Visā Latvijā tiek sēti pļavas puķu kvadrātmetri

Kā jau esam vēstījuši, Latvijas Mazpulki šovasar ievāca dabiskiem zālājiem raksturīgo augu sēklas. Mazpulku ievākto papildinājām ar GrassLIFE ekspertu ievāktajām sēklām dažādās Latvijas dabiskajās pļavās. Ņemot vērā lielo interesi par dabisko pļavu augu sēklām, nolēmām aicināt Latvijas iedzīvotājus iesēt pie sevis kvadrātmetru dabiskās pļavas.

Aicinājumam bija milzīga atsaucība –  mēs saņēmām vairāk nekā 1800 pieteikumus. Tā kā ievākto sēklu visiem pieteicējiem nepietika, un mūsu sēklu maisījumi nebija piemēroti visiem pieteiktajiem kvadrātmetriem, šogad pieņēmām lēmumu pļavu ieviest pilsētās un lauku sētās, dodot mauriņu īpašniekiem iespēju bagātināt savu īpašumu ar pļavas kvadrātmetru. Tādā veidā mēs vēlamies veicināt dabisko pļavu augu izplatību un dažādību arī ārpus dabas teritorijām, un īstenot Latvijā līdz šim plašāko sabiedriskās zinātnes pētījumu par dabisko zālāju augu sugu pārneses iespējām.

Šobrīd esam nosūtījuši sēklu maisījumus visiem mauriņu īpašniekiem – to ir gandrīz 700, līdz ar to nākamajā vasarā varam gaidīt daudzus pļavas augiem bagātinātus stūrīšus visā Latvijā. Pļavas puķes augs gan privātās teritorijās, gan bērnudārzos un skolās, gan tūrisma mītnēs un ceļmalās.

Pārējie pieteicēji sēklas šogad nesaņēma, un iemesli tam ir ļoti dažādi. Daļā no pieteiktajām teritorijām, saskaņā ar anketās pieejamo informāciju, šobrīd vēl nav pļavas augu sēšanai piemēroti apstākļi. Kā mēs to noteicām? Ja zālājs ir ilgstoši pļauts un smalcināts vai ilgstoši nav apsaimniekots, tas norāda, ka tajā ir pārāk daudz kūlas un pārāk auglīga augsne, kas nav piemērota dabisko pļavu puķu ienākšanai.. Tāpat vieta nebūs piemērota, ja zālājs vēl nesen ir kultivēts, kas visdrīzāk nozīmē – arī mēslots, un to augsne arī ir pārāk auglīga dabisko zālāju augu sēklu uzņemšanai.  Dabisko zālāju sēklas neiesēsies arī vietās, kur dominē ekspansīvās vai invazīvās sugas – tās nomāks pļavas augus, un pat, ja tie sadīgs, tie neizturēs citu augu konkurenci un jaunajā vietā neizdzīvos. Sēklas nesaņēma arī tie, kuri pieteikumos norādījuši, ka savas pļavas pļauj kā mauriņu – 3-4 reizes gadā. Iespējams, ka šīs vietas jau ir sugām bagātas, taču to augiem netiek dota iespēja sevi parādīt. Šobrīd mūsu eksperti strādā pie individuālām rekomendācijām ikvienam no tiem 600 pieteicējiem, kuru platības šobrīd vēl nav piemērotas pļavas augu sugām, un novembra laikā nosūtīsim šīs rekomendācijas zālāju stāvokļa uzlabošanai.

Tiem 455 pieteicējiem, kuri pļavas augus vēlējās sēt pļavās un ganībās, kuras, spriežot pēc pieteikumā norādītās informācijas, ir piemērotas dabisko pļavu augu sēšanai, sēklas nosūtīsim nākošgad, kad būsim ievākuši lielākus sēklu apjomus, jo ņemot vērā šo vietu augsto nozīmi zālāju savstarpējās saistības nodrošināšanai, pļavu saimniekiem vēlamies nosūtīt vairāk sēklu, lai tās pietiek par vienu kvadrātmetru lielākai pļavas daļai. Lai to paveiktu, nākamgad iesaistīsim sēklu ievākšanas darbā arī GrassLIFE projekta partneru saimniecības.

Arī tiem 50 cilvēkiem, kuru pieteiktajām vietām mums šogad nebija piemērotu sēklu, mēs apsolām tās ievākt un nosūtīt nākošgad.

Inga Račinska, projekta GrassLIFE vadītāja saka: “Mums jau šobrīd ir skaidrs, ka nākamajā gadā pļavas augu sēklu vākšana ir jāattīsta plašāk un ceram to veikt jau lielākos apjomos. Taču vēlreiz jāuzsver, ka cilvēku lielā atsaucība un interese ir ārkārtīgi iepriecinoša un dod cerību tam, ka Latvijas zālāju dabas daudzveidību mēs varēsim kopīgi saglabāt un vairot – gan pilsētās, gan laukos.”