Pirmās kultivētās dabisko pļavu sēklas nodotas zemniekiem
Zinātnes ieguldījums Latvijas dabas atjaunošanā
Latvijas dabas fonds (LDF) GrassLIFE2 projekta ietvaros šā gada rudenī aizsācis vēsturisku Latvijas zālāju atjaunošanu. Pirmās zinātniski kultivētās Latvijas dabisko zālāju sēklas, kuras nodrošina Vides risinājumu institūts (VRI), nonākušas LDF dabas zemnieku rokās. Šis ir ievērojams solis ceļā uz Eiropas nozīmes prioritāro zālāju atjaunošanu ar kultivētām vietējā genotipa savvaļas augu sēklām.
GrassLIFE2 projekta koordinatore Baiba Strazdiņa saņem pirmās VRI izaudzētās dabisko pļavu augu sēklas. Foto: VRI
Pirmās piegādātās sēklas ietver augus kā dzirkstelīte, lielziedu vīgrieze, kamolainā pulkstenīte, gaiļbiksīte, klinšu noraga, īstā madara, matainā vēlpiene, parastais vizulis, vidējā ceļteka un daudzus citus. Šis projekts ir pirmais šāda mēroga piemērs Latvijā.
Savvaļas augu sēklu ražošana
Šādu zinātnes un praktiskas pieredzes apvienojošu projektu var īstenot tikai tad, ja komandā apvienojas zālāju eksperti, biologi, botāniķi, agronomi un lauka darbu speciālisti.
Uzsākot savvaļas augu sēklu ražošanu, galvenie uzdevumi bija sugu izvēle, šo augu savvaļas populāciju identificēšana, kā arī sēklu ievākšana dabiskajās atradnēs Latvijā un audzēšanas metožu izstrāde. Šeit liela ietekme ir auga genotipam, kā dēļ arī dabisko zālāju atjaunošanā svarīgs ir teritoriālais novietojums. Dabisko zālāju atjaunošanai jāizvēlas ģeogrāfiski tuvā reģionā iegūts sēklas materiāls, kas nodrošinās jaunās paaudzes spēju veiksmīgi ieaugt un attīstīties konkrētos apstākļos, kā arī saglabās augu kvalitāti, reģionam raksturīgās īpašības un ķīmisko profilu. Tādēļ ievest šādas sēklas nebūtu vēlams, tas pat var radīt draudus vietējām savvaļas populācijām.
Pavairojamās augu sugas izvēlētas atbilstoši sauso – mēreni sauso un mitro — mēreni mitro atjaunojamo platību vajadzībām. Par neprognozējamo un pārbaudījumiem pilno sezonu stāsta VRI vadošais agronoms Artūrs Miltiņš:
“ Aizvadītā sezona visiem saimniekiem bija īpaši izaicinoša. Ilggadīgo zālāju sugu sēklu audzēšana un ievākšana ir būtiski trauslāks process — pietiek nokavēt vienu dienu, lai nobriedušās sēklas jau atrastos uz zemes. Līdz pilnīgas sēklu gatavības fāzei, nezāļu klātbūtne ir neizbēgama, tādēļ to ierobežošana ir prioritārs pasākums. Projekta ietvaros tiek audzētas 25 ilggadīgo zālāju sugas, katra ar savām specifiskajām audzēšanas un nogatavošanās īpatnībām. Vasaras periodā aktīvi sekojām līdzi katras sugas augšanas fāzei un šī sezona izcēlās ar straujām un neprognozējamām pārmaiņām — daļa sugu nogatavojās agrāk mitrās vasaras ietekmē, savukārt citas zālāju sugu sēklas bija iespējams ievākt tikai oktobra sākumā.”
Viens no galvenajiem panākumiem šajā sezonā VRI eksperimentālajos sēklu dārzos bija zvaguļa audzēšana.
Kā stāsta Artūrs Miltiņš: “Atsevišķi jāizceļ zvaguļa (Rhinanthus spp.) audzēšana. Suga līdz šim sagādājusi vislielākos izaicinājumus, tomēr šogad esam ieguvuši pirmos pozitīvos rezultātus, kas ļauj plānot precīzākus un efektīvākus sēklu pavairošanas darbus nākamajai sezonai. Neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, projekts ir saliedētas komandas kopdarbs. Šajā sezonā paveiktais darbs izceļas ar rūpību un neatlaidību, apliecinot spēju pielāgoties un turpināt ilggadīgo zālāju sugu sēklu audzēšanu Latvijā.”
Zvagulis Rhinanthus ssp. Foto: VRI
Mijiedarbība starp zinātni un zemniekiem
Komandas darba rezultātā, zinātnieku ekspertīze pārtop atjaunotās dabisku zālāju platībās, kas apstrādātas, sētas, uzraudzītas gādīgu zemnieku rokām, kuriem rūp etnobotāniskās dabas vērtības. Kamēr zinātnieki veic izpēti un augu atlasi, tieši zemnieki ir stratēģiskie projekta partneri, kas šos jaunos risinājumus realizē un iedzīvina Latvijas ainavā. Šiem zemniekiem kopīga ir augsta apziņa un motivācija rūpēties par dabas resursu saglabāšanu ilgtermiņā. Plašais redzesloks, gatavība sadarbībai un inovācijām raksturo šo kopienu, kas ar savu darbu Natura 2000 teritorijās rāda labās prakses piemēru.
Kā sēklas kļuvušas par glābēju Latvijas dabai
Dabisko zālāju platības pēdējās simtgades laikā strauji sarukušas no 30% 19. gs beigās līdz nieka 0,9% Latvijas teritorijas mūsdienās. Šāda tendence ir nopietns apdraudējums bioloģiskajai daudzveidībai.
Dabisku pļavu izzušana rada krīzi ar dārgām sekām visai sabiedrībai:
apdraudot ekosistēmas stabilitāti un pārtikas drošību,
veicinot jaunu slimību izplatības riskus;
ietekmējot klimata regulāciju un ekonomisko kapitālu,
zaudējot daļu kultūras un garīgā mantojuma.
Augu dažādība un to ārstnieciskās īpašības veido daļu Latvijas etniskās identitātes un tradīciju.
Kultivētā savvaļa
Ilgtermiņā šis ir nozīmīgs jauna ceļa sākums Latvijā. Līdz šim šāda mēroga savvaļas augu sugu dažādība nav tikusi kultivēta. Gūtās zināšanas un pieredze taps pieejama ikkatram Latvijas iedzīvotājam. VRI sagatavotie bioloģiski vērtīgo zālāju sēklu maisījumi, kas radīti, lai atjaunotu izzūdošos zālāju biotopus, kļūs pieejami arī plašākai publikai tiklīdz noslēgsies zinātniskās pētniecības etaps.
Dzirkstelītes laksti ar sēklām. Foto: VRI
Pļava ir vairāk kā tikai ainava
Bieži uztveram dabiskos zālājus par pašsaprotamu ainavas daļu, taču to vērtība ir daudz kompleksāka par vizuālo skaistumu. Pļavas ekosistēma ir kas vairāk par sanošu mājvietu augiem, kukaiņiem, putniem un dzīvniekiem. Tā nodrošina ārstniecības, garšaugu bāzi un augstvērtīgu lopbarību. Pļava ir ieguldījums garīgajā un emocionālajā stāvoklī. Tā ne tikai sniedz iedvesmu un mierinājumu, bet arī nodrošina klimata līdzsvaru, ūdens un gaisa filtrāciju.
