GrassLIFE piedalās 28. Eiropas Zālāju Federācijas sanāksmē

Eiropas Zālāju Federācijas sanāksme (EGF2020) šogad norisinājās tiešsaistē, trīs dienu garumā no 19. līdz 21. oktobrim. Konferencē apsprieda ļoti dažādus ar zālājiem saistītus jautājumus, sākot no ekstensīvu augstas dabas vērtības zālāju apsaimniekošanu un beidzot ar intensīvu ražošanu kultivētos zālājos un ar to saistītajiem aspektiem. Viena no īpaši apspriestām tēmām bija klimata jautājumi, it īpaši siltumnīcas efekta gāzu emisijas un to piesaiste.

GrassLIFE ar stenda ziņojumiem prezentēja pētījumu “Zālāji, bioloģiskā daudzveidība un bizness”, kuru publicējām 2019. gadā (angļu valodā) un pētījumu par lauksaimniecības zemju apsaimniekošanas intensitātes ietekmi uz Eiropas nozīmes zālāju biotopu apsaimniekošanu agrovides pasākumu ietvaros.

Projektu GrassLIFE pasākumā pārstāvēja Dr. Traci Birge (Somijas zinātniece, pētījuma autore), kā arī GrassLIFE zālāju ekspertes Baiba Strazdiņa (Latvijas Dabas fonds) un Dr. Solvita Rūsiņa (Latvijas Universitāte). Esam īsumā apkopojuši, mūsuprāt, interesantākās atziņas no pasākuma, kas var interesēt tos, kuri strādā ar zālāju apsaimniekošanu. 

• Eugène, M. & colleagues (VetAgroSup UMR 1213 Unité Mixte de Recherche sur les Herbivores, France) “Methane mitigating options with forages fed to ruminants”. Šajā prezentācijā kolēģi attēloja to, kā, palielinoties noganīšanas intensitātei, samazinās oglekļa piesaiste.

• Boob, M. & colleagues (University of Hohenheim, Germany) “Can conservation strips improve biodiversity in intensively used grassland?”. Šajā stenda referātā atspoguļots pētījums par sugu daudzveidības palielināšanu intensīvi apsaimniekotos 5 reizes gadā ļautos zālājos, ierīkojot zālāja joslas ar dabiska zālāja augu sugām. Secināts, ka augu sugu daudzveidība bija būtiski lielāka šajās joslās, taču tauriņu sugu ienākšanai nepieciešams ilgāks laiks nekā viens gads.

• Baizán S., Vicente F. and Martínez-Fernández A. (Servicio Regional de Investigación y Desarrollo Agroalimentario (SERIDA), Spain presented on the “Sensitivity of soil quality indicators in agricultural land”. Šīs prezentācijas autori uzsvēra slieku nozīmi kā vienkāršāko bioloģisko indikatoru zemniekiem. Salīdzinot ar ķīmiskajiem indikatoriem, bioloģiski indikatori ir vairāk piemēroti zemniekiem, jo to uzskaitei nav nepieciešams speciāls aprīkojums. Galvenais fizikālais faktors augsnes faunai ir ūdens infiltrācija un irdenums. Bioloģiskajam mēslojumam ir labāki parametri nekā sintētiskajam.

• Krautzer B., Gaier L., Weber J., Graiss W. and Klingler A. presented the results of research “Establishment of herbs in species-poor grassland” held in Austria. Šajā stenda ziņojumā autori dalījās pētījuma rezultātos, kura ietvaros viņi pārbaudīja sešas dažādas metodes augsnes apstrādei, lai sagatavotu to vietēji iegūto daudzgadīgo zālāju sēklu sēšanai, divos dažādos laika periodos (pavasarī un rudenī). Pētījums pierādīja, ka sēšanas sekmes palielinās proporcionāli augsnes apstrādes intensitātei (atklātas augsnes pieejamībai), neatkarīgi no metodes, kas tiek pielietota. Turklāt, rudens sēšanas rezultāti lielākoties bija labāki nekā pavasara sēšanai. Tādas sugas kā pļavas pulkstenīte un divšķautņu asinszāle ieauga tikai pavasara sēšanas eksperimentos, savukārt tādas sugas kā parastā brūngalvīte, īstā madara, un ārstniecības pātaine  – tikai rudenī. Pētījums pierādīja ka tādas sugas kā pelašķis, šaurlapu ceļteka, baltā madara, parastā pīpene, ragainais vanagnadziņš, pļavas āboliņš, pļavas pulkstenīte un divšķautņu asinszāle uzrāda labus ieaugšanas rādītājus visos gadījumos, kamēr tādas sugas kā parastā brūngalvīte,  pļavas ķimene, īstā madara, ārstniecības pātaine, plankumainā asinszāle un atsevišķas neļķu dzimtas sugas ieauga tikai vietās ar lieliem augsnes atvērumiem (izveidotiem rotor-frēzēšanas rezultātā).

• Vairāki stenda ziņojumi apliecināja atjaunojošās ganīšanas labos rezultātus, pēc ilgstošas zālāja pamešanas. Tā, piemēram, Mrazkova M., Kolařova M., Holec J., Bilošova H., Hadrova S. un Tyšer L. prezentēja stenda ziņojumu “Changes in botanical composition of a pasture during six years after reintroduction of cattle grazing” kas norādīja, ka rotējošā ganīšana (trīs ganīšanas cikli gadā) ar ganīšanas blīvumu līdz 1 dzīvnieku vienība uz hektāru, būtiski uzlaboja  ziedaugu daudzveidību gan sausās ganībās ar stāvās vilkakūlas dominanci, gan mitrās vietās, kur dominē parastās ciņusmilgas. Autori secināja, ka šāds efekts galvenokārt izveidojās lopu veiktās nomīdīšanas dēļ, kuras rezultātā atklājās nelieli brīvas augsnes laukumi, kuros varēja sadīgt gan augsnē uzkrātās, gan zālājos ziedošo augu  sēklas.

• Professors T. Kelly, Teagasc, Oak Park, Carlow, Ireland runāja par zināšanu apmaiņu, ar prezentāciju “Knowledge exchange approaches for better decision-making and innovation process”. Viņš uzsvēra to, ka zemniekus var sasniegt ar aicinājumu izmainīt saimniekošanu, tādā gadījumā, ja vēstījums ir skaidrs, loģisks un atkārtots. Tikpat svarīgi ir arī apmaiņa ar zināšanām un pieredzi ar kolēģiem.

• Bullock J.M., Woodcock B.A., Herzon I. and Pywell R.F. (UK Centre for Ecology and Hydrology, United Kingdom) had the keynote on the theme of “Grasslands and Environment” with the presentation “Biodiversity in intensive grasslands: is a compromise possible?”. Šīs prezentācijas autori apliecināja, ka augstas dabas vērtības lauksaimniecības zemes ir daudz bagātākas ar bioloģisko daudzveidību nekā intensīvi apsaimniekotās zemes, un aicināja katras saimniecības un ainavas līmenī nodrošināt dažādu vērtību saglabāšanu, savietojot intensīvo saimniekošanu ar dabas elementu klātbūtni saimniecībā (saglabājot bioloģiski vecus kokus, akmeņu kaudzes, ekstensīvi izmantotas mežmalas, dabiskās pļavas u.c. dabas daudzveidībai nozīmīgus elementus, kā arī veidojot ziedaugiem bagātas pļavas, ceļmalas, laukmalas un grāvmalas). Prezentācija apliecināja, ka intensīvo zālāju dabiskošanas mērķim visefektīvākā metode ir augsnes virskārtas noņemšana, kurai seko sēklu piesēja. Viņi izvērtēja arī  parazītiskās sugas mazais zvagulis piesējas sekmes, bet atzina ka šīs sugas iesēšanas sekmes ir nekonsekventas un grūti paredzamas, jo atsevišķi tā dīgšanas aspekti nav pietiekami izpētīti. Savukārt sēklu piesēja no dabiskajiem zālājiem visefektīvākā ir tajos gadījumos, ja tiek apvienota ar dziļo aršanu vai seklo ecēšanu.

Konferences norise pieejama šajā saitē:

https://www.helsinki.fi/en/conferences/28th-general-meeting-of-european-grassland-federation

Konferences paplašinātās tēzes pieejamas šeit:

https://www.europeangrassland.org/fileadmin/documents/Infos/Printed_Matter/Proceedings/EGF2020.pdf

Projekta GrassLIFE stenda prezentācijas: 

Dr. Traci Birge. Grasslands, biodiversity and business: Boreal grassland products as value-added agriculture

Dr. Solvita Rūsiņa. The role of agri environmental policy in the current trajectories of semi natural grassland management in Latvia