu sistēmu

Mūsu, GrassLIFE, mērķis – atjaunot 1320 hektārus dabisko pļavu visā Latvijā.

Kāpēc jāsamazina pļavu auglība?

Parasti lauksaimnieki dara visu, lai palielinātu augsnes auglību. Dabisko pļavu atjaunošanai bieži būtiska tieši auglības samazināšana. Ja augsne ir pārlieku auglīga, tad spēcīgākie augi kļūs vēl spēcīgāki un nomāks pārējos. Līdz ar to atsevišķi augi ņems virsroku un tā samazināsies augu sabiedrības daudzveidība pļavā. Vai esat redzējuši pļavas, kurās ir daudz sarkanā āboliņa, meža suņuburkšķa, podagras gārsas vai lielās nātres , bet maz citu puķu? Tas liecina, ka augsnē ir par daudz barības vielu. Turklāt daudzi dabisko pļavu veidi ir vēsturiski veidojušies tieši nabadzīgās augsnēs, un tāpēc tajās esošajām augu sabiedrībām draud izzušana, ja pļavas augsne kļūst pārāk auglīga.

Ko un kā atjaunos GrassLIFE?

Projekts GrassLIFE apvieno 12 saimniecības visā Latvijā, Latvijas Dabas fonda, Latvijas Universitātes un Vides Risinājumu institūta ekspertus. Visi kopā mēs atjaunosim dabiskās pļavas 14 Eiropas nozīmes dabas teritorijās Natura 2000. Mūsu mērķis – atjaunot 1320 hektārus dabisko pļavu visā Latvijā. Tas it kā nav daudz. Taču mēs esam izvēlējušies tieši tās teritorijas, kuru nozīme dabisko pļavu saglabāšanai Latvijā ir vislielākā. Tās ir vietas, kur vēl saglabājušās dabiskās pļavas, un ir iespējams izveidot pietiekami lielas zālāju platības, lai tās kļūtu par dabisko pļavu dzīvības saliņām un atstātu paliekošu iespaidu dabas daudzveidības saglabāšanai. Tāpat svarīgi, ka starp atsevišķām atjaunošanas teritorijām ir saistība, jo tā tiek nodrošināta sēklu pārnese, dzīvo būtņu migrācija starp pļavām un līdz ar to – pļavu saglabāšanas un izplatīšanās.

Nozīmīgākais process, kas ļauj pļavās saglabāties bioloģiskajai daudzveidībai, ir sugu izplatīšanās. Tad sugām būs stabilas, ģenētiski daudzveidīgas populācijas. Taču dabisko pļavu augu un bezmugurkaulnieku sugas nespēj pārvarētu lielus attālumus – augu sēklas 300 metru attālumu pieveic 5 – 10 gadu laikā vai pat vēl ilgāk. Tāpēc zālājiem jābūt ainavā savienotiem – tā ir zālāju konektivitāte jeb savienotība. Tomēr mūsdienās gan Latvijā, gan visur pasaulē arvien izteiktāks kļūst pretējais – zālāju fragmentācijas jeb sadrumstalotības process. Liela daļa zālāju ir izolēti cits no cita ar mežiem, apbūvi vai intensīvās lauksaimniecības zemēm. Tāpēc, atjaunojot dabiskās pļavas, ir jāņem vērā ne tikai situācija konkrētajā pļavā, bet tās saiknes ar citām pļavām. Tāpat kā mūsu senču laikos, līgavas meklēja attālākos ciemos, lai dzimta būtu ģenētiski daudzveidīga un stipra, arī dabiskā pļava nevar pastāvēt izolēti.

Pēc atjaunošanas darbu veikšanas, ir ļoti svarīgi turpināt pļavu apsaimniekošanu dabiskajām pļavām draudzīgā veidā. Mūsu, GrassLIFE pļavām, vislabāk der ekstensīva ganīšana. Taču jebkuram dabiskas pļavas apsaimniekotājam jāievēro princips – ar savām darbībām neienest pļavā papildu barības vielas, bet ļaut pļavai plaukt, pārtiekot no saules un ūdens, kas tajā dabiski nonāk. Tas nozīmē gan ekstensīvu ganīšanu, gan pļaušanu, sienu no pļavas izvedot.

GrassLIFE atjaunotās pļavas turpmāk apsaimniekos gan noganot, gan pļaujot. Lai nodrošinātu to, ka arī pēc projekta beigām dabisko pļavu apsaimniekošana turpinās, projekta ietvaros GrassLIFE saimniecībās tiek veidota apsaimniekošanas infrastruktūra – tai skaitā liellopu un tehnikas iegāde, ganību izveide.

Pļavu atjaunošanas metodes:
  • Apauguma novākšana
  • Frēzēšana
  • Ecēšana un augsnes līdzināšana
  • Intensīva pļaušana vai ganīšana
  • Sēklu pārnese
  • Velēnas pārstādīšana
  • Dziļā aršana
  • Augsnes virskārtas noņemšana