Šāda izskatītos "Ganu meitas dziesma", ja to gleznotu mūsdienās. Pakalni būtu nolīdzināti plakani, ziedošās pļavas - uzartas, nomēslotas, apsētas ar kultūraugiem un, protams, ainavā būtu vismaz daži "zālāju konservi".
Tieši to ir piedzīvojušas dabiskās pļavas pēdējo simts gadu laikā - nolīdzināšanu, meliorāciju, aršanu, mēslošanu, apstādīšanu ar lauksaimniecībai noderīgām augu sugām un aizaugšanu.
Lielākā daļa pļavu, ko redzam ikdienā, ir kultivētie zālāji. Dabiskās pļavas Latvijā ir sarukušas līdz nieka 0,7 % no Latvijas teritorijas.
Šis ir “Ganu meitas dziesma” gleznas oriģināls. Laikā, kad tapa šī glezna, 30% Latvijas teritorijas klāja dabiskās pļavas. Ziedošās pļavas, gravas un ainaviskie pakalni pamatīgi patukšoja Rozentāla krāsu tūbiņas, jo vienā dabiskās pļavas kvadrātmetrā var būt pat vairāk nekā 50 augu sugas. Tas ir vairāk nekā vienā kvadrātmetrā tropiskā meža.
Mēs ticam, ka liekot lietā zinātni, biznesu un jēgpilnas idejas, mēs varam glābt Latvijas dabiskās pļavas. Ne tikai saglabāt to mazumiņu, kas mums palicis, bet arī strādāt, lai tās atjaunotu un katrs gūtu labumu no dabisko pļavu vērtībām.
Augs, kas kalpo gan kā dzeltenās krāsvielas dabīgais avots un bieži ticis izmantots vilnas krāsošanai, gan kā tautas dziedniecības rīks cīņā ar vēdera un aknu kaitēm.
Tautā dēvēta par sviesta piku vai cāļa galvu. Latvijas dabiskās pļavas ir vienas no pēdējām vietām Eiropā, kur sastopama šī neparastā pļavas puķe.
Ārstniecības augs, ko var izmantot arī ēdiena gatavošanā – lietojams no sakņu galiņiem līdz pat ziedlapiņām.
Īstās madaras sakneņa sarkanais tonis ir dabā atrodams etalons Latvijas karoga krāsas sarkanajam tonim.
Uzkrājot ūdens rezerves savās biezajās lapās, kodīgais laimiņš ir ūdens regulācijas profesionālis. Ņem vērā – indīgs.
Latvijas dabas klasika, kas pavīd 19. un 20. gadsimta latviešu literatūras klasiķu ainavu aprakstos un tēlojumos. Diemžēl intensīvas lauku nosusināšanas rezultātā suga izzūd un šobrīd ir ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Pateicoties šai un citām koši ziedošajām pļavas puķēm, Latvijas glezniecības klasiķi atainoja pļavas kā krāšņu un krāsainu kopumu.
Izmantojot kulinārijā, mārsils kalpos kā garšviela – autentisks Latvijas timiāns.
Vien retajam zināms klinšu noragas gastronomiskais potenciāls – lapas lieliski garšos salātos, bet ziedu čemuri papildinās konservējamo dārzeņu burkas garšvielu buķeti. Tautas medicīnā izmantota kā pretiekaisuma līdzeklis.
Paradoksāli, bet vīgriezes spēks slēpjas spējā vairot mieru. Vīgriezes tēja uzlabos miegu un aizdzīs stresu. Tējā lietojama Lielziedu vīgrieze, kas ir saldāka nekā biežāk sastopamā parastā vīgrieze un ar izteiktu medus smaržu.
Dabisko pļavu mazais cinītis, kas uz saviem pleciem tur lielu vezumu – šķietami niecīgs asteru dzimtas augs ar plašu pazemes lapu tīklu, kas rūpējas par augsnes mitrumu.
Viena no Latvijas orhideju dzimtas sugām, kas padara Latvijas ainavu unikālu. Starp citu, 66% Latvijas orhideju dzimtas sugas sastopamas tikai un vienīgi dabiskajās pļavās.
Asinszāle ir absolūts must have tautas medicīnas aptieciņā. Tā palīdz aizgaiņāt raizes un stresu, uzlabo sieviešu reproduktīvo veselību.
No apaļlapu pulkstenītes, ko parasti var manīt dabiskajās pļavās, mēs varam mācīties sīkstumu. Ta vienmēr atradīs, kur iesakņoties – dodiet tikai pleķīti zemes kaut vai uz smilšakmens, kaļķakmens vai dolomīta atsegumiem.
Zilziedainā sējas lina radinieks, kura visas ārstnieciskās īpašības uzskaitīt nav iespējams – to ir tik daudz, ka katrs tautas medicīnas avots ziņo par savu.
Ja starp Latvijas ziediem būtu jākronē vismītiskākais, tad tā būtu naktsvijole. No iesēšanas līdz ziedēšanas brīdim paiet vismaz 10 gadi, tāpēc, ja izdevies redzēt ziedošu naktsvijoli, var uzskatīt, ka laimējies.
Pļavās augoša meža zemenes radiniece. Par meža zemeni retāka, saldāka, bez meža zemenei raksturīgā rūgtumiņa.
Grīšļu Latvijā ir, ka biezs – ap 70 sugu. Diez, cik daudz grīšļu sugu varētu saskaitīt vienā kvadrātmetrā dabiskās pļavas?
Latvijā ir 153 graudzāļu sugu. Tās ir vērtīgi lopbarības augi, kas ar saknēm rada velēnu un veido auglīgu augsni citām pļavas augu sugām.
Tautā saukts par drebekli, vēja auzu vai blusu zāli… Tomēr šķietami necilā vārda nēsātājs ir augstvērtīgs lopbarības augs.
Pļavas augi veido specifisku vidi, kas palīdz augt citām sugām un veidoties dabiskajai pļavai. Šī pļava nav iedomājama bez raibas dažādības un tieši tas ir dabiskās pļavas pamatā – dažādība un daudzveidība.
Pazīstams kā nomierinošs un stresu mazinošs līdzeklis. Lieliski līdzēs pret bezmiegu un aizdzīs nevajadzīgu stresu.
Sliekas ir vienas no labākajiem biomasas pārstrādātājiem un irdinātājiem. Tās burtiski strādā, lai augiem būtu labākā augsne pasaulē, kur iesakņoties.
Aizsargājama taureņu suga, kas barojas no pļavas skābenēm un kopā ar pārējiem tauriņiem ik vasaru strādā pie pļavu apputeksnēšanas.
Iekļauts Latvijas Sarkanajā grāmatā un ir aizsargājams pļavas ekosistēmas aizstāvis. Šīs sugas populācija ir cieši saistīta ar barošanos no reti sastopamo brūnvālīšu ziedim.
Spindz, zum, čirčina, čīgā un rušina – bezmugurkaulnieku pļavā var būt pat pāris tūkstoši. Viņi ir tie, kas piešķir īstai Latvijas pļavai tai raksturīgo vasaras skaņu.
Ja zirnekļi nes veiksmi, tad dabiskās pļavas ir vieta, kur jāmeklē veiksme – pushektārs var būt mājvieta pat 2.5 miljoniem zirnekļu – sākot no mikroskopiskiem, līdz pat ar neapbruņotu aci saskatāmiem.
Neskaitāmas putnu sugas mājo dabiskajās pļavās un ekosistēmās, kuru pastāvēšana ir atkarīga no dabiskajām pļavām. Putni rūpējas par pļavas apskaņošanu un ietērpj dabiskās pļavas savās dziesmās.
Sakņu līmenī dabisko pļavu augu sugas saražo lielāku biomasu nekā virszemes augu daļās. Pļavas ekosistēma stingri balstās savos pamatos, augsnē un saknēs.
Hektārā pļavas var būt pat pustonna kukaiņu. Tie ir barības ķēdes pamats – barība putniem, citiem kukaiņiem, zirnekļiem, rāpuļiem, un abiniekiem.
Dabiskās pļavas nodrošina efektīvāku ūdens filtrāciju – tās labāk attīra ūdeni, kas pēc tam nonāk gruntsūdeņos, upju baseinos un, galu galā, mūsu ūdens glāzēs.
Dabisko zālāju augsne uzglabā ievērojami vairāk CO2 nekā kultivēto zālāju augsne, un tādā veidā tiek samazināts siltumnīcas gāzu daudzums atmosfērā.
Augu sugām bagātīgā augsnē ir vairāk sēņu nekā baktēriju. Jo vairāk sēņu, jo mazāk slāpekļa augos. Līdz ar to – lielāka augu daudzveidība.
Liela augu sugu daudzveidība veido labi attīstītu augsni un velēnu, kas kavē invazīvu sugu izplatību ainavā.
Dabiskās pļavas ir ilglaicīga, bet strauji izzūdoša ekosistēma – viena pļava dod milzu artavu lielākai dabas kopainai. Vienīgi saskatot pļavas vērtību, mēs varam rūpēties par pļavas saglabāšanu un atjaunošanu.
Govis, zirgi un aitas dabiskajās pļavās ir laipni lūgtas. Par ganīšanos pļavas atlīdzina ar medikamentiem lopu zarnu traktam, kurus tās atrod brīvi ganoties un pašas izvēloties sev nepieciešamos augus.
Pateicoties augu dažādajiem ziedēšanas un plaukšanas ritmiem, dabiskās pļavas nodrošina bites ar putekšņiem un nektāru visas sezonas garumā, kas paver iespēju saražot vairāk medus.
Dabiskajās pļavās augsne netiek uzarta, tāpēc tā stingri nostiprināta ar dabisko pļavu augu saknēm. Šāda augsne ir mazāk pakļauta erozijai un augsnes zudumam.
Dabiskajās pļavās iegūtais siens ir bagātāks ar mikroelementiem un vitamīniem. Govij paēst dabiskajā pļavā iegūtu sienu ir kā aiziet uz restorānu. Un to jūt gan gaļā, gan pienā.
Dabiskajās pļavās ganīto liellopu gaļa un piens ir bagātāki ar antioksidantiem, omega-3 nepiesātinātajām taukskābēm un zemāku piesātināto taukskābju īpatsvaru.
Siera šķirnes, kas iegūtas no dabiskajās pļavās ganījušās govs, kazas vai aitas piena, atšķiras ar labāku smaržu un garšu.
No 110 Latvijā savvaļā augošajām ārstniecības augu sugām, 38 ir dabisko pļavu sugas. Vienā pļavā var atrast līdz pat 20 dažādas ārstniecības augu sugas.
Dabiskās pļavas ir daudzveidīgas bišu ganības. Jo raibāka putekšņu ēdienkarte, jo garšas niansēm bagātāks būs medus.
Ne vienam vien craft alus brūzim patīk izmēģināt alum pievienot kādu pļavas ziedu un piešķirt savai grādīgā šķirnei unikālu garšas niansi.
Latvijas mākslas klasiķu 19. un 20. gadsimtu mijas gleznas ir veidojušas mūsu identitāti – tie ir darbi, kas likuši pamatu tautas izpratnei par dabu un cilvēka vietu tajā.
Šīs retās sugas īpatņu skaits aizvien sarūk, jo sarūk dabisko pļavu platības. Pavasarī ķikutu tēviņi riestojot, nakts laikā, var nokristies svarā pat par 5% no svara. Nākamai naktij nepieciešamo enerģiju tie uzņem aktīvi barojoties ar augsnē atrodamajām sīkbūtnēm.
Ciemiņi no Āzijas, Indijas un Āfrikas – ielido, lai ligzdotu un rudenī ceļas spārnos, lai dotos uz siltākiem platuma grādiem.
Reta ligzdotāja Latvijā – uzskaitīti vien līdz 100 pāriem. Tomēr, ja ligzdo, tad augstvērtīgās dabiskajās pļavās netālu no iekšzemes ūdeņiem vai jūras tuvumā.
Miniet, kurš ir Latvijas Gada putns 2018? Protams, pļavas tilbīte! Diemžēl, pļavas tilbīšu populācija pēdējos gados sarukusi par 30%. Tas cieši saistīts ar daudzveidīgu pļavu un piejūras ekosistēmu samazināšanos.
Mums Latvijā nav jetiju vai leģendas par Lohnesa nesiju, toties mums ir Grīšļu ķauķis. Manīts vien pāris reizes… ligzdojot pieķerts vēl retāk! Mītisks mitrāju un dabisko pļavu īpatnis.
GrassLIFE ir Eiropas Savienības LIFE programmas finansēts projekts LIFE16NAT/LV/262, kura mērķis ir atjaunot izzūdošos zālājus Latvijā un veicināt to ilgtspējīgu apsaimniekošanu