Dabisko pļavu augu sēklas kādreiz, tradicionālās saimniekošanas laikos, izplatījās līdz ar siena ievākšanu un pārvešanu, kā arī kopā ar ganību dzīvniekiem. Sēkliņas ieķērās govs spalvās, pārceļoja no viena ganību stūra uz to, kur govs atstāja pļeku, izsējās pa ceļam, kad tika pārvests siens. Tas nodrošināja to, ka augi izplatījās, turklāt tie varēja nokļūt pietiekami tālu. Tādā veidā saglabājās un veidojās daudzveidīga un veselīga dabisko zālāju ekosistēma.

Mūsdienās sēklu pārvietošanās ir ievērojami ierobežota. Tāpēc jāiesaistās cilvēkam.

Kādos gadījumos cilvēkam jānāk talkā un jāpiesēj dabisko pļavu augu sēklas?

  • Lai atjaunotu ziediem bagātu pļavu vietā, kur pļavas augājs ir uzarts vai aizaudzis
  • Dabiskajos zālājos, kuri atrodas apvidos ar lielu intensīvās lauksaimniecības zemju īpatsvaru
  • Tur, kur bijuši sētie zālāji

Tāpat pļavas augu sēklas var sēt savā pagalmā, dārzā vai pilsētas zaļajās teritorijās, lai vairotu tajās dabas daudzveidību un iepazītu savvaļas augus.