Jāņu laiks Latvijā izsenis bijis cieši saistīts ar pļavām – vietām, kur meklētas trejdeviņas jāņuzāles, pīti vainagi un svinēta gada īsākā nakts. Šīs ainavas, kas dziļi ieaustas tautas tradīcijās, mūsdienās kļuvušas par īstu dabas retumu. Ja agrāk dabiskās pļavas klāja apmēram 30% Latvijas teritorijas, tad šobrīd tās saglabājušās vien niecīgā daļā – ap 0,9% no valsts platības.
Dabiskās pļavas ir vienas no bioloģiski daudzveidīgākajām ekosistēmām pasaulē – līdzās tropu mežiem tās tiek uzskatītas par sugām bagātākajām dzīvotnēm uz Zemes. Tajās sastopama aptuveni trešdaļa no Latvijas floras un ap 40% no aizsargājamajām augu sugām. Šo daudzveidību iespējams ieraudzīt arī pavisam nelielā mērogā – vienā kvadrātmetrā pļavas var būt sastopami līdz pat 60 dažādi augi. Dabiskās pļavas ir nozīmīga dzīvotne arī dzīvniekiem. Ar tām saistīta aptuveni trešdaļa Latvijā sastopamo kukaiņu sugu un gandrīz ceturtā daļa ligzdojošo putnu.
Dabiskās pļavas Latvijā kļuvušas par vienu no visapdraudētākajām ekosistēmām, un līdz ar to sarukšanu izzūd arī tajās dzīvojošās sugas. Šie zālāji ir arī Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopi – īpaši aizsargājamas dzīvotnes, kur sastopamas izcilas dabas vērtības. Vietās, kur dabiskās pļavas saglabājušās vai atjaunotas, iespējams piedzīvot to īsto burvību – krāšņu ziedēšanu, nektāra smaržu gaisā, kukaiņu zumēšanu un putnu dziesmas. Tā ir ainava, kas atgādina par senajām Jāņu pļavām un ļauj tās izjust arī šodien.
Šajā rakstā apkopotas dažādu Latvijas reģionu un pilsētu tuvumā esošās dabiskās pļavas – vietas, kur doties, piedzīvot un iemūžināt vasaras pilnbriedu. Minētās pļavas ir valsts vai pašvaldības īpašumā un tāpēc ir pieejamas ikvienam. Atgādinām, ka privātajās pļavās var doties Jāņuzāļu meklējumos, saskaņojot ar īpašnieku!
Vakarbuļļu pļavas Rīgā
Šeit vērojami unikālie piejūras zālāji. Piejūras zālāji izceļas ar lielu sugu daudzveidību, jo tajos sastopams gan sausām un mēreni mitrām vietām raksturīgs augājs, gan mitru un slapju vietu augu sabiedrības, gan arī augi, kuri aug tikai iesāļās augsnēs. Vakarbuļļu zālājos aug tādas aizsargājamo augu sugas kā jūrmalas armērija, purva mātsakne, gmelina alise un jumstiņu gladiola. Vakarbuļļos arī ganās Latvijas Dabas fonda mobilais ganāmpulks, kura melnbaltās gotiņas papildina ainavu. Lielā Vakarbuļļu pļava atrodas Vakarbuļļu ielā, Daugavgrīvā, savukārt mazā Vakarbuļļu pļava atrodas netālu no Lielupes ietekas jūrā.
Kā atrast?
Lielā Vakarbuļļu pļava 23.9636808°E 56.9993479°N
Mazā Vakarbuļļu pļava 23.9393008°E 57.0003261°N
Klijēnu pļava Jelgavā
Atrodas netālu no Klijēnu un Kalnciema ceļu krustojuma dabas lieguma “Lielupes palienes pļavas” teritorijā. Šeit aug īpaši aizsargājama orhideju suga – Baltijas dzegužpirkstīte – par to var papriecāties un nofotografēt, taču jāatceras, ka nedrīkst plūkt.
Kā atrast? 23.7190833°E, 56.6832222°N
Pļavas Kuldīgā
Gar kultūrvēsturisko Alekšupīti saglabājusies virkne dabisko pļavu – gan palieņu zālāji, gan mēreni mitras pļavas. Tās atrodas Dzirnavu ielā, Vasaras ielā, Lauku ielā un Ganību ielā. Savukārt Alsungas ielas pļavā atrodams ES nozīmes biotops – sugām bagātas ganības un ganītas pļavas.
Kā atrast?
Dzirnavu ielas pļava 21.9631366°E 56.9590979°N
Vasaras ielas pļava 21.9621633°E 56.9579350°N
Lauku ielas pļava 21.9677392°E 56.9583705°N
Ganību ielas pļava 21.9672983°E 56.9561947°N
Alsungas ielas pļava 21.9372334°E, 56.9682325°N
Ainaviskās pļavas Rūjienā
Upes ielā un Ķieģeļu ielā vērojami skaistie palieņu zālāji, kas ik pavasari applūst, veidojot auglīgu un bioloģiski daudzveidīgu vidi. Savukārt pļavā no Robežu ielas līdz Laipu ielai pie Rūjas mijas palieņu zālāji un sausi zālāji kaļķainās augsnēs.
Kā atrast?
Upes ielas pļava 25.3222375°E 57.8946041°N
Robežu ielas pļavas 25.3435100°E 57.8875579°N un 25.3473425°E 57.8879938°N
Valmiermuižas pļavas
Vanagu ielā sastopams pļavu biotops – sugām bagātas ganības, savukārt Krasta ielas pļavā vērojams mēreni mitrs zālājs.
Kā atrast?
Vanagu ielas pļava 25.4268997°E 57.5682815°N
Krasta ielas pļava 25.4364851°E 57.5604190°N
Cēsu ainaviskās pļavas
Cēsu pilsēta ir bagāta ir dabiskajiem zālājiem, kas vienlaikus atrodas gan Gaujas nacionālajā parkā, gan Cēsu dabas un kultūrvēsturiskā parka teritorijā. Kvēpenes ielā un Viestura ielā sastopami sausi zālāji kaļķainās augsnēs. Apšukalna ielā un Upes ielā vērojami smiltāju zālāji, kuros aug sausajiem un smilšainajiem apstākļiem pielāgojušās augu sugas, savukārt Dzirnavu ielā sastopams palieņu zālājs.
Kā atrast?
Kvēpenes ielas pļava 25.2249690°E 57.3144036°N
Viesturu ielas pļava 25.2618002°E 57.3153719°N
Apšukalna ielas pļava 25.2231699°E 57.3084791°N
Upes ielas pļava 25.2242226°E 57.3330974°N
Dzirnavu ielas pļava 25.2324609°E 57.3160207°N
Lejzemnieku pļava Ziemeļvidzemē
Zīles ciema, “Lejzemnieku” pļavā, kas atrodas pie Latvijas Dabas fonda lauku bāzes, sastopami dažādi ES nozīmes biotopi – parkveida pļavas un ganības, sugām bagātas ganības un ganītas pļavas, kā arī palieņu zālāji. Teritorija arī atrodas aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”.
Kā atrast?
Lejzemnieku pļava 26.0843056°E, 57.6957778°N
Balonu pļava Siguldā
Pļava atrodas Gaujas labajā krastā 500 m lejpus Gaujas tilta, un tajā sastopams ES nozīmes biotops – mēreni mitras pļavas. Šī pļava ir arī dzīvotne īpaši aizsargājamai dienastauriņu sugai – cīrulīšu dižtauriņam Parnassius mnemosyne.
Kā atrast?
Balonu pļava 24.8314722°E, 57.1584167°N
Jāņu zāles plūc saudzīgi, neplūc aizsargājamos augus
Dodoties pļavās, svarīgi atcerēties – ne viss, kas skaists, ir plūcams. Bioloģiski vērtīgajos zālājos sastopamas retas un aizsargājamas augu sugas, kas var šķist īpaši piemērotas vainagiem vai Jāņu zāļu pušķiem, taču to plūkšana apdraud šo augu pastāvēšanu. Starp tām ir, piemēram, dažādas orhidejas – smaržīgā un zaļganā naktsvijole, dzegužpirkstītes un dzegužpuķes, kā arī Sibīrijas skalbe un jumstiņu gladiola. Svarīgi pļavu augus plūkt saudzīgi – izvēloties tikai biežāk sastopamās sugas, neizraujot augus ar saknēm un neizplūcot visus vienas sugas augus vienā vietā.
Aicinām doties dabiskajās pļavās, lai sajustu Jāņu laika dabas pilnbriedu – ieraudzītu ziedošo daudzveidību, saklausītu pļavu skaņas un iemūžinātu Latvijas dabas bagātību piepildītās ainavas.
