Šīs sezonas noslēdzošā Latvijas Dabas fonda Atvērto pļavu diena 8. augustā aizveda uz Skrīveriem, Daugavas ielejas dabas parka saimniecību “Piekrastes”. Tur kopā ar zālāju apsaimniekotāju Jāni Kravali dalībnieki iepazina dabisko zālāju apsaimniekošanu, devās pļavā augu un īpaši aizsargājamo sugu meklējumos un dienu noslēdza ar šefpavāra Rūdolfa Šteinberga gatavotu maltīti.
Sarunā par dabisko zālāju apsaimniekošanu un atjaunošanu Latvijas Dabas fonda zālāju eksperte Baiba Strazdiņa pievērsās tam, kāpēc dabiskie zālāji ir nozīmīgi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un kas nepieciešams, lai to sugu daudzveidību uzturētu un atjaunotu. Savukārt Jānis Kravalis dalījās savā saimniekošanas pieredzē un stāstīja par pļavu apsaimniekošanu “Piekrastēs”.
Pēc sarunas dalībnieki devās pļavā, lai redzēto un dzirdēto iepazītu arī dabā. Pastaigas laikā tika izstaigātas nenopļautās pļavas daļas, pievēršot uzmanību tajās sastopamajiem augiem un to daudzveidībai. Īpaša uzmanība tika veltīta armērijām un īpaši aizsargājamajām krustlapu drudzenēm – sugām, kuru sastopamība liecina par dabisko zālāju vērtību.
Pastaigas laikā dalībnieki iepazina arī dabisko zālāju atjaunošanas metodes, tostarp saimniecībā “Piekrastes” izmantoto zvaguļu sēšanu. Šie pusparazītiskie augi palīdz ierobežot graudzāles un tauriņziežus, tādējādi paverot vairāk vietas citiem pļavas augiem un veicinot daudzveidīgāka zālāja veidošanos.
Lai pļavas augu daudzveidību iepazītu praktiski, dalībnieki veica arī sugu skaitīšanu vienā pļavas kvadrātmetrā. Tajā kopumā tika atrastas 30 augu sugas, ļaujot uzskatāmi novērtēt, cik daudzveidīga var būt dabiskā pļava pat pavisam nelielā platībā. Savukārt pļavas bingo mudināja dalībniekus doties sugu meklējumos un pamanīt dažādus pļavas augus un citas dabas vērtības.
Dabisko zālāju saglabāšanai svarīgi ir ne tikai tos nopļaut un novākt zāli, bet arī izprast konkrētās pļavas īpatnības un izvēlēties tai piemērotākās apsaimniekošanas metodes. “Piekrastes” pļavas sniedza iespēju šos principus iepazīt praktiski un redzēt, kā dabas vērtību saglabāšana tiek savienota ar saimniekošanu Daugavas ielejas dabas parka teritorijā.
Pēc pastaigas dalībniekus gaidīja pikniks, kurā pļavas tēma turpinājās jau garšu veidā. Šefpavārs Rūdolfs Šteinbergs bija sagatavojis ēdienus, kuros izmantoti pļavas augi un Latvijas vietējo saimnieku produkti – gaļa, siers, medus un garšvielas. No tiem tapa gan silti un sātīgi ēdieni, gan dažādas degustējamas uzkodas. Maltītē bija pārstāvēti vairāki dabisko pļavu saimnieki, tostarp “Neganti gardi”, Cēsu gaļas kombināta dabisko pļavu liellopa gaļas līnija, Ilutas Straģes aitas siers un Sanitas Matules pļavu garšviela.
Šī bija šīs sezonas noslēdzošā Atvērto pļavu diena. Vasaras laikā Latvijas Dabas fonds aicināja iepazīt dažādas Latvijas pļavas un cilvēkus, kuri par tām rūpējas, daloties pieredzē par dabai draudzīgu un zināšanās balstītu saimniekošanu.
Latvijas Dabas fonds saka lielu paldies Jānim Kravalim par uzņemšanu saimniecībā “Piekrastes” un dalīšanos pieredzē, zālāju ekspertēm Baibai Strazdiņai, Zanei Līkajai un Līgai Gavarei par zināšanām un stāstījumu, šefpavāram Rūdolfam Šteinbergam par pļavas garšu radīšanu, kā arī visiem, kuri šajā vasarā pievienojās Atvērto pļavu dienām!
Tiekamies pļavās arī nākamsezon!
Fotogrāfiju autori: Roberts Georgs un Estere Fimbaueri.
