Projekta aktivitātes
Darba pakotne 1. Projekta vadība un koordinācija
Šīs darba pakotnes (DP) galvenais mērķis ir nodrošināt projekta profesionālu īstenošanu un iekļaušanos termiņos, lai sasniegtu projekta mērķus. Šī pakotne ir saistīta ar visiem mērķiem un projekta sagaidāmajiem rezultātiem. Šīs pakotnes veiksmīga ieviešana nodrošinās laicīgu un efektīvu uzsākšanu, pienācīgus plānus zaļajam iepirkumam, stratēģiskajai komunikācijai un projekta rezultātu replikācijai. Šī darba daļa nodrošinās plānošanas dokumentus, kas nepieciešami citu darba pakotņu uzsākšanai, lai projekta aktivitātes tiktu īstenotas bez traucējumiem un saskaņā ar Granta līgumu. Tāpat šī sadaļa nodrošinās, ka projekta konsorcijs sadarbojas efektīvi un ir ieviestas vajadzīgās procedūras, lai nodrošinātu pastāvīgu projekta uzraudzību. Šī DP ir izveidota, ņemot vērā nepieciešamību pēc laicīgas saziņas ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA), kas uzrauga projekta ieviešanu, un ārējā monitoringa komandu, kas veic projekta ieviešanas konsultēšanu, kā arī LIFE ziņošanas prasībām.
Uzdevums 1.1. PLĀNOŠANA UN SAGATAVOŠANA / īsteno LDF
1.1.1. Projekta komandas izveide
Projekta komanda tiks izveidota laikā no M1 līdz M6, piesaistot darbiniekus katram projekta partnerim tā, lai komandas apjoms un sarežģītība būtu atbilstīga partnera uzdevumu mērogam un sarežģītības pakāpei.
1.1.2. Komunikācijas stratēģijas sagatavošana
Komunikācijas stratēģija un plāns tiks pabeigti līdz M7 un kalpos kā vadlīnijas un plānošanas dokuments komunikācijas un izplatīšanas aktivitātēm 4. darba pakotnē. Stratēģiju papildinās vizuālās identitātes rokasgrāmata, kas nodrošinās LIFE finansējuma publicitāti un projekta kopējo vizuālo identitāti, ko izmantos visi partneri.
1.1.3. Zaļās pārvaldības plāna sagatavošana
Šis apakšuzdevums tiks īstenots laikā no M1 līdz M6. GrassLIFE2 ir projekts, kas stingri balstīts ES vides aizsardzības tiesību aktos, taču ir posmi, kuros nepieciešams izvērtēt projekta vides sniegumu, lai nodrošinātu labāko pieejamo prakšu ieviešanu un mazinātu projekta ekoloģisko pēdu.
Zaļās pārvaldības plāns (D1.2) tiks pabeigts līdz M6. Tas ietvers vides risku novērtējumu un ieteikumus zaļās pārvaldības īstenošanai GrassLIFE2 ietvaros. Vēlāk tas kalpos kā vadlīnijas projekta īstenošanai.
1.1.4. Tīklošanās un replikācijas plāna sagatavošana
Šis apakšuzdevums tiks īstenots laikā no M7 līdz M12. Tīklu veidošanas un replikācijas plāns tiks izstrādāts, lai stiprinātu un strukturētu projekta replikācijas aktivitātes, kā arī lai meklētu sinerģijas ar citām iniciatīvām. GrassLIFE2 projektā replikācija galvenokārt būs vērsta uz lauksaimniecības nozari un zālāju apsaimniekotājiem, jo tieši šajos sektoros ir vislielākie izaicinājumi.
Plāns kalpos kā vadlīniju dokuments demonstrējumu un tīklošanās aktivitātēm, replikācijas darbu strukturēšanai (5.2.), kā arī pēc projekta darbību plānošanai (after-LIFE darbībām).
1.1.5. Projekta uzraudzības grupas izveide
Projekta uzraudzības grupā būs iekļauti pārstāvji no katra projekta partnera. Grupas mērķis – saskaņot projekta prioritātes ar partneru organizāciju prioritātēm un nodrošināt projekta ietekmes pastiprināšanu organizāciju līmenī.
Uzdevums 1.2. PROJEKTA VADĪBA īsteno LDF, piedalās visi partneri
1.2.1. Projekta īstenošana
Projekta konsorcijs ir veidots tā, lai pārstāvētu dažādas kompetences, sektorus un visas būtiskās iesaistītās puses, kas svarīgas zālāju atjaunošanai un apsaimniekošanai, kas iesaistīti zālāju atjaunošanā un apsaimniekošanā. Projektā darbojas gan partneri, kas jau iepriekš ir sadarbojušies, gan jauni partneri ar papildu kompetencēm, kā arī tādi, kas pirmo reizi iesaistīti LIFE programmā.
1.2.2. Projekta uzraudzības grupa
Projekta uzraudzības grupā ietilpst vadošie darbinieki no katra projekta partnera. Grupa tiekas reizi pusgadā, lai novērtēju projekta progresu. Grupas dalībnieku uzdevums arī ir izplatīt informāciju par projektu savās organizācijās.
1.2.3. Novērtējumi, ziņošana, KPI un pēc-LIFE plāns
Projekta gaita tiek regulāri izvērtēta, lai nodrošinātu kvalitatīvu īstenošanu, savlaicīgu risku identificēšanu un rezultātu ilgtspēju. Novērtēšana notiek pašnovērtējuma veidā – to katru gadu veiks projekta vadītājs un Latvijas Dabas fonda direktore saskaņā ar īpaši izstrādātu metodiku.
Pašnovērtējumā tiek analizēta operatīvā un finanšu vadība, zaļās pārvaldības sniegums, kā arī projekta mērķu un sasniedzamo rezultātu progress, īpaši atjaunošanas un komunikācijas jomā.
Papildus tam, projekta laikā tiks sagatavoti četri LIFE programmas prasībām atbilstoši pārskati.
Svarīgs projekta uzraudzības aspekts būs arī galveno rādītāju (KPI) uzskaite un analīze.
Projekta noslēguma posmā tiks izstrādāts After-LIFE plāns, kas nodrošinās atjaunoto zālāju, mobilo ganību pakalpojuma, sēklu centra un sadarbības aktivitāšu turpinājumu arī pēc projekta beigām.
Darba pakotne 2. Atjaunošana
ŠĪs darba pakotne ir saistīta ar šādu projekta mērķu īstenošanu:
1. mērķis: Atjaunot un uzlabot aizsardzības stāvokli 650 ha ES prioritāro biotopu 6120*, 6210*, 6230*, 6270*, 1630* un nodrošināt ilgtermiņa un ilgtspējīgu apsaimniekošanas sistēmas (noganīšanu).
2. mērķis: Atjaunot vismaz 610 ha ES prioritāro biotopu 6120*, 6210*, 6230*, 6270* un 1630*, izmantojot mobilo atjaunojošo ganīšanu, kā arī sabiedrības iesaisti un atbalstīt zālāju īpašniekus zālāju ilgtermiņa apsaimniekošanā.
3. mērķis: Uzlabot “sarežģīto” zālāju atjaunošanas potenciālu ar inovatīviem atjaunošanas un apsaimniekošanas veidiem.
4. mērķis: Ražot vietējo savvaļas augu sēklas atjaunošanai, lai nodoršinātu 240 ha prioritāro biotopu atjaunošanu projekta laikā un 400-460 hektāru atjaunošanu piecu gadu laikā pēc projekta.
8. mērķis: Veicināt izpratni par dabiskajiem zālājiem un rosināt kopienu iesaisti zālāju atjaunošanā.
Uzdevums 2.1. Biotopu atjaunošana projekta saimniecības
Daudzi zālāji ir grūti pieejami, īpašniekiem trūkst līdzekļu tos atjaunot un apsaimniekot. Lai risinātu šīs problēmas, projekts GrassLIFE2 īstenos un pārbaudīs dažādas biotopu atjaunošanas metodes – gan jau zināmas labākās prakses, gan inovatīvas pieejas. Šī uzdevuma izpilde būs 650 ha atjaunotu dabisko zālāju septiņās Natura 2000 teritorijās. Darbi tiks veikti deviņās partneru saimniecībās.
Īsteno: LDF, LU un partneru saimniecības
2.1.1. Atjaunošanas plāni
Darbs tiks sākts, veicot sākotnējo inventarizāciju, lai apkopotu pirms atjaunošanas datus par veģetāciju, augsni un biotopiem. Atjaunošanas plāni katrai saimniecībai tiek izstrādāti projekta gaitā. Tos veidos LU eksperti sadarbībā ar LDF atjaunošanas koordinatori, dzīvotņu ekspertu un partneriem. Atjaunošana ir sadarbība un partneru saimnieku iesaiste ir būtiski svarīga. Četru plānu sagatavošanā tiks iesaistīti bezmugurkaulnieku eksperti. Procesā palīdzēs mentori – lauksaimnieki no pirmā GrassLIFE projekta.
2.1.2. Atjaunošanas vietu pieejamības uzlabošana un ganīšanas uzsākšana
Lai nodrošinātu veiksmīgu biotopu atjaunošanu un ilgtspējīgu ganību apsaimniekošanu, projekta ietvaros no 12. līdz 48. mēnesim tiks veikti darbi, kas uzlabos piekļuvi atjaunošanas vietām. Šajos darbos ietilpst neliela mēroga ceļu uzlabošana, piemēram, grants uzbēršana, bojātu caurteku nomaiņa grāvju šķērsošanas vietās.
No 12. līdz 60. mēnesim tiks izveidota ganību infrastruktūra vairākās projekta saimniecībās – teritorijās, kur atjaunošanas gaitā nepieciešams ieviest ganīšanu kā biotopu apsaimniekošanas metodi. Infrastruktūras izveidē ietilpst pastāvīgu vai elektrisko žogu uzstādīšana un dzirdināšanas iekārtu ierīkošana, kas ļaus regulēt ganību intensitāti dažādos atjaunošanas posmos. Tāpat tiks iegādāti ganāmpulki – ekstensīvo šķirņu dzīvnieki, kas piemēroti ganībām ar zemu augsnes auglību un kuru izmantošana atjaunotajos zālājos jau ir pierādījusi savu efektivitāti. Tās varētu būt aitas, kazas vai liellopi, piemēram, Highland, Galloway, Aberdeen Angus vai Hereford šķirnes. Papildus tiks veidota ganību infrastruktūra, tostarp nojumes, barošanas laukumi ziemas sezonai un cits aprīkojums ganību dzīvniekiem – norobežojošie paneļi, siena barotavas un citas nepieciešamās iekārtas.
Šī uzdevuma īstenošana nodrošinās projekta rezultātu ilgtspēju un atjaunojamo zālāju apsaimniekošanu aptuveni 650 hektāru platībā.
Lai nodrošinātu investīciju ilgtspējīgu uzturēšanu arī pēc projekta beigām, atbildību par izveidoto infrastruktūru uzņemsies projekta partneru saimniecības. Visi darbi notiek tikai tajās teritorijās, kur zemes īpašnieki ir piekrituši projekta pasākumiem un apņēmušies neveikt darbības, kas varētu apdraudēt projekta rezultātus. Šīs saistības tiks ietvertas sadarbības līgumos ar zemniekiem, kas būs spēkā 30 gadus.
2.1.3. Biotopu atjaunošana
Zālāju biotopu atjaunošana tiks īstenota deviņās projekta saimniecībās laika posmā no projekta 12. līdz 66. mēnesim.
Atjaunošanas pamatā būs dažādu zālāju atjaunošanas metožu kombinācija, lai pakāpeniski noņemtu uzkrāto lieko biomasu un barības vielas, kas ilgstošas pamestības vai neatbilstošas apsaimniekošanas rezultātā ir negatīvi ietekmējušas biotopu stāvokli. Šī pieeja palīdzēs samazināt ekspansīvo sugu izplatību un veicinās augu sugu daudzveidību. Darbi tiks veikti pakāpeniski, izmantojot gan pārbaudītas labās prakses metodes, gan testējot inovatīvas pieejas, jo lielākā daļa teritoriju prasa atkārtotas iejaukšanās, lai sasniegtu vēlamo ekoloģisko rezultātu.
Šī uzdevuma rezultātā tiks atjaunoti 650 hektāri Eiropas Savienības prioritāro zālāju biotopu. Projekta laikā tiks atjaunoti šādi biotopi:
- 1630* (Piekrastes zālāji) – 93 ha saimniecībā “Rukši”
- 6120* (Kaļkaino purvu zālāji) – 1 ha saimniecībā “Straumes”
- 6210* (Sugām bagāti pļavu biotopi kaļķainās augsnēs) – 40 ha četrās saimniecībās
- 6230* (Sugām bagāti sausie zālāji uz klintīm) – 3 ha saimniecībā “Vecķiguļi”
- 6270* (Nabadzīgi zālāji pusdabiskās teritorijās) – 513 ha astoņās saimniecībās
Kopumā šīs aktivitātes aptvers 650 ha ES prioritāro biotopu.
Tiks izmantotas šādas metodes:
- Krūmāju izzāģēšana un to atjaunošanās kontrole, pļaujot vai ganot
- Augsnes auglības samazināšana
- Augu sugu ieviešana
- Invazīvo un ekspansīvo augu sugu ierobežošana
- Hidroloģiskā režīma atjaunošana
Darbi tiks veikti septiņās Natura 2000 teritorijās: Abavas senlejā, Kujas upes baseinā, Liepājas ezera apkārtnē, Ogres ielejā, Sitas un Pededzes palienē un Ziemeļgaujā.
Uzdevums 2.2. Atjaunojošā ganīšana - mobilā ganīšana
Ar mobilo ganīšanu mēs risināsim to, ka zālāji netiek pienācīgi apsaimniekoti, jo tiem ir grūti piekļūt reljefa dēļ vai to īpašnieki nav lauksaimnieki. Atjaunojošā ganīšana ir viena no vienkāršākajām zālāju atjaunošanas metodēm. Tā ir laikietilpīga, bet ļoti efektīva kūlas mazināšanai, apauguma nomākšanai, mozaīkveida ainavas struktūras veidošanai, sēklu izplatīšanai un sēklu dīgšanai labvēlīgu apstākļu veidošanai. Mobilā ganīšana ir inovācija Latvijas, Baltijas un Ziemeļvalstu mērogā, kas iepriekš tika testēta projektā GrassLIFE. Mēs secinājām, ka šī metode ir ļoti piemērota “grūtajiem” zālājiem, kuriem nevar piekļūt ar lauksaimniecības tehniku vai ir izteikts reljefs. Šī metode arī piemērota zemes īpašniekiem, kas nav lauksaimnieki un teritorijām, kur nav apsaimniekošanas infrastruktūras. GrassLIFE paveiktais apliecināja, ka pēc šāda pakalpojuma Latvijā ir liels pieprasījums, tomēr šāda pakalpojuma izmaksas ir ļoti augstas, ja tas tiek sniegts valsts mērogā. Tāpēc ir nepieciešams to paplašināt, veidojot reģionālās vienības visā Latvijā.
Īsteno LDF, Vētras, Rukši un SIA Sita Nature park
2.2.1. Reģionālo mobilo ganāmpulku izveidošana
Reģionālo mobilo ganāmpulku izveidošana
Reģionālo mobilo ganāmpulku izveidošana tiks veikta, balstoties mobilās ganīšanas plānā, tai skaitā biznesa plānā, ko LDF izstrādās, balstoties GrassLIFE pieredzē. Mobilās ganīšanas teritorijas izvēles kritēriji ir šādi:
- teritorija ir vienā no vienpadsmit projekta mērķa teritorijām Natura 2000 tīklā
- teritorijā ir viens no GrassLIFE2 mērķa biotopiem
- teritorija ir būtiska zālāju konektivitātei (saskaņā ar GrassLIFE konektivitātes modeli)
- teritoriju steidzami nepieciešams atjaunot
- teritorija ir piemērota noganīšanai (piekļuve ar lopu pārvietošanas transportu, lopiem pieejams dzeramais ūdens, teritorija ir droša)
- teritorija ir vismaz 5 ha
Projekta pirmajā gadā tiks izveidotas četras mobilās ganīšanas vienības šādās Latvijas daļās – Latgalē, Vidzemē, Kurzemē un Ziemeļvidzemē. Katrā ganāmpulkā būs apmēra 50 ganību dzīvnieki un tas varēs projekta laikā atjaunot ap 150 ha ES prioritāro zālāju.
2.2.2. Sarežģīto biotopu atjaunošana ar mobilo ganīšanu
Šo apakšuzdevumu īstenos četri reģionālie mobilie ganāmpulki, kas kopā atjaunos ap 570 ha ES prioritāro zālāju. Katrs ganāmpulks darbosies kā atsevišķa vienība, kas noganīs dažādas teritorijas savā reģionā – Latgalē, Vidzemē, Kurzemē un Ziemeļvidzemē.
Vidzemes mobilā ganāmpulka vienību vada LDF. Šis ganāmpulks strādās ar sarežģītākajām teritorijām Vidzemē. Prioritārās teritorijas šim ganāmpulkam būs Gaujas nacionālais parks, Ogres ieleja un Vestiena.
Latgales mobilo ganāmpulku vadīs projekta partneris SIA Sita Nature park un tas fokusēsies uz Latgales reģionu. Prioritārās teritorijas šim ganāmpulkam būs Lubāna mitrājs, Kujas dabas parks, kā arī Sitas un Pededzes paliene.
Kurzemes mobilo ganāmpulku vadīs projekta partneris SIA Rukši un tas darbosies Kurzemē. Šī ganāmpulka prioritārās teritorijas būs Liepājas ezers, Abavas senleja un Sventājas ieleja.
Ziemeļvidzemes mobilo ganāmpulku vadīs projekta partneris ZS Vētras un tas darbosies Ziemeļvidzemes reģionā, fokusējoties uz Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidu un Veclaiceni.
Uzdevums 2.3. Sabiedrības iesaiste atjaunošanā - pasākumi
Ir zālāji, kurus ir grūti apsaimniekot sarežģīta reljefa dēļ, kā arī tāpēc, ka to īpašnieki nav lauksaimnieki. Tāpēc mēs organizēsim talkas teritorijās, kurās ir īpaši augsta dabas vērtība un atjaunošana ir kritiski nepieciešama, lai tās nezaudētu, un kuras atrodas projektā iezīmētajās Natura 2000 mērķteritorijās. Talku vietas tiks atrastas, izsludinot publisku pieteikšanos zemes īpašniekiem un pilsoniski aktīvām grupām. Atjaunošana tiks veikta 40 hektāros un kopumā notiks 40 talkas. Līdz ar šī uzdevuma izpildi mēs arī testēsim sabiedrības iesaisti kā atjaunošanas metodi un tās efektivitāti.
2.3.1. Plānošana
Gatavojoties pasākumiem, tiks izstrādāts atjaunošanas pasākumu plāns un Rokasgrāmata atjaunošanas pasākumu organizēšanai.
Tiks izsludināts atklāts konkurss iedzīvotājiem. Vietu atlases kritēriji: vietas ir Natura 2000 teritorijās, mērķa biotopu klātbūtne, nozīme ekoloģiskās saiknes nodrošināšanā un atjaunošanas neatliekamība.
Pieteikšanās pasākumu rīkošanai tiks izsludināta vietējām iedzīvotāju grupām vai bezpeļņas organizācijām.
Atklātais konkurss tiks īstenots saskaņā ar ES standartiem attiecībā uz caurspīdīgumu, vienlīdzīgu attieksmi, interešu konflikta novēršanu un konfidencialitāti.
Nodrošinot vietējām kopienām iespēju piedalīties atjaunošanas pasākumos, izmantojot atklātu pieteikšanos un finansiālu atbalstu, mēs veicināsim iedzīvotāju iesaisti un līdzatbildību, kā arī panāksim ilgtspējīgāku rezultātu uztveri un piederības sajūtu vietējo kopienu vidū.
2.3.2. Atjaunošanas talku īstenošana
Katrā pasākumā piedalīsies LDF eksperts, kurš konsultēs par veicamajiem atjaunošanas darbiem konkrētajā vietā. Tas ļaus integrēt vietējās iniciatīvas ar plašāku pļavu atjaunošanas un aizsardzības kustību un veidos vietējo iedzīvotāju kapacitāti, izpratni par pļavu nozīmi un motivāciju ilgtermiņa iesaistei.
Pēc atjaunošanas pasākumiem ar sabiedriskās zinātnes palīdzību tiks veikts augu un tauriņu monitorings atjaunotajās teritorijās.
2.4. Pļavas sēklu ražošanas centra izveide
Latvijā šobrīd nav pieejamas savvaļas ziedu sēklas, kas nepieciešamas pļavu atjaunošanai, tāpēc mēs izveidosim Latvijā pirmo savvaļas augu sēklu ražošanas centru.
Tas spēs nodrošināt projektu ar pietiekamu daudzumu savvaļas ziedu sēklu, kas raksturīgas mērķa biotopiem un nepieciešamas 240 ha atjaunošanai T.2.1 ietvaros. Pēc projekta beigām sēklu centrs turpinās darbību, piedāvājot plašāku sēklu klāstu Latvijas tirgū, lai piecu gadu laikā pēc projekta beigām nodrošinātu materiālu 400–460 ha pļavu atjaunošanai.
Sēklu centrs pilnā kapacitātē darbosies projekta otrajā pusē. Tā kā pļavu sēklu ražošanas centrs Latvijā ir inovācija, mēs arī aktīvi stāstīsim par to mūsu komunikācijā, kā arī sēklu centrs darbosies kā demonstrējumu saimniecība.
Īsteno LDF un VRI.
2.4.1. Sēklu centra plānošana
Veidojot sēklu centru, mēs izmantosim citu valstu pieredzi un labāko praksi, kā arī izstrādāsim biznesa plānu tā darbībai. Mēs izstrādāsim tehniskās attīstības procesu, kā arī klientu piesaistes un attiecību veidošanas procesu.
2.4.2. VRI zālāju sēklu ražošanas centra darbība
Vispirms tiks izveidots sēklu ražošanas centra prototips, audzētavas un eksperimentālo lauku teritorijas. Sēklu donorteritorijas tiks identificētas savvaļā, iesaistot sabiedrisko zinātni un projekta saimniecības. Tiks izmēģināta 25 sugu augu audzēšana ar mērķi panākt vismaz 15-20 augu sēklu pavairošanu. Sugas izvēlētas ar mērķi nodrošināt zālāju atjaunošanu mūsu mērķa biotopos.
Projekta otrajā daļā tiks izveidots lielāka mēroga sēklu audzēšanas centrs Cēsu novadā, kurā tiks izmantotas jau pavairotās sēklas. Projekta laikā tiks attīstīta nepieciešamā infrastruktūra un metodes sēklu novākšanai, tīrīšanai un uzglabāšanai un tā veidos pamatu sēklu komerciālai audzēšanai pēc projekta. Projekta laikā plānots izaudzēt sēklas izsēšanai 240 hektāros. Atgriezeniskā saite no projekta saimniecībām tiks izmantota tālākai sēklu audzēšanas biznesa attīstībai pēc projekta, tāpat tiks veikts iesēto augu augšanas sekmju monitorings, lai izvērtētu sēklu audzēšanas noderīgumu zālāju atjaunošanai.
Mēs dalīsiemies ar savu pieredzi sēklu audzēšanā un rosināsim veidot sēklu audzēšanas centrus arī citviet Latvijā.
Aktivitāti īsteno VRI
2.4..3. Sēklu centrs Lejzemniekos
Lejzemnieki būs pļavas augu sēklu loģistikas centrs, kur tiks žāvētas ievāktās sēklas, veikta sēklu šķirošana un nodrošināta izplatīšana.
Lejzemnieki darbosies arī kā zināšanu centrs un demonstrācijas vieta, kur apmeklētāji varēs uzzināt vairāk par vietējām savvaļas ziedu sēklām.
Lejzemniekos projekta otrajā pusē tiks veidots pļavas augu demonstrējumu dārzs, kurā iekļausim vismaz 50 augu sugas.
Darba pakotne 3. Monitorings un novērtēšana
Uzdevums 3.1. Atjaunošanas ietekmes monitorings un novērtējums
Latvijā trūkst praktisku un detalizētu zināšanu par pļavu atjaunošanu un lauksaimniekiem nepieciešama ļoti praktiska, pārskatāma, labi dokumentēta informācija par dažādām pļavu atjaunošanas metodēm.
Šajā aktivitātē mēs sagatavosim pielietoto metožu izvērtējumu, izstrādāsim metožu vadlīnijas un instrukcijas replikācijai. Ievāktie dati ļaus novērtēt atjaunošanas rezultātus un izdarīt secinājumus par pielietoto metožu efektivitāti projektā.
Šīs aktivitātes ietvaros tiks izvērtēta arī atjaunošanas ietekme uz ekosistēmu pakalpojumiem, fokusējoties uz četriem īpaši aktuāliem un zemes īpašniekiem interesējošiem pakalpojumiem: apputeksnēšana, oglekļa uzkrāšana, augsnes bioloģiskā daudzveidība un lopbarības barības vērtība.
3.1.1. Ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma mērījumi
Mēs ievāksim datus par savvaļas apputeksnētājiem, augsnes īpašībām, oglekļa uzkrāšanu un lopbarības kvalitāti.
Mēs monitorēsim un apskatīsim izmaiņas zālāju sniegto būtiskāko ekosistēmu pakalpojumu indikatoros. Tas ļaus mums novērtēt, kāda bijusi zālāju loma ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanā pirms un pēc atjaunošanas.
Monitoringu veiksim katrā projekta saimniecībā.
3.2.1. Atjaunošanas rezultātu un ietekmes novērtējums
Apjomīgie dati, kas ļaus izvērtēt ekosistēmu pakalpojumu indikatorus, tiks ievākti gan izmantojot kvalitatīvas zemu izmaksu metodes, gan sabiedrisko zinātni, gan ekspertu līmeņa monitoringu.
3.2.2. Ekspertu ziņojums par atjaunošanas ietekmi uz veģetāciju, dzīvotnēm un barības vielām augsnē
Iepriekšējos uzdevumos ievāktie dati tiks analizēti divos ekspertu ziņojumos.
3.2.3. Ekspertu ziņojums par atjaunošanas ietekmi uz ekosistēmu pakalpojumiem
Iepriekšējos uzdevumos ievāktie dati tiks analizēti divos ekspertu ziņojumos.
Darba pakotne 4. Komunikācija un atbalsts zālāju apsaimniekotāju kopienai
Uzdevums 4.1. Konsultāciju punkts zemes apsaimniekotājiem
Zemes īpašniekiem un apsaimniekotājiem trūkst praktiskas un detalizētas informācijas par atjaunošanu, it sevišķi tiem zemes īpašniekiem, kas nav lauksaimnieki. Konsultāciju punkts nodrošinās individuālas konsultācijas zemes īpašniekiem.
4.1.1. Konsultāciju punkta izveide un materiālu izstrāde
Konsultāciju punktā darbosies zālāju eksperti, kas sniegs padomus zemes īpašniekiem, tai skaitā dosies lauka vizītēs. Tāpat tiks izveidoti konsultatīvi materiāli, kas ļaus zemes īpašniekiem pašiem novērtēt savus zālājus un izprast iespējamos apsaimniekošanas veidus.
4.1.1. Datubāze par zālājiem
Tā kā ir zemes īpašnieki, kuriem ir vajadzība pēc noganīšanas vai nopļaušanas, kā arī zemes īpašnieki, kuriem ir ganāmpulki vai nepieciešams siens, mēs izveidosim online datu bāzi, kas dos iespēju šiem cilvēkiem satikties.
4.1.3. Konsultāciju punkta darbības nodrošināšana
Mēs nodrošināsim individuālas konsultācijas zemes īpašniekiem, tai skaitā klātienes vizītes. Zālāju apsaimniekotājiem arī piedāvāsim arī regulāru ziņu lapu, kā arī katru gadu rīkosim seminārus “Gribu pļavu!”.
4.2. Dabas zemnieku skola
4.2.1. Dabas zemnieku skolas izveide un materiālu sagatavošana
4.2.2. Darbības nodrošināšana un pasākumi
4.3. Demonstrējumu saimniecības un mentori
Šī projekta sadaļa nodrošinās iespēju lauksaimniekiem saņemt atbalstu un konsultācijas no citiem lauksaimniekiem. Mēs organizēsim demonstrējumu pasākumus saimniecībās, kurās iepriekšējā GrassLIFE projekta laikā veikta zālāju atjaunošana. Saimniecību īpašnieki ir piekrituši būt par jauno partneru mentoriem. Zālāji, kuros atjaunošanas darbi veikti pirms trīs līdz pieciem gadiem, ir labākais veids, kā sniegt praktiskas zināšanas tiem, kas nodabojas ar zālāju atjaunošanu šobrīd.
Uzdevumu veiks LDF un visas partneru saimniecības.
4.3.1. Mentoru apmācības un materiālu sagatavošana par atjaunošanas metodēm
Mēs nodrošināsim apmācības gan projekta GrassLIFE, gan GrassLIFE2 partneriem – lauksaimniekiem, lai stiprinātu viņu komunikācijas prasmes un spēju pastāstīt par zālāju atjaunošanu un nodot zināšanas tālāk citiem lauksaimniekiem. Tāpat tiks sagatavoti gan rakstiski, gan video materiāli par saimniecībās izmantotajām atjaunošanas metodēm.
4.3.2. Pasākumi un mentoru darbs
Septiņi lauksaimnieki no projekta GrassLIFE darbosies kā GrassLIFE2 partneru mentori. Notiks individuālās vizītes saimniecības, kā arī demonstrējumu pasākumi, kas atvērti citiem ieinteresētiem zemes īpašniekiem.
4.4. Komunikācija
Komunikācijas pasākumi vēstīs par projekta darbiem un LIFE programmu, kā arī ir mērķēti vairāku problēmjautājumu risināšanai – zālāji netiek atzīti par vērtīgu ekonomisku resursu, dabas zemnieku darbam ir zems prestižs.
4.4.1. Projekta komunikācija
Komunikācija ir neatņemama šī projekta un visu veicamo aktivitāšu daļa, un norisināsies visa projekta gaitā.
4.4.2. Kampaņa "Dabas zemnieki"
4.4.3. Kampaņa "Ekosistēmu pakalpojumi"
4.4.4. Filmas "Dabas zemnieki"
Darba pakotne 5. Ilgtspēja, replikācija un rezultātu izmantošana
Uzdevums 5.1. Uzlabot konsultācijas par daļēji dabisko zālāju finansiālo dzīvotspēju
Viena no problēmām dabisko zālāju atjaunošanā ir uzskats, ka šie zālāji nav vērtīgs ekonomisks resurss. Mēs vēlamies paplašināt lauksaimnieku un lauksaimniecības konsultanti izpratni par zālāju vērtību.
Saimniecību ienesīguma analīze, izmantojot "5.1.1. Less is More" pieeju, kuru attīstījusi kompānija Nethergill Associates.
5.1.2. Semināri lauksaimniecības konsultantiem un agronomiem
Uzdevums 5.2. Nacionālā un ES līmeņa replikācija
5.2.1. Eurosite vebināri
5.2.2. Replikācijas braucieni uz citām ES valstīm
5.2.3. Tīklošanās
Uzdevums 5.2. Finansiālo stimulu uzlabošana zālāju atjaunošanai
Mazu zālāju teritoriju īpašnieki nav motivēti tos apsaimniekot, to rīcībā arī nav nepieciešamo instrumentu, tāpat ir nepietiekami politikas instrumenti zālāju atbalstam kopumā. Tāpēc ir nepieciešams attīstīt instrumentus, kas ļautu politikas veidotājiem piešķirt lielāku prioritāti zālājiem, kā arī testēt inovatīvus finansējuma piesaistes veidus nevalstiskajās organizācijās, lai varētu nodrošināt zālāju atjaunošanu un apsaimniekošanu.
Īsteno LDF un LU