VRI pētnieki izstrādā metodi ārstniecības un aromātisko augu resursu novērtēšanai bioloģiski vērtīgajos zālājos

Kopš 2019. gada Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki izstrādā metodi ārstniecības un aromātisko augu resursu novērtēšanai bioloģiski vērtīgajos zālājos, lai kopā ar projekta GrassLIFE partneriem attīstītu ilgtspējīgas apsaimniekošanas idejas Latvijā izzūdošajiem zālājiem.

Latvijas dabiskās pļavas ir mūsu dabas dārgumu krātuves. Viena no lielākajām to vērtībām ir ārstniecības un aromātiskie augi. Latvijas dabisko pļavu vienā kvadrātmetrā var atrast līdz pat 50 augu sugu. VRI pētnieki 2020. gada vasarā turpinās pagājušajā gadā uzsākto pētījumu ārstniecības un aromātisko augu resursu novērtēšanai Latvijas dabiskajās pļavās. Tādējādi pētnieki noskaidros tirgus un ekonomisko potenciālu pieciem bioloģiski vērtīgajiem zālāju biotopiem – sausiem zālājiem kaļķainās augsnēs (6210*), sugām bagātam ganībām un ganītām pļavām (6270*), vilkakūlas zālājiem (6230*), smiltāju zālājiem (6120*), parkveida pļavām un ganībām (6530*).

Dabiskā pļava (sauss zālājs kaļķainās augsnēs (6210*)) saullēktā Ziemeļgaujas teritorijā. Uzņemts 2018. gada 14. jūnijā. Attēls: Mārtiņš Cīrulis.

 

Ārstniecības un aromātiskie augi ir viens no redzamākajiem zālāju ekosistēmu pakalpojumiem, tomēr tas ir salīdzinoši maz pētīts, tāpēc nav skaidri definētas metodes augu resursu novērtēšanai un kartēšanai. VRI vadošais pētnieks Dr. Andrea Primavera un pētniece Rūta Abaja izstrādājuši unikālu ārstniecības un aromātisko augu sugu novērtēšanas metodoloģiju piecos Eiropas nozīmes zālāju biotopos. Jaunajā metodē iekļauts:

Zālāju novērtēšana pēc biotopu kartēšanas metodes. Lai varētu novērtēt metodi, pētnieki atlasīja 5 Eiropas nozīmes zālāju biotopus, kuri Latvijā atrodami vismaz 3 dažādās teritorijās. Svarīgi bija atrast augstas kvalitātes bioloģiski vērtīgos zālājus, jo degradētās teritorijās nav iespējams novērtēt dabisko zālāju biotopu reālo potenciālu;
Ārstniecības un aromātisko augu uzskaite zālājos. Katrā no izvēlētajām zālāju teritorijām pētnieki veic ārstniecības un aromātisko augu uzskaiti. Lielākā uzmanība pievērsta tām sugām, kuras atrodamas Eiropas Farmakopejā. Tas nozīmē, ka šīs sugas satur pietiekami daudz aktīvo vielu, tās ir atzītas par vērtīgām farmācijas industrijā un tām ir augsts pieprasījums globālajā tirgū. Kopumā VRI pētnieki izveidoja sarakstu ar 36 vērtīgajām ārstniecības un aromātiskajiem augu sugām, kas atrodamas Latvijas zālājos. Sarakstā iekļautās sugas tiek uzskaitītas pēc īpaši izstrādātas metodes. Katrā no izvēlētajiem zālājiem vismaz trijās vietās pētnieki pēc nejaušības principa ierīko 1 m2 parauglaukumus, tajā ierāmē vēl četrus mazākus 25 x 25 cm laukumus, kuros uzskaita katru atrodamo ārstniecības un aromātisko augu. Pārrēķinot šo skaitu uz 1 m2 laukumu un izsakot vidējo augu skaitu no visiem trim zālājā izvietotajiem parauga laukumiem, ir iespējams noteikt aptuveno ārstniecības un aromātisko augu daudzumu visā zālāja platībā.

Jaunpiebalgas novada “Lielkrūžu” saimniecības sausā zālājā kaļķainās augsnēs (6210*) ierīkotais 1 m2 laukums ar tajā izvietoto 25 x 25 cm rāmi ārstniecības un aromātisko augu uzskaitei 2019. gada 11. jūlijā. Attēls: VRI.

 

Ārstniecības un aromātisko augu izkliedes novērtēšana zālājā. Pētnieki to veic pēc zinātniski atzītas nejaušības principa metodes – neskatoties pāri plecam met nelielu objektu (šajā pētījumā met to pašu 25x25 cm rāmīti), un vieta, kur tas piezemējas, ir tā, kur veic mērījumu. Tādējādi pētnieks nav ietekmējis pētījuma rezultātu, jo neizvēlas, kuru laukumu pētīt. Izkliedes mērījumus pētnieki katrā zālājā veic 20 reizes, metot 25 x 25 cm rāmi un uzskaitot visas tajā atrodamās ārstniecības un aromātisko augu sugas. Šādi mērījumi palīdz pētniekiem apzināt, cik izkliedētas ir vērtīgās augu sugas visā platībā un kāds ir to ražas potenciāls katrā zālājā;

Ārstniecības un aromātisko augu biomasas novērtēšana. Tirgū ārstniecības un aromātisko augu cenu nosaka drogas - žāvēta ārstniecības auga izmantojamās daļas masa. Piemēram, ja vērtīgā auga daļa ir zieds, tad tirgus cenu nosaka žāvētā zieda biomasa. Pētnieki katrā zālājā ievāc 10 paraugus no katra ārstniecības un aromātiskā auga, tos nosver un aprēķina masas izmaiņas attiecībā pret žāvētas drogas masu, tādējādi nosakot ārstniecības un aromātisko augu vidējo biomasu konkrētajā zālājā.

Apvienojot mērījumu rezultātus, pētnieki var noteikt vērtīgo ārstniecības un aromātisko augu izkliedi katrā zālājā, kā arī novērtēt augu drogu vidējo biomasu. Izvērtējot šo informāciju un salīdzinot to ar ārstniecības un aromātisko augu tirgus cenu pasaulē, iespējams ļoti precīzi noteikt dabisko zālāju un tajos iegūstamo augu ekonomisko vērtību un tirgus potenciālu.

Dabiskais zālājs vasaras pilnmēness naktī Abavas ielejā 2018. gada 23. jūlijā. Attēls: Mārtiņš Cīrulis.

 

Līdztekus ārstniecības un aromātisko augu ekonomiskā potenciāla novērtēšanai dabiskos zālājos pētnieki plāno veikt plaša mēroga sociālo aptauju. Tās mērķis ir saprast Latvijas iedzīvotāju paradumus ārstniecības un aromātisko augu lietošanā. Tas ļaus pētniekiem aprēķināt, cik viens cilvēks vidēji patērē ārstniecības un aromātisko augus un cik tas apmēram izmaksā, salīdzinot tos ar augu vidējo tirgus cenu pasaulē.

2019. gada vasaras pētījumu sezona nebija pietiekami gara, lai veiktu lauka pētījumus visos piecos zālāju biotopos. Veģetācijas sezonas kulminācija ir salīdzinoši īsa. Piemērotākais lauka pētījumu laiks ir brīdī, kad zālājs sasniedzis savu pilnbriedu, bet vēl nav nopļauts.

2020. gada vasarā VRI pētnieki gaidīs zālāju pilnbriedu, lai turpinātu ārstniecības un aromātisko augu resursu izpēti Latvijas bioloģiski vērtīgajos zālājos.

Dalīties: